Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) ir iepazinusies ar šī gada 18. jūnijā laikrakstā «Bauskas Dzīve» publicēto informāciju «Vai Bauskā ikviens brīvi var meklēt apslēpto mantu?» un vēlas sniegt papildu skaidrojumu tam, ko teikusi Bauskas novada domes juridiskās nodaļas vadītāja Evita Grigorjeva par metāldetektoru izmantošanu un apslēptas mantas meklēšanu Bauskas apkārtnē.
Civillikuma 953. pantā noteikts, ka «aizliegts meklēt apslēptu mantu uz svešas zemes. Kas rīkojas pretēji šim noteikumam, nedabū neko no viņa atrastās apslēptās mantas, un visa šī manta piekrīt tam, kam pieder zeme». Ar likumu ir noteikts, ka meklēt apslēptu mantu, tajā skaitā ar palīgierīcēm, piemēram, metāldetektoriem, uz svešas zemes ir aizliegts. Šis pants attiecas arī uz valsts un pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošu zemi, arī pludmalēm. Lai varētu meklēt apslēptu mantu uz svešas zemes, jāsaņem zemes īpašnieka vai valdītāja atļauja. Ja meklētājs ar zemes īpašnieku vai valdītāju nav vienojies citādāk, tad visas atrastās senlietas pieder zemes īpašniekam (valdītājam).
Kā jau norādīts, īpašs statuss ir valsts aizsardzībā esošiem kultūras pieminekļiem un to aizsardzības zonām, kur atbilstoši likuma «Par kultūras pieminekļu aizsardzību» 21. pantam ir aizliegts izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus), izņemot gadījumus, kad to atļāvusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Meklēšanai šādās teritorijās jāsaņem arī zemes īpašnieka (valdītāja) atļauja.
Par visiem atrastiem priekšmetiem, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā ir jāpaziņo NKMP (likuma «Par kultūras pieminekļu aizsardzību» 17. pants). Tā kā arheoloģiskās senvietās, kas ieguvušas valsts aizsargājama vai jaunatklāta kultūras pieminekļa statusu, kā arī to aizsardzības zonās atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot jeb vecākas par 1701. gadu) ir valsts aizsardzībā un pieder valstij (likuma «Par kultūras pieminekļu aizsardzību» 7. pants), visi atrastie priekšmeti, kas vecāki par 1701. gadu jeb 17. gadsimtu ieskaitot, uzskatāmi par kultūrvēsturiski vērtīgiem priekšmetiem. Neatkarīgi no to atrašanas vietas par tiem rakstveidā jāziņo Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei.
Ja senlieta vecāka par 1701. gadu jeb 17. gadsimtu ieskaitot, ir atrasta likumīgi un ārpus kultūras pieminekļa vai tā aizsardzības zonas, kā arī atradumu vieta vai priekšmets netiek pasludināts par jaunatklātu objektu, tad senlietas īpašniekam, lai to droši varētu paturēt savā īpašumā, no NKMP jāsaņem apliecinājums par senlietas likumīgu izcelsmi. Apliecinājumu var saņemt, vēršoties NKMP ar iesniegumu un lūdzot tādu izsniegt par konkrēto priekšmetu.
Ja ir aizdomas par postījumiem kādos kultūras pieminekļos vai to aizsardzības zonās, tai skaitā nesaskaņotu metāldetektora izmantošanu, lūgums par to nekavējoties ziņot policijai un NKMP, zvanot pa telefonu 28908600 vai iesūtot informāciju elektroniski https://www.nkmp.gov.lv/lv/citas-lidzdalibas-iespejas.
Autori: Mārcis Kalniņš, NKMP Kultūras priekšmetu aprites daļas eksperts (arheologs), un Jānis Asaris, NKMP Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs
Izmantots attēls ar ilustratīvu nozīmi no Shutterstock.
Paldies par info.Atrasto veco bruņinieku paturēšu sev.
Sunim nav telefona, suns vienkārši rej un kož.
Privātīpašumu tomēr ir jārespektē.
nav nekāda provātīpašuma, viss Tautas sviedriem iegūts, tā lūk.