Autors: Juris Morics, Budbergas Sv. Pāvila draudzes mācītājs
Aiz visa tā redzamā ir kāds lielais neredzamais, kuru Aristotelis savulaik nosauca par nekustīgo kustinātāju, proti, viss pasaulē ir kustībā un apbrīnojamā kārtībā, bet aiz visa tā ir kāds, kurš pats, atrodoties miera stāvoklī, uzrauga visu, kas atrodas kustībā. Vai man tas ir jāzina? Ko tas man dod? Būtībā jau neko daudz, ja es teorētiski gribu saprast pasaules uzbūvi… Bet es zinu, ka Ziemsvētkos piedzima Mīlestība, kas atdeva savu dzīvību par mani Lielajā piektdienā pirms Lieldienām, jo ļoti mani mīl. Tas nozīmē, ka augšāmcelts esmu es! Un tas tagad notiek katru dienu.
Mēs esam pārcietuši smagu laiku. Gaidījām lielu inflāciju un smagu parādu slogu par to visu, ko pandēmijas laikā noēdām un nenopelnījām… Bet šodien saprotam vēl ko citu – mēs esam dzīvi un ļaunās zemes tanki nebrauc pa mūsu zemi. Viņi neizbradā mūsu jāņuzāles, viņi neatņem mums valodu un nepiesmej mūsu kultūru. Bet tepat blakus tas notiek… To ir grūti komentēt, jo ļaunums nav racionāls, – tas ir akls naids pret mīlestību. Bet ticēsim, ka mīlestība ir stiprāka, jo reiz mīlestība jau uzvarēja nāvi, un tā bija lielākā uzvara pasaulē.
Labie darbi
«Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.» (Galat. 6:9 – 10)
Mēs mēdzam teikt, ka ar labiem darbiem nelielās, un taisnība jau ir. Bet tikai jautājums paliek – vai mums tie ir jāslēpj? Noteikti nē, ja šie labie darbi ir nākuši no sirds dāsnuma un mīlestībā uz savu zemi, cilvēkiem, atmiņām un nākotnes cerībā. Tā ir tapušas atjaunotas Budbergas baznīcas ērģeles, ko sarkanie varmākas izdemolēja 1945. gadā. Tāpat tapis atjaunots 1945. gadā sagrautais baznīcas tornis. Budbergā, bagātajā Zemgales zemē, vairs nav daudz iedzīvotāju. Kādreiz te mita strādīgi saimnieki, kas ar savu darbu bija kļuvuši turīgi. Bezsmadzeņu okupanti nemīlēja strādīgos un kārtīgos, nemīlēja domājošos – tiem vajadzēja aklus un kurlus paklausīgos, tādēļ Budbergas saimniekus izsūtīja 1941., 1949. gadā ar visām ģimenēm, viņiem ir celts piemineklis pie Budbergas baznīcas. Daudzi neatgriezās, bet palikušie un tie, kuri atgriezās, mīlēja savu zemi un savu baznīcu. Viss, ko kopīgi esam darījuši, atjaunojot dievnamu un uzstādot pieminekli represētajiem, esam darījuši viņu piemiņai un mūsu pašapziņas stiprināšanai.
Svinīgais dievkalpojums
Otrajās Lieldienās, 18. aprīlī, plkst. 15 Budbergas baznīcā mēs svinēsim torņa atjaunošanas pateicības dievkalpojumu. Dievkalpojumu vadīs Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons, bīskaps emeritus Pāvils Brūvers un draudzes mācītājs Juris Morics. Būs sadraudzība pēc dievkalpojuma. Mīļie draugi, mēs gribam pateikties jums visiem, kas bijāt kopā ar mums atjaunošanas darbos – lūgšanās un atbalstījāt mūs ar naudas ziedojumiem! Mums kopā ir izdevies neticami daudz – tas nozīmē, ka labie darbi ir Dieva svētīti un tie vienkārši notiek. Ētisku apsvērumu dēļ neminēsim vārdā visus mūsu ziedotājus un atbalstītājus, bet mēs jūs zinām un sirsnīgi lūdzam pagodināt ar savu klātbūtni 18. aprīlī plkst. 15 Budbergas baznīcā.
Reklāma