Par 8 % samazinājies to cilvēku skaits, kuri ikdienā ierobežo alkohola patēriņu

Autore: Inga Supe, «Apotheka» komunikācijas vadītāja

Pēdējo piecu gadu laikā novērojama satraucoša tendence – būtiski samazinās to cilvēku skaits, kuri ikdienā ierobežo alkohola patēriņu. Ja 2019. gadā alkohola patēriņu pieskatīja un ierobežoja teju puse iedzīvotāju – 48 %, tad šobrīd tie ir vien 40 % cilvēku, kas nozīmē, ka par 8 % pieaudzis to cilvēku skaits, kuri regulāri pārsniedz pieļaujamās alkohola devas, liecina «Mana aptieka & Apotheka» astotā ikgadējā Veselības indeksa pētījuma dati.

Kritiskais vecums, kad regulāri tiek pārkāptas alkohola lietošanas normas, kā arī cilvēki paši apzinās un atzīst, ka alkohola lietošana ir problēma, ir vecumā no 33 līdz 44 gadiem. Tāpat alkohola normas biežāk pārkāpj vīrieši (34 %) un respondenti ar pamatizglītību (34 %), kā arī tie, kuri kopumā neievēro veselīga dzīvesveida pamatprincipus.

Savukārt visapzinīgākie, proti, tie, kuri pēc saviem ieskatiem ierobežo alkohola patēriņu, ir seniori virs 65 gadu vecuma (47 %), sievietes (46 %), cilvēki, kuri ievēro veselīgu dzīvesveidu (44 %), un iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem un augstāko izglītību (43 %).

Katrs desmitais atzīst, ka viņam ir problēmas ar pārmērīgu alkohola lietošanu

Tāpat aptaujā noskaidrots, ka teju katrs desmitais (8 %) Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka viņam ir problēmas ar alkohola lietošanu jeb atzīst, ka alkohola lietošana ir pārmērīga un tas kļuvis par kaitīgu ieradumu. Un arī šim rādītājam ar katru gadu ir tendence palielināties. Visbiežāk pārlieku liels alkohola patēriņš ir problēma cilvēkiem, kuri atzīst, ka viņu dzīvesveids kopumā ir neveselīgs, tādu ir 16 %, kā arī iedzīvotājiem ar pamatizglītību un vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem – 14 %.

“Pretēji agrāk pieņemtajiem standartiem, šobrīd tiek uzskatīts, ka nepastāv droša alkohola deva. Arī veseliem cilvēkiem iesaka izvairīties no alkohola lietošanas vispār, tomēr īpaša piesardzība jāievēro cilvēkiem ar sirds-asinsvadu, kuņģa, aknu un aizkuņģa dziedzera slimībām, kā arī onkoloģijas pacientiem un, protams, grūtniecēm. Plaši zināmo pieņēmumu, ka sarkanvīna lietošana samazina sirds-asinsvadu saslimšanas risku, šobrīd uzskata par maldinošu, jo nav iegūstami pārliecinoši pierādījumi, ka konkrēta alkoholiska dzēriena veidam būtu jebkāda pozitīva ietekme uz risku mazināšanu,” uzsver Capital Clinic Riga ģimenes ārste Dārta Geižāne.

Lielai daļai sabiedrības alkohols ir ierasta prakse ne tikai svētku reizēs, bet arī ikdienā

“Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem vidēji gadā uz cilvēku patērējam 12,9 litrus alkoholisku dzērienu, kas par vairāk nekā trīs litriem pārsniedz organizācijas dalībvalstu vidējo rādītāju. Tas nozīmē, ka alkoholu patērējam ne tikai svētku reizēs, bet ir tendence palielinātam alkohola patēriņam ikdienā. Iespējams, daudziem cilvēkiem šķiet, ka glāze vīna vai alus vakarā palīdz uzlabot garastāvokli, atslābināties, aizmirst ikdienas problēmas pēc garas un sarežģītas darba dienas, taču patiesībā tas organismam noteikti nepalīdz. Tieši pretēji – regulāra alkohola lietošana ilgtermiņā atstāj nelabvēlīgu ietekmi – var radīt vēlmi lietot alkoholu arvien vairāