Ko darīt ar savu pensiju plānu finanšu tirgus svārstību gadījumā?

Nesenie ģeopolitiskie notikumi izraisīja strauju cenu kāpumu naftai un energoresursiem, svārstīgumu pasaules finanšu tirgos. Taču jau pirms šiem notikumiem pieredzējām 40 gados augstāko inflāciju attīstītajās valstīs, kas atstāja ietekmi uz pirktspēju un uzkrājumiem. Šādi nestabilitātes un nenoteiktības periodi raisa bažas par esošajiem ieguldījumiem, tostarp pensiju 2. un 3. līmenī.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus.

Tā, piemēram, pagājušā gada pieaugums atsevišķiem pensiju plāniem ir bijis pat 27% liels, bet, skatoties ilgākā laika posmā – aizvadītajos desmit gados – visu Latvijas pensiju 3. līmeņa plānu vidējais ienesīgums ir pārsniedzis no 3,1% līdz 9,7% gadā. Šāds vidējais pieaugums atspoguļo arī šī cikla dažus tā saucamos “sliktos gadus”, kad tirgi ir mazāk aktīvi un plānu dalībniekiem var būt jāpiedzīvo zaudējumi gada griezumā. Taču pensija ir viens no ilgtermiņa uzkrājumu veidiem, kam ir raksturīga spēja nodrošināt pozitīvu pelnītspēju, “absorbējot” īstermiņa zaudējumus.

Dažiem pensiju krājējiem, redzot sava ieguldījuma samazinājumu, rodas satraukums un līdz ar to sajūta, ka šādos apstākļos ir ātri jāreaģē, piemēram, jāpiesaka ieguldījuma izmaksu pensiju 3.līmenī vai uzkrājuma pārvedumu uz kādu citu pensiju 2. plānu, kas piedzīvoja mazāku kritumu. Šāda reakcija visbiežāk ir novērojama pirmajās dienās pēc satraucošajiem notikumiem, taču tuvāko nedēļu laikā panika parasti noplok. Kaut saglabāt mieru nestabilitātes periodos nav viegli, svarīgi nepieņemt nepārdomātus lēmumus emociju iespaidā un atcerieties, ka laiks, kad finanšu tirgi piedzīvo lejupslīdi, parasti ir neizdevīgs vērtspapīru pārdošanai. Tāpēc svarīgi ir turpināt pieturēties pie izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un vecumam atbilstoša pensiju plāna,” atzīmē

Lūk, trīs iemesli, kāpēc nevajadzētu uztraukties:

• Lielākajai daļai pensijas krājēju vēl ir pietiekami daudz laika līdz pensijai, un līdz tam tirgi atkal piedzīvos izaugsmi.
• Pensijas uzkrājumam mēnesī vidēji tiek atvēlēti 30 līdz 50 eiro, ko pensiju fondi iegulda akcijās un/ vai obligācijās. Kad tirgi aug, akciju cena ir augsta, līdz ar to par attiecīgo summu var iegādāties mazāku to skaitu. Kad tirgi krītas, akciju cenas kļūst pieejamākas, un par to pašu naudu var iegādāties vairāk akciju. Regulāri veidojot uzkrājumu, jūs iegādājaties gan dārgākus, gan lētākus vērtspapīrus, līdz ar to cenu svārstību ietekme uz uzkrājumu būtiski mazinās.
• Tikai brīdī, kad pensijas vecums būs pienācis, tev svarīga esošā tirgus situācija. Šajā brīdī pensijas pārvaldniekam būs jāpārdod tava pensiju fonda vērtspapīrus, un to vēlams izdarīt par augstu cenu, jo tas tiešā veidā ietekmēs tava uzkrājuma apjomu. Tāpēc ir būtiski savlaicīgi plānot savu pensionēšanās vecumu un attiecīgi izvēlēties arī pensiju plānu, kas nodrošinās tev labvēlīgāko ieguldīšanas stratēģiju.

Ko darīt, lai mazinātu ietekmi uz pensijas uzkrājumu?

Īsumā – nav ieteicams lejupslīdes vai stagnācijas brīdī mainīt pensijas pārvaldnieku vai mainīt pensijas plāna ienesīguma stratēģiju, it īpaši, ja līdz pensijai ir vēl desmit gadi un vairāk. Katrs no pārvaldniekiem cenšas nodrošināt iespējami augstu atdevi saviem klientiem, taču globāla finanšu krīze skar tos visus. Lēkāšana no viena plāna uz citu neko daudz nemainīs, drīzāk pretēji, – aktīvajiem un konservatīvajiem pensiju plāniem ir katram sava kapitāla atdeves dinamika, tāpēc, nogaidot viena plāna ietvaros, īstermiņa kritumi tiks kompensēti, bet pārejas gadījumā tā var nenotikt. Prātīga pieeja būtu regulāri sekot līdzi sava pārvaldnieka darbības rezultātiem un trauksmi celt tad, ja “mīnusi” parādās laikā, kad pārējie pensiju plāni pelna.

Pensiju plānu dalībniekiem ir būtiski savlaicīgi plānot savu pensionēšanās vecumu un attiecīgi izvēlēties arī pensiju plānu, vienmēr būt apdomīgiem un disciplinētiem investoriem. Pozitīvs rezultāts neizpaliks, jo ar pensiju kapitālu ir līdzīgi kā ar ilggadīgu koku – sausuma dēļ tas kādu brīdi varbūt augs lēnāk, taču tas vienalga turpinās pieņemties spēkā un plašumā.

Jo jaunāks ir cilvēks, jo ilgāks laiks ir kritumu izlīdzināšanai, jo lielāka akciju daļa var būt pensiju plānā. Tuvojoties pensionēšanās vecumam, būtu jāapsver iespēja jau laicīgi pāriet uz plānu ar lielāku obligāciju daļu. Šis ieguldīšanas princips rītdienas pensionāriem būtu jāievēro arī tad, kad akciju plāni uzrāda labākus rezultātus par obligāciju plāniem. Šķiet, ka tādā brīdī varētu būt izdevīgāk pāriet uz aktīvāku plānu, arī īsi pirms pensijas, taču jāpatur prātā, ka akcijas ir daudz svārstīgākas par obligācijām, un šādā rīcībā var nest lielākus zaudējumus, kad līdz ieguldījuma izņemšanai ir palikuši pieci vai mazāk gadu.

Ekonomikas pieauguma ciklu sākumu un beigas prognozēt nevar, taču vēsturiskā pieredze rāda, ka, neskatoties uz lielākām svārstībām, globālo akciju tirgus atdeve ilgtermiņā ir augstāka nekā obligācijām vai noguldījumam bankas depozītā. Proti, profesionālu ieguldītāju veidots un vadīts pensiju plāns ilgtermiņā spēs pārdzīvot arī mazāk ienesīgus gadus. Tāda visā pasaulē ir privāto pensiju uzkrājuma jēga – regulāras iemaksas ilgā laika posmā plus peļņas procenti dod iespēju paaugstināt dzīves līmeni pensijas gados.

Foto:Publicitātes

Teksts: Vita Ņikitina, “Swedbank” Pensiju atbalsta daļas eksperte.