Izdevīgi valstij, nevis pensijas krājējam

Labklājības ministrijas piedāvājums par pensiju 2. līmeņa pievienošanu pensiju 1.līmenim piecus gadus pirms pensijas ir izdevīgs valstij, ne pensijas krājējam.

Autore: Anželika Dobrovoļska, «Swedbank» Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja

Latvijā pēdējo nedēļu laikā aizsākta svarīga diskusija par pensiju 2. līmeņa izmaksu elastību. Finanšu nozare ir nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem: atļaut atlikt izmaksas līdz brīdim, kad finanšu tirgi atkopjas, vai piedāvāt iespēju saņemt pensiju pakāpeniski, pa tiešo no ieguldījumu plāna. Šie risinājumi ir vērsti uz iedzīvotāju labklājības uzlabošanu un izvēles brīvības paplašināšanu.

Taču Labklājības ministrija ir izvirzījusi pavisam citu priekšlikumu – piecus gadus pirms pensijas vecuma ļaut cilvēkam “izņemt” savu 2. līmeņa pensiju, pievienojot to valsts 1. līmeņa pensiju budžetam. Kāds ir šī soļa rezultāts? Praktiski – iemaksāt savu uzkrāto kapitālu valsts budžetā, apmaiņā pret teorētiski lielāku valsts pensiju.

Kāpēc šāds priekšlikums nav izdevīgs?

• Atbildības pārlikšana uz indivīdu un “tirgus momenta ķeršana”

Šis priekšlikums nozīmē, ka cilvēkam pašam būs jāizvēlas brīdis, kad “izņemt” savu 2. līmeņa uzkrājumu un pievienot to 1. līmenim. Praktiski – tas ir “market timing”, kā profesionāļi sauc tirgus momenta ķeršanu. Tas reti izdodas pat profesionāliem investoriem. Pie viduvējas finanšu pratības Latvijā, ļoti iespējams, ka daudzi šo soli veiks tieši tirgus krituma brīdī – un pazaudēs vēl vairāk naudas.

• Kapitāls kļūst nemantojams

Pievienojot 2. līmeņa uzkrājumu 1. līmenim, cilvēks zaudē vienu no būtiskākajām 2. līmeņa priekšrocībām – iespēju šo kapitālu atstāt mantojumā. Tā vietā tas kļūst par daļu no kopējā pensiju budžeta, kurā mantiniekiem nav piekļuves.

• Nav garantētas indeksācijas

Pensiju 1.līmeņa indeksācija ir atkarīga no politiskiem lēmumiem un budžeta iespējām. Savukārt 2. līmeņa uzkrājums ir daļa no finanšu tirgus – jā, tas pakļauts īstermiņa svārstībām, taču ilgtermiņā tas dod labākas izaugsmes iespējas. Turklāt, šobrīd valsts budžetam priekšā stāv vairāki gadi ar lielām tēriņu pozīcijām un likt lielas cerības uz augsto indeksāciju ir naivi.

Ko darīt citādāk?

Latvijai vajadzētu sekot citu valstu pieredzei un dot cilvēkiem brīvību rīkoties ar savu uzkrāto kapitālu pensionēšanas brīdī. Iespējas, kas ļautu iedzīvotājiem saņemt lielāku pensiju ir:

• atlikt 2. līmeņa izmaksu līdz piemērotākam brīdim (piemēram, izmantot šo kapitālu tad, kad tirgus ir atkopies pēc krituma),
• izvēlēties regulāras izmaksas pa tiešo no pensiju fonda (nevis saņemt visa uzkrātā kapitāla izmaksu vienā reizē),
• vai, ja cilvēks to vēlas – pievienot 2. līmeņa kapitālu valsts pensiju sistēmai.

Šāda pieeja būtu godīga, caurspīdīga un vērsta uz iedzīvotāja, nevis budžeta īstermiņa interešu aizsardzību. Tiek izplatīti mīti, ka pensiju sistēmas 1.līmenis vairo pensiju kapitāla uzkrājumu, bet tas tā nav. Jāpatur prātā, ka 1.līmenis ir valsts solījums samaksāt šobrīd strādājošam cilvēkam pensiju tad, kad šis cilvēks beigs darba gaitas. Neviens nezina, cik laba būs finanšu situācija valsts budžetā tajā laikā, kad šī pensionēšanās tiešām iestāsies. Tikmēr 2.pensiju līmenis atšķiras ar to, ka tiešām vairo kapitālu. Jā, finanšu tirgos ir peļņas un zaudējumu laiks, bet vēsture liecina, ka tirgi vienmēr atgūstas. Tādēļ aktuāls jautājums it tikai par to, kā pasargāt pensijas krājēju brīdī, kad tirgū ir šis īstermiņa krituma brīdis. Un lēmumu pieņēmējiem valdībā no privātā sektora jāpaņem galvenais darbības princips, kas tiek izmantots pārvaldot iedzīvotāju pensiju uzkrājumus, ka vispirms ir pensiju sistēmas dalībnieka intereses un tikai pēc tam seko budžeta jautājumi.