Lai centieni ātri nopelnīt nepārvēršas murgā: izplatītākie riski kriptovalūtu tirgū

Kriptovalūtas kā investīciju veids kļūst arvien populārāks – galvu reibinoši kāpumi, slavenību iesaiste un šķietami viegls un ātrs veids, kā kļūt bagātam ir faktori, kas stimulē ne tikai iedzīvotāju aktivitāti tirgū, bet vienlaikus arī dažādus krāpniekus un shēmas, kas mērķētas uz līdzekļu izkrāpšanu. Lai pieredze kriptovalūtu tirgū nepārvērstos murgā, bankas “Citadele” eksperti ir apkopojuši lietas, kas jāņem vērā pirms apsvērt dalību vienā no spekulatīvākajiem tirgiem pasaulē.

Nenoliedzami, kriptovalūtas pēdējo gadu laikā ir iemantojušas lielu popularitāti, to iegādes opcijas un pieejamā informācija medijos aug, kā arī iespējas gūt lielu peļņu, faktiski neko nedarot, vilina. Nesen veiktā iedzīvotāju aptaujā noskaidrojās, ka brīvos līdzekļus kriptovalūtās gatavi investēt 10 % Latvijas iedzīvotāju, bet īpaši iecienīts šis ieguldījumu veids ir iedzīvotājiem vecumā līdz 30, kur šo investīciju atbalsta teju ceturtā daļa jeb 23 % aptaujāto.

Jāatceras, ka absolūtais vairums kriptovalūtu ir spekulāciju objekti, bieži pat bez reāla biznesa plāna vai seguma, taču tas neliedz monētām sasniegt tirgus daļas, kas mērāmas pat miljardos ASV dolāru. Spekulatīvs tirgus nozīmē milzīgus kāpumus un kritumus, taču papildus iespaidīgām izmaiņām kādas monētas vērtībā kriptovalūtu pasaulē savus līdzekļus iespējams pazaudēt teju ik uz stūra.  

Ieguldi to, ko vari atļauties zaudēt 

Ja apsver ieguldīt kriptovalūtās, bez priekšzināšanām noteikti nebūtu vēlams sākt ar summu, kas ir vērā ņemama un kuras pazaudēšana atstātu ietekmi uz tavu ikdienas dzīvi.

Pirmkārt, ja startēsi ar summu, kas ir pārāk liela, tad bieži vēlēsies iemest aci biržā, lai redzētu, kā iet tavam ieguldījumam, un psiholoģiski, redzot, ka monētas vērtība var būt zaudējusi, piemēram, 30 % dienas laikā, visticamāk, vēlēsies aizvērt darījumu ar zaudējumiem. Ja sāc dalību tirgū ar mazām summām, piemēram, 10 – 30 eiro, tad sekot līdzi tirgus svārstībām un pieņemt lēmumus varēsi objektīvāk un bez pārāk liela emocionālā spiediena.  

Otrkārt, daudzi iesaka pirmos pāris mēnešus vai pusgadu nestrādāt ar īstu kapitālu, bet izmantot “demo”, t.i. izmēģinājuma kontus vai veidot pierakstus un modelēt savus potenciālos ieguldījumu rezultātus bez naudas investēšanas. Tas palīdzēs apjaust, vai tevis piekoptā investīciju taktika ir ar pozitīvu vai negatīvu pienesumu.  

Sociālie tīkli – krāpnieku mudžeklis  

Kriptovalūtu pasaulē milzīga ietekme ir sociālajiem tīkliem un influenceriem jeb viedokļu ietekmētājiem. Ņemot vērā jomas specifiku un milzīgo pieejamās informācijas apjomu, cilvēkiem vairumā gadījumu būs vieglāk informāciju par kriptovalūtu aktualitātēm iegūt no influenceriem “YouTube”, “Twitter” u.c. platformās, kas savus atradumus apkopo īsākos vai garākos videoklipos, nevis pašiem apzināt tirgus aktualitātes caur ziņu portāliem, projektu mājaslapām vai citām vietnēm. Iecienītākajiem influenceriem, kuri popularitāti iemantojuši, analizējot kriptovalūtu tirgu, sekotāju skaits pārsniedz miljonu lietotāju, un, ņemot vērā industrijas popularitāti, arī krāpnieku un viltus profilu skaits ar katru dienu palielinās.  

Viena no populārākajām platformām ziņu iegūšanai kriptovalūtu pasaulē ir “Twitter”, kur ierakstus komentēt var teju ikviens reģistrēts lietotājs. Ierasti izplatīta krāpnieku vidū ir viltus profilu izveidošana ar influencera vārdu, profila bildi un ļoti līdzīgu lietotājvārdu un sekojoša iesaistīšanās sarunās zem oriģinālā autora vārda, lūdzot aktīvākajiem lietotājiem nosūtīt privātu vēstuli, kurā pēc tam tiek piedāvāti privāti kursi, dalība maksas grupās un citas aktivitātes, kas mērķētas kriptovalūtu izvilināšanai vai lietotājvārda un paroles atklāšanai.  

