“Kustība Par” rosina stingrāk regulēt azartspēles Latvijā

Azartspēles ir daudz stingrāk jāregulē nacionālā līmenī, pieņemot jaunus likumus un noteikumus, kas ir vienlīdz saistoši visās pašvaldībās, uzskata “Kustība Par!”.

Jau iepriekš, 2022.gadā, aicinājām Finanšu ministriju, kas ir bijusi atbildīga par Azartspēļu un izložu likuma grozījumu virzīšanu, rīkoties un stingrāk regulēt spēļu zāļu radīto postu Latvijā. Diemžēl, 13. Saeimas laikā mūsu, “Kustības Par!”, priekšlikumi tika atstāti atvilktnēs un netika atbalstīta to tālāka virzība.

26.septembra Saeimas sēdē beidzot tika tālāk nodoti priekšlikumi, kas paredz azartspēļu ierobežojumus. Iepazīstoties ar pašreiz piedāvāto, varam secināt, ka tie ir krietni maigāki nekā mūsu 13. Saeimā virzītie priekšlikumi, tāpēc Kustība “Par!” iesniegusi Saeimas atbildīgajai komisijai un tās deputātiem priekšlikumus, kas paredzētu krietni stingrāk regulēt azartspēles Latvijā.

1. Mēs aicinām aizliegt spēļu zālēs bezmaksas alkoholu un smēķēšanu, kā arī ierobežot laiku, kuru cilvēki tajās pavada. Ja personas rīcība, apmeklējuma skaits un to garums norāda uz atkarības riskiem, labprātīgi virzot personu uz profilakses un/vai ārstēšanas iespējām.

2. Aicinām noteikt aizliegumu azartspēļu zālēm strādāt ēkās, kurās ir dzīvokļi, kā arī neļaut azartspēļu vietām atrasties sporta infrastruktūras objektos, publiskos spēļu un rekreācijas laukumos un valsts vai pašvaldību īpašumos.

3. Aicinām paaugstināt vecuma ierobežojumu no pašreizējiem 18 gadiem uz 21 gadu, lai ieeja azartspēļu zālēs un dalība azartspēlēs, kā arī interaktīvajās izlozēs internetā, būtu atļauta tikai no 21 gada vecuma.

4. Šobrīd spēļu zāles atvēršanas atļauju izdod pašvaldības. Tas ļauj vienā pašvaldībā atvērt nesamērīgi daudz spēļu zāļu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Atļauju izsniegšana ir jāuztic nacionālajai Izložu un azartspēļu inspekcijai nevis pašvaldībām.

5. Lai mazinātu spēļu zāļu pievilcību, rosinām krasi samazināt azartspēļu zāļu redzamību pilsētvidē, nosakot vienotas prasības azartspēļu zāļu publiskās ārtelpas dizainam, t.sk. paredzot, ka no skatlogu apjoma sociālās ievirzes ziņām par azartspēļu kaitīgumu jāizmanto vismaz 50% no kopējā platības apjoma un skatlogos aizliegt izvietot informāciju vai elementus, kas var vedināt uz azartspēļu spēlēšanu.

6. Samazināt spēļu zāļu skaitu, nosakot tām augstākas prasības. Piemēram, divkārt palielinot mininmālo valsts budžeta iemaksājamo nodevu par katru spēļu zāli, to skaits dabiski samazināsies. Likumā ir jānosaka azartspēļu vietās minimālo azartspēļu automātu skaitu (pašreiz ir 20, valdība piedāvā palielināt uz 25), mēs, kopš 2022.gada, piedāvājam to palielināt līdz 40. Palielinoties nodokļu maksājumiem par vienu spēļu zāli, daudzas būtu spiestas pārtraukt savu darbu.

7. Atzinīgi vērtējam pašatteikušos personu reģistru, kas ieviests kopš 2020.gada, tas ir efektīvs rīks, lai no azartspēlēm atturētu visvairāk atkarības riskam pakļautos iedzīvotājus. Lai reģistru padarītu vēl efektīvāku, jāļauj arī pirmās pakāpes radiniekiem vai laulātajiem tajā iekļaut atkarības riskam pakļautos tuviniekus. Vienlaikus, lai šo iespēju nevarētu izmantot ļaunprātīgi, tās pamatā jābūt ārsta lēmumam.

Azartspēļu atkarība ir nopietna slimība, kas ietekmē cilvēka darba spējas un bieži noved pie personīgām ģimeņu traģēdijām. Pašreizējie dati rāda, ka Latvijā aptuveni 80 tūkstoši iedzīvotāju ir pakļauti azartspēļu atkarībai, un apmēram 10% no tiem saskaras ar smagām atkarības formām. Lai pārvarētu šo slimību, ir būtiski saņemt speciālistu atbalstu, bet risku mazināšanai nepieciešami stingri ierobežojumi un azartspēļu pieejamības samazināšana. Pašreiz valdības virzītie priekšlikumi nerisina problēmu pēc būtības, bet ir tikai kosmētiski ierobežojumi. Mēs uzskatām, ka likuma grozījumiem jābūt nopietniem, lai stingri regulētu azartspēļu pieejamību. Azartspēļu organizēšanas videi ir jābūt sociāli atbildīgai, tāpēc ir svarīgi nekavēties ar priekšlikumu apstiprināšanu.

Teksts: Miks Celmiņš, “Kustības Par!” valdes loceklis – izpilddirektors

Foto: pixabay.com