www.bauskasdzive.lv
Sabiedrībā valda diskusijas un zināms satraukums par izstrādāto “Gaisa aizsardzības likumu”, taču praktiski regulējums neaizliedz lietot biomasu (piemēram, malku, granula, šķeldu), ogles vai kūdru mājokļu apkurei.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) veic regulārus gaisa mērījumus Rīgā, Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē. Ja kādā no šīm pilsētām gaisa kvalitāte neatbilst normām, pašvaldība izstrādās gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, kurā var iekļaut dažādus pasākumus, piemēram, viens no pasākumiem var būt apkures iekārtu nomaiņa uz tīrākām tehnoloģijām (piemēram, siltumsūkņiem), vai citu prasību noteikšana apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai.
Ar šo likumprojektu mēs dodam pašvaldībām tiesības jeb rīcības brīvību, ne pienākumu rīkoties, ja konkrētā teritorijā konstatēta slikta gaisa kvalitāte, lai nodrošinātu iedzīvotājiem tīru un veselīgu vidi savā pilsētā.
Mājsaimniecības varēs turpināt izmantot biomasu, ogles vai kūdru, ja vien tās neatradīsies kādā no problēmteritorijām, kurā pašvaldība būs pieņēmusi lēmumu noteikt kādus ierobežojumus. Mēs runājam par lokālu risinājumu situācijām un teritorijām, kurās gaisa kvalitāte jau ir slikta. Malkas, granulu un šķeldas apkure netiek aizliegta, bet var tikt ierobežota noteiktās vietās tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas un plāna izstrādes.
Biomasas apkure (īpaši novecojušas un neefektīvas malkas krāsnis, sliktas vilkmes katli) rada vairāk nekā pusi no daļiņu PM2,5 emisijām Latvijā, kas negatīvi ietekmē elpceļu veselību. Šīs daļiņas cilvēka acīm nav saskatāmas, bet atstāj negatīvu ietekmi uz veselību.
Jau šobrīd, izmantojot atbalsta programmas, piemēram, Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) ietvaros iedzīvotāji var nomainīt savu esošo fosilo kurināmo izmantojošo apkures katlu pret videi draudzīgu risinājumu. Lai šādas iespējas kļūtu pieejamas plašākam sabiedrības lokam – arī tiem, kuri šobrīd apsilda mājokli ar biomasu (šķelda, granulas, malka), mūsu uzdevums ir piesaistīt papildu finansējumu un nodrošināt pieejamu atbalstu tīrāko tehnoloģiju ieviešanai mājsaimniecībās, tostarp izstrādājot jaunas atbalsta programmas, t.sk. Modernizācijas fonda un Sociālā klimata fonda ietvaros.
Vakar, 6. maijā, valdība sniedza zaļo gaismu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) izstrādāt sociālā klimata plānu, kuru KEM plāno iesniegt valdībā izskatīšanā š.g. jūnijā. Šis plāns ir nepieciešams, lai Latvija saņemtu Sociālā klimata fonda finansējumu. Latvijas pieejamais finansējums aplēsts 616,9 milj. eiro apmērā, kuru plānots novirzīt, tostarp mazaizsargātām mājsaimniecībām esošo apkures risinājumu nomaiņai un energoefektivitātes pasākumu veikšanai.
Gaisa kvalitātes uzlabošana noris visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, diemžēl gaisa piesārņojumam nav valstu robežu. Par gaisa aizsardzības likumprojektu noris starpministriju saskaņošana.
Teksts: Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis
Foto: Publicitātes foto
Kad vienreiz likvidēs Klimata un enerģētikas ministriju?!Ar saviem absurdajiem lēmumiem taisa milzu nepatikšanas.Ar superdārgo elektrību vai grib piespiest mājokļus apsildīt?!Nepārtrauktā auto plūsma gaisu nemaitā,ja?!Par to ne vārda,bet malkas pagale ienaidnieks Nr.1!!!
