Kādā televīzijas pārraidē kungs cienījamos gados savu sakāmo beidza ar vārdiem «es kā īsts latvietis…». Man nav pieņemama šāda klasifikācija, tā ir pat aizskaroša. Tāpēc vēlos izteikt savu vērtējumu par valstī notiekošo.Valsts svētkos 18. novembrī notiek svinīgi sarīkojumi, dzirdamas cildinošas runas, redzamas smaidīgas sejas. Tomēr daudzi šos svētkus uztver kā brīvdienu ģimenē, jo iekšēja smeldze un vilšanās liedz izjust prieku. Varbūt tāpēc Lūgšanu brokastīs ar Valsts prezidentu tika piesaukti debesu spēki, lai tauta nenolādētu valsts varu. Droši vien tādēļ izskanēja arī aicinājums 18. novembrī katrā ģimenē dziedāt Latvijas valsts himnu.Latviešu savstarpējo vienotību neveicina, bet šķeļ tā dēvētie nacionālo ideju paudēji. Viņi sevi sauc par īstajiem latviešiem. Tas nozīmē, ka visi pārējie ir neīsti? Vēlos uzzināt, kurai grupai es varētu tikt pieskaitīts. Visas manu senču ģimenes ir veidojuši latvieši, kas neiesaistījās politiskajās partijās. Esmu pensionārs, bet par savu darbu esmu saņēmis atzinīgu vērtējumu, arī nebūdams politisks. It kā es atbilstu demokrātiskas sabiedrības standartiem, jo respektēju viedokļu dažādību. Toties cilvēki, kas dēvē sevi par nacionālistiem, priekšplānā izvirza nevis valsts un tautas, bet tikai latviešu intereses. Radikālais nacionālisms jau robežojas ar šovinismu un atklātu naidu pret citām tautām. Kategoriski norobežojos no šādas nostādnes! Ja kāds lasītājs sevi uzskata par īstu latvieti, lai viņš uzraksta avīzē, ko ir darījis valsts labā, lai tā atgūtu neatkarību, ar ko ir nodarbojies sociālisma periodā! Vēl gribētos dzirdēt kādu ieteikumu neīstajiem latviešiem. Esmu par atklātu diskusiju.
