Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Ko īsti nozīmē dzīvošana no algas līdz algai

Teicienam “Es dzīvoju no algas līdz algai” parasti ir negatīva pieskaņa, jo tas it kā norāda uz nespēju uzkrāt un nepilnībām finanšu pratībā. Taču uz šo teicienu var paskatīties arī no citas puses – tas, ka mēneša beigās kontā vairs nav naudas, iespējams, liecina nevis par finansiālām problēmām, bet par spēju ārkārtīgi precīzi plānot un disciplinēti sadalīt ienākumus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“No algas līdz algai” bieži vien nozīmē, ka ar esošajiem ienākumiem pietiek tikai ikdienas tēriņiem un rēķinu apmaksai un uzkrāt finanšu drošībai vai ieguldīt nav iespējams. Šādā situācijā var nonākt ne tikai cilvēki ar maziem vai vidējiem ienākumiem, bet arī lielu algu saņēmēji, jo stāsts ir par tērēšanas paradumiem, par vajadzībām un savu finanšu vadību. Piemēram, ja visa nauda atrodas vienā kontā, neplānoti tēriņi ir krietni izplatītāki, kas saistīts ar t.s. “emocionālajiem pirkumiem”, – pēkšņiem, neplānotiem izdevumiem. Ja nauda tiek krāta citā kontā, piemēram, krājkontā vai ir termiņnoguldījumā, šādas mirklīgas iegribas var paiet tikpat ātri kā parādījušās.

Pieaugot ienākumiem, apmierināt vajadzības kļūst grūtāk

Ja mēneša beigās regulāri izjūtat naudas trūkumu un ar nepacietību gaidāt algu, vispirms būtu jāpārskata savi ikdienas izdevumi un jāizveido (jāpārvērtē) savs personīgais budžets. Kļūstot par finanšu ministru sev pašiem, mēs saprotam, ko un kā vajadzētu mainīt savā ikdienā, lai visa nauda netiktu iztērēta, bet pietiktu arī uzkrājumiem un finanšu drošības spilvenam.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jāatceras, ka, pieaugot ienākumiem, apmierināt savas vajadzības kļūst nevis vieglāk, bet vēl grūtāk. Gluži vienkārši, vēlmes un vajadzības aug ātrāk, nekā ienākumi. Tāpēc, ja nav izstrādāti budžeta veidošanas noteikumi, mēneša beigās kontā aizvien būs nulle, lai arī ienākumi ir divtik lieli, nekā pirms gada.

Galvenais nosacījums – ienākumi jāplāno tā, lai ik mēnesi kaut neliela summa atliktu arī nākotnei. Tad var droši dzīvot “no algas līdz algai” un neuztraukties par nullēm kontā mēneša beigās, jo būs paveikts kas ļoti nozīmīgs – sagatavošanās nākotnes krīzēm, negaidītām situācijām un arī iespējām. Ja ietaupījumi mēneša griezumā ir papildināti, tas nozīmē, ka budžets ir “plusos”, proti, ienākumi pārsniedz izdevumus. Tā ir laba ziņa, kas liecina, ka ir sasniegts zināms finanšu briedums.

Kā uzkrāt, kad nav, ko krāt?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Finansiāla noturība pret krīzēm un negaidītām problēmām nav sasniedzama nekā citādi, kā vien ar krāšanu. Daļa no šodienas ienākumiem ir kā “apdrošināšana” pret iespējamo ienākumu kritumu nākotnē. Sajūta, ko sniedz uzkrājums pāris mēnešalgu apmērā ir tā vērta, lai atteiktos no kādiem sīkumiem ikdienā.

Tomēr, kā uzkrāt, ja ir sajūta, ka nekas nepaliek pāri? Viena no iespējām ir mēģināt apmānīt pašiem sevi. Piemēram, iedomājoties, ka ienākumi šomēnes ir samazinājušies par divdesmit eiro. No kā varētu attiekties, ja būtu neatliekama vajadzība? “Ienākumu”, kas veidojas no šādas atteikšanās, ir jāpārskaita uz atsevišķu kontu, lai nomāktu kāri to acumirklī iztērēt. Nākamajā mēnesī var spert soli tālāk un iedomāties, ka ienākumi atkal ir samazinājušies. Tā var turpināt, līdz ir izsmelta “atteikšanās rezerve”, lai saglabātos dzīves kvalitāte un krāšana nekļūtu par nejauku mocīšanos.

Šis pašapmāns parādīs, ka šķietami neiespējamais ir reāli izpildāms – ik mēnesi var atteikties no dažām ierastām lietām par labu tam, lai “nopirktu” finanšu drošību sev un savai ģimenei. Bez uzkrājuma veidošanas šādai pieejai ir vēl kāds nozīmīgs ieguvums – finanšu disciplīnas apgūšana līdzīgā veidā ļaus sakrāt kādiem lielākiem pirkumiem vai mērķiem. Šobrīd ir labākais laiks, lai sāktu, jo ziemas sezona ir beigusies un rēķini par mājokli šobrīd ir mazāki – starpība var būt tā summa, ko novirzīt uzkrājumā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ja ir apgūta prasme tērēt tika tad, ja tas patiešām ir nepieciešams, bet pārējo – novirzīt uzkrājumā, var teikt, ka dzīvošana no algas līdz algai nav nekas slikts vai nepareizs. Šādā gadījumā mēs kā prasmīgi finanšu ministri būsim panākuši personīgo ienākumu un izdevumu sabalansēšanu par labu tam, ka pamazām – ik mēnesi un gadu – mūsu budžetā izaug finansiālas drošības neatkarības sēkliņa. Sākumā sīka, vēlāk tā kļūs mums par nozīmīgu un vērtīgu atspaidu.

Teksts: Elza Rudzīte, SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja

Foto: Publicitātes foto

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (8)

  1. Kas tā par nekaunīgu muldēšanu?!Patērētājs vainīgs ja?!Taupīgi dzīvot nemākot?!Jūs tur globālisti bl… nepārtraukti palieliniet dzīves dārdzību!!!

    40
    3
  2. Kurā valstī komunālie maksājumi ir lielāki par minimālo algu???Kad visu nomaksāju,man mājās Bankrots… To tā raksta autore pasaka deputātiem,kad algas sev maksā tūkstošos,kurus nav pelnījuši un visu laiku nevar pierīties.!?

    44
  3. Nu,ja algas ir ap tūkstoti un vairāk var jau tā runāt.
    Visi taču Zin ka ciemā algas parastajiem ir minimālas.

    26
  4. No algas līdz algai dzīvo gandrīz pus Latvijas bet daudziem pat Man Algas nepietiek pat līdz algai

    23
    1
  5. Dzīvot no algas līdz algai nozīmē to, ka neesi paspējis notērēt vienu algu, kad jau ieskaita nākamo. 🙂

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.