Šis ir interesants gadījums, jo tad kad stāsts bija par vēja turbīnām, tad ļoti daudzi, IT KĀ stāvēja sabiedrības veselības sardzē un fantazēja par infraskaņu, veldri labībā un bitēm nekurienes vidū. Dūmi un apkure pilsētā ir absolūts ļaunums. Normāli tīrā gaisā pm2.5 ir aptuveni zem 5 vienībām. Norma ir 50. Šad un tad (tiesa ne pārāk bieži) Iecavā ir jūtams jau smogs – pavasaros, rudeņos, kad gaisa spiediens ir pazemināts. Tajā brīdī tā uz aci tas cipars ir kaut kur pie 200. Principā, ja var vāji sajust dūma smaržu, tad tas būs kaut kur starp 100 un 150. Tīri vizuāli, ja redzat māju, kurai realtīvi siltā laikā redzams dūms no skursteņa – stabili tā ierīce ir neefektīva un piesārņojoša. Tīra iekārta ir tad, kad siltākā laikā dūms ir neredzams, aukstā laikā praktiski balts. Tādā veidā var viegli identificēt tos kuri kurina ar vecām un sliktām pečkām. Granulas parasti ir tās, kuras ir ļoti efektīvas un nav problēma. Problēma ir vecās mūrētas krāsnis, pavardi, jotulkamīni un arhaistki katli + slapja malka + plastmasas. Diezgan nopietna problēma ir siltumnīcas pilsētā, tās malku nežāvē un nosvilina prastākajs mucās un tādos apjomos kas salīdzināms ar visas pilsētas centrālapkuri. Tā jau ir problēma – varbūt ne tik gigantiska un cilvēki nemirs, bet nu riskus tas stipri palielina. Ar šo es gribu teikt, ka tiem, kuri fanātiski cīnījās par veselību ap turbīnām – šis ir īstais lauciņš, kur vākt parakstus, aģitēt, pārliecināt citus cilvēkus, jo šī atšķirībā no turbiņām ir reāla problēma, kura arī reāli skar cilvēkus.
SM ko tu tur murgo, kurināju un kurināšu ar malku, it sevišķi laukos ,dūmi ir un būs kurini kā gribi ,kā savadāk malka var sadegt bez dūmiem????
te nu ,emmiņ, visiem interesentiem aplūkojums, kā ,smaržo, tavs stulbums, jeb vienkārši tava neidomājami lielā naudas kāre, iegūstama vien uz līdzpilsoņu rēķina. Tad jāpajautā, kad jums beigsies tā kāre iedzīvoties uz citu rēķina? Ar ko beidzās saules paneļu uzstādītajiem mājsaimniecībās epopeja- ar trīskāršu likuma grozīšanu, kur sākotnējais izdevīgums nonivilējās līdz apaļai 0 ? Tāpat ar siltumsūkņiem, vai kaut pusei valsts iedzīvotāju tie ir “pa kabatai” uzstādīšanas un izmaksu ziņā? Valsts savās vīzijās griežas kā spēļu vilciņš- te vienu dienu jāpāriet uz malkas krāsnīm, te otru tās jālikvidē, bet ko likt vietā- “lēto elektrību”, to, par kuru es jau šobrīd dažu mēnesi atdodu vairāk kā pusi savas pensijas pat bez siltumsūkņa? Tad, cik valstī ir tādu pensionāru, kas var vismaz pāris simtus mēnesī atlicināt elektrības rēķinam?
Kurini ar malku cik uziet,piesārņojums niecīgs.Meža un kūdras purvu ugunsgrēki tad bēdīgi.Galvenais-nedrīkst kurināt ar akmeņoglēm.Īpaši pilsētāsSavulaik jau britiem bija bēdīga pieredze(lielais smogs uc.).Starp citu kas tam SM par psihoneiroloģiskām problēmām?
Ja nauda nav lai nopirku un uzstādītu iekārtas un maksātu par pakalpojumu (elektrība,gāze) tad nevar sildīties. Ja ir mežs aiz loga un krāsns, tad atkal nevar sildīties. Kad tad lai dzīvoju siltumā?
Atcerieties, ka likums attiecas tikai uz privātīpašumiem un pašvaldībām. Uzņēmumi, kuri kaut ko emitē, vismaz formāli ir spiesti maksāt ikgadēju nodokli budžetā. Tad nu JV un tamlīdzīgie saprata, ka budžetu varēs papildināt arī par katru tantes no Bauskas kurināto krāsniņu. Tā kā pāries vēlēšanas un sveiksim jauno “plītiņu nodokļa likumu”.
Un par to dūmu smaku Iecavā pasveiciniet siltumnīcas pie Astartes. Tās gan jau no nodokļa izlocīsies, tantuki gan nē.
tad cik tām emmiņām, granulu katlu slavētājām tās zināšanas praktiskajās tautsaimniecības nozarēs? Arī fizikā, kur kaloritāti kurināmajam nenosaka dēļ tā, kādā veidā tas safasēts. Sasmalcinātam un sapresētam kokam, ja mēra uz svara, tā ir tāda pati, kā sausa koka pagalei un tikai. Piedevām, kāds enerģijas patēriņš ir skaidu ieguvei no baļķa un šo skaidu sapresēšanai granulās vai briketēs, iepakošanai politilēna plēvē vai maisos? Jā, katlu konstrukcijai ir nozīme zudumu mazināšanai, bet cik tūkstoši ir izmaksas, lai visu pārkārtotu pēc ‘jaunākās modes” plus vēl granulu izmaksas? Vien “baltie dūmi” neliecina par to, ka no granulu katliem neizdalās tie paši izmeši dūmu veidā, kas dedzinot malku, pie tam, ne par kripatiņu mazākā mērā, ja nelieto speciālus, dārgus filtrus. Tiešām “interesants gadījums” , kur tu ,emmiņ, ķēri “atziņu”, ka granulu katli glābs Latvijas ekoloģiju siltumapgādes jautājumos?
Lietderības koeficients ir tieši saistīts ar sadegšanas procesa pilnīgumu. Aptuvenie koeficienti ir šādi – kamīns 20%, pavards 40%, podiņu krāsns 50%, čuguna katls 60%, tērauda katls 70, gāzģenerācijas katls 90%, granulu katls 90%. Praktiskajā dzīvē nepilnīgā sadegšana nozīmē dūmus. Attiecībā uz katliem sadegšanas procesu ietekmē akumulācijas tvertņu esamība, jo to lietderības koeficienti ir attiecināmi tikai uz maksimālās jaudas režīmu. Tāpēc daudzās rietumvalstī jau samērā sen ir aizlieti tirdzniecībā čuguna katli principā un pārējiem katliem obligātā prasība ir akumulācijas tvertnes esamība apsaistē. Latvijā ne pirmais ne otrais netiek realizēts. granulu katli spēj mainīt savu jaudu nezaudējot lietderību, tāpēc tie ir tik pievilcīgi.
Vēl varu papildināt, ka pilnīgās sadegšanas procesa pamatā ir ļoti augsta sadegšanas temperatūra. Piemēram gāzģenerācijas katla un arī granulu katla sadegšanas kamerā ir ap 1000 grādiem. Dažreiz to lietotāji granulu katlos var novērot kā stiklveidīga aplikuma veidošanos ap degli, ja gadījumā granulām ir smilšu piejaukums. Pilnīgās sadegšanas principu arī izmanto atkritumu dedzināšanā kā arī piemēram cementa krāsnīs. Pielnīgā sadegšana praktiski novērš sīko daļiņu nonākšanu dūmgāzēs un tās faktiski sastāv tikai no CO2 un N.
SM un interesantais gadījum, nelielies te ar labu atzīmi fizikā, bet pastāsti, tieši kā vidējais rajona iedzīvotājs varētu nopelnīt modernas apkures ierīkošanai?? Izskatās, ka Tu nepārzini vietējo kontingentu un tautas finansiālās iespējas. Atklāsim Tev brīnumus, lai arī Labklājības ministrija izvairās no fakta publicēšnas, apmēram 70% tautas ir nabagi, t.i. tādi, kas nekādus uzkrājumus veidot nespēj un attiecīgi bez valsts99% subsidēšanas ar Tavu un jaukās vienotības loģiku, aizliegt fosilo kurināmo, turpmākās ziemas vienk. dzīvos aukstumā. Ir arī piemērs, Tev kā iecavniekam uzskatāmi redzams,- pašvaldības un ES sponsorētais kanalizācijas un pilsētas udensvadu pasākums, pabrauc pa Iecavu un paskaties, pie cik daudzām mājām tās zilās trubiņas nepieslēgtas rēgojās un arī tie kas pieslēdza, daudzi vaimanā, ka muļķīgi uz komunālās adatas ir uzsēdušies……….
visinteresantākais būtu uzzināt, kur, no kādiem avotiem tu gūsti savu muldāmo un kā interesēs šeit ar demagoģiju nodarbojies? “Daudzās rietumvalstīs samērā sen aizliegti čuguna katli”- tad kurās un kālab un piedevām, kāda veida katli? Moderns čuguna katls nekādā veidā nav neekonomiskāks par tērauda katlu, ja nu vien smagāks un vismaz reizes trīs ilgmūžīgāks par tērauda katliem un tālab dārgāks un ne visos saimniecības preču lielveikalos pieejams. Bet sievišķim jau sievisķa domāšana, varbūt labāk parunā par dažādu veidu kūku kaloritāti. izklausīsies ticamāk. Vai arī mēģini šeit ieborēt, ka visiem bezzobainajiem jāieliek kompozītmateriāla zobi uz titāna skrūvēm, lai barību smalki sakošļāt varētu un gāzes vēderā neveidotos, kas ļoti kaitē apkārtējā gaisa kvalitātei, vismaz tikpat daudz, kā govis fermā.
izskatās, vienā pālī dzīvo, ja uzskati, ka mani un SM uzskati sakrīt, nevis ir pilnīgi pretēji
tev vispār ir kāda sajēga par akumulācijas tvertnēm un kādos apkures vedos tos ieteicams pielietot? Diez, kālab tāds būtu pēc tavām domām vajadzīgs mājsaimniecībā, kur apkurei izmanto to pašu tevis reklamēto granulu katlu. Un, protams, pastāsti, cik lieli ir siltuma zudumi šādā tvertnē siltumu uzkrājot. Un kālab centralizētā siltuma piegādātāji no šādām akumulācijas tvertnēm jau sen kā atteikušies, ja kurina ar fosilo kurināmo?
Akumulācijas tvertnes attiecas uz pilnīgi visiem malkas apkures katliem un neattiecas uz granulām un šķeldu, jo tajos kurināmā padeve ir regulējama. Pilnīgi visu malkas katlu lietošanas instrukcijā ir ieteicamās shēmas un tajās visās ir akumulācijas tvertne. Kā jau minēju rietumvalstīs šādu katlu uzstādīšana bez tvertnes ir pamatoti aizliegta. Visās vecajās rietumvalstīs ir ierobežojumi tirdzniecībā kādus apkures katlus drīkst pārdot t.i. pēc to lietderības koeficienta, kurš nevar būt zemāks par ~70-75%. Mērķis – tieši dūmu kaitīgā ietekme uz cilvēku veselību. Otrkārt, ja cilvēki iedziļinātos šajos koeficientos, tad varētu rasties jautājums – kāpēc nokurināt divreiz vairāk, ja to pašu temperatūru būtu iespējams nodrošināt ar divas reizes mazāku malkas apjomu.
Par iedzīvotāju kontingentu man ir grūti izteikties, neesmu veicis statistiku un neesmu redzējis to par Bauskas novadu. Tas kas ir uzkrītoši – ka nomācoši daudz cilvēki pērk alkoholu un ja ieiet Narvesenā, tad sajūta, ka galvenā prece ko tur pārdod ir cigaretes un loterejas biļetes. Tā bija atbilde par maniem novērojumiem.
Bet pats galvenais – šeit tā arī neparādījās neviens kvēls sabiedrības veselības aizstāvis – lai gan tomēr pilsētiņas ir ar saviem pāris tūkstošiem kompaktas sabiedrības, kur it kā tomēr gaisa kvalitāte būtu diezgan aktuāla tēma, atšķirībā no turbīnām laukos.
Alkohols un cigaretes nav gluži pirmās nepieciešamības prece, tātad varētu teikt, ka cilvēki ir diezgan turīgi, ja var atļauties darba dienā šādu produkciju iegādāties.
Čuguna katlos lietderība faktiski vienmēr ir zema, personīgi es neesmu redzējis nevienu efektīvu. Iemesli ir vairāki – čuguns vada sliktāk siltumu par tēraudu, attiecīgi sliktāk noņem siltumu, un tā paša iemesla dēļ lēni reaģē gaisa padeves automātika, kura nodrošina dinamisku un efektīvu degšanas procesu. Čuguns ir trausls materiāls un nav spējīgs asimetriski uzņemt tādas temperatūras kādas ir nepieciešamas pilnīgajā sadegšanā, no tā nevar izveidot komplicētākas formas kādas ir nepieciešamas labas krāsns dizainam. Čuguna sildvirsmas dēļ liešanas procesa raupjuma nevar normāli notīrīt. Čuguna vienīgā priekšrocība ir lētums ražošanā, jo tos vnk izlej formā, tāpēc ražotāji, kuri ražo tos tos ražo primitīvus kā no pagājušā gadsimta, toties lētus un attiecīgi neefektīvus un tām valstīm, kurās likumdošana tos neaizliedz.
Pie kāda risinājuma tad paliksim? Malka un ogles dūmo un indē, gāze nežēlīgi dārga un nepatriotiska, elektrība arī dārga un pēc Spānijas piemēra, var nejauši atslēgties un tad viss rajons tumšs un auksts un arī siltumsūkņi bez strāvas nekust. Nonākam pie individuālām saules baterijām ar akumulatoriem un tad mājsaimniecība autonomi darbina visu, kas prasa strāvu, vai ceram, ka kāds rajona gudrinieks apkurei ūdeņraža tehnoloģiju piedāvās un būs mums kā somiem Nokia uz kādu brīdi. Var jau mūs strostēt par kaitīgiem izmešiem, bet mēs nedzīvojam Itālijas un pat ne UK klimatā. Bez kurināšanas neiztikt.
Iesākumā pašvaldībai ir jāsāk mērīt pm2.5 un saprast cik liela ir problēma un tas ir smieklīgi vienkāršs uzdevums – nopērk aparātiņu, saliek kādos 4 punktos pilsētā un mājaslapā katrs var tos apskatīt + pielikt klāt skaidrojumu ko tie cipari nozīmē. Otrkārt, pašvaldībai ir regulāri jāinformē par to, ka dzīvot akmens laikmetā nav pareizi un tas čakarē dzīvi citiem pilsētniekiem un ka katram ir jāpaceļ pakaļa (privātmājas īpašnieks vai uzņēmums), lai uzlabotu tās ierīces, kuras slikti strādā vai kā minimums apzināties ka tās slikti strādā un domāt par uzlabojumu. Tīri praktiski, ja tā ir vecā mūrētā krāsns tad varianti ir normālas apsaistes malkas centrālapkure vai arī siltumsūknis. Uzņēmumiem būtībā tas pats. Un tam visam jābūt tandēmā arī ar siltināšanu, jo ja māja nesiltināta, tad arī daudz vairāk ir jāsadedzina. Un tas viss jau bija jādara pirms 15 gadiem, kad cilvēki kā trīs sivēntiņi dzīvoja un domāja, ka viss mūžīgi būs lēti un var topīt kā padomju laikos. Tāpat pašiem līdzcilvēkiem ir jādomā – ja kādam radnieks dzīvo un redzi, ka tas malku tur zem klajas debess, kurina arhaiskā krāsnī, māja nesiltināta – nu tad lūdzu, ciemojoties izstāsti, ka varbūt kaut kas jādara.
Vai SM bizness ir īpaši inovatīvu apkures katliņu tirgošana? Par ko tāds cepiens? Vispār jau, ja tā padomā, rajons strauji izmirst, tad kāpēc būtu jāuztraucās par dūmiem un smogu? Jo mazāk kaimiņu, jo vairāk vietas kur dūmam aizkūpēt, un tīri matemātiski nevar būt, ka mazāks cilvēku skaits pēkšņi rada lielāku piesārņojumu. Tātad arī būsi apkvēpināts jau bērnībā
emmiņ, ja tu zinātu, ar ko “vasaras muļķis” atšķiras no “ziemas muļķa” tad diez vai ar savām “zināšanām” šeit dalītos. Nedaudz pārfrāzējot Hemingveju, pirms paver muti, vai šeit, portālā sāc dzejot, droši vien izskaties pēc normāla cilvēka.