Tāpat teju ikvienam kriptovalūtu projektam ir sava “Telegram” vai “Discord” grupa, kur cilvēki var sekot līdzi attiecīgā projekta aktualitātēm, diskutēt ar citiem projekta sekotājiem un uzdot savus jautājumus moderatoriem. Arī šajos sociālajos tīklos ir pilns ar krāpniekiem, kuri, piemēram, rīko viltus konkursus, aicinot uzklikšķināt uz tiešsaistes adreses, lai iegūtu balvu, veido viltus grupas, kam piešķirti līdzīgi nosaukumi kā projektu oficiālajām grupām, lai izvilinātu informāciju par tavu maciņu vai citu sensitīvu informāciju.

Krāpnieki rūpīgi seko līdzi saziņai “Telegram” un “Discord” forumos, un, piemēram, redzot, ka lietotājs publiskā sarakstē adresē tehniska rakstura jautājumu grupas moderatoram, dažu minūšu laikā var tikt saņemta privāta vēstule no šī moderatora viltus profila ar “vēlmi un gatavību palīdzēt”.  

Rūpīgi seko līdzi platformu noteikumiem un apzinies riskus 

Ja vēlies ieguldīt kriptovalūtās, tad populārākās platformas ir centralizētas biržas, piemēram, “Binance”. Pirms sākt ieguldīt, rūpīgi izlasi lietošanas noteikumus, jo platformās var atšķirties veids, kā sevi identificēt, komisiju maksas un veids, kā saņemt naudu atpakaļ uz savu bankas kontu. Var būt situācijas, ka ir iespējams savienot savu bankas kontu ar kriptovalūtu biržu tūlītējai līdzekļu papildināšanai attiecīgajā platformā, bet, kad vēlies aizvērt darījumus un atskaitīt naudu uz bankas kontu, izrādās, ka tas nav iespējams vai ir ļoti sarežģīti izdarāms. 

Jāņem vērā, ka pat lielākās biržas ik pa laikam saskaras ar hakeru uzbrukumiem, kā rezultātā lietotājiem tiek nozagtas nopirktās monētas, kas glabājas biržas digitālajā platformā. Drošāk biržā iegādātās monētas uzreiz noglabāt personīgajos digitālajos maciņos. 

Lai sasniegtu galvu reibinošus kāpumus, visbiežāk attiecīgā kriptovalūta jāiegādājas tās agrīnajā stadijā, kad, visticamāk, tā nebūs pieejama centralizētajās biržās. Populārākās opcijas decentralizētajiem tirgusplačiem ir “PancakeSwap” un “UniSwap”, taču arī tām ir savi mīnusi – “UniSwap” ir uz “Ethereum” blokķēdes veidota platforma, kur par katru darbību komisijas maksās jeb gas fees jāmaksā no 30 līdz pat simtiem dolāru atkarībā no platformas noslodzes un aktuālās Ethereum tirgus cenas, bet “PancakeSwap” un citos decentralizētajos tirgusplačos novērotas situācijas, kad tiek izveidotas viltus monētas ar līdzīgiem nosaukumiem – tas paver iespēju cilvēkus apmuļķot un nosūtīt naudu uz nepareizo viedlīgumu jeb smart contract.

Jāatceras, ka kriptovalūtu pasaulē pārskaitījuma veikšana nav divvirzienu iela – ja nosūtīsi savas monētas, tās atpakaļ iespējams atgūt tikai tad, ja otra puse piekritīs tās atsūtīt atpakaļ.  

Neuzķeries uz slavenu zīmolu atdarinājumiem  

Noteikti ir vērts atcerēties, ka ir fiksēti arī gadījumi, kad kādas kriptovalūtas izveide pati par sevi ir krāpšana un pēc tās emisijas, emitents ir pazudis. Tas nozīmē, ka valūtas vērtība ir nulle, un tās pircēji ir pazaudējuši visu ieguldīto naudu. Viens no skaļākajiem krāpšanas gadījumiem fiksēts pērngad – oktobra beigās, kad ātru popularitāti tirgū iemantoja kriptovalūta, kas nosaukta “Netflix” seriāla “Squid Game” vārdā. Šīs monētas vērtība no viena centa īsā laikā uzkāpa līdz vairāk kā 2 dolāriem, bet pēc tam pārdesmit minūšu laikā nokrita līdz nulles atzīmei. Eksperti lēš, ka šīs kriptovalūtas izveidotāji savu darbību rezultātā no cilvēkiem izkrāpuši 3,3 miljonus ASV dolāru.

Tāpēc, ja arī ir vēlme riskēt un ieguldīt kādā nupat izveidotā kriptovalūtā, būtu ļoti ieteicams veikt padziļinātu emitenta izpēti, jo iecerētās peļņas vietā var nākties zaudēt visu ieguldīto. 

Teksts: Kārlis Purgailis, “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs

Foto: Pixabay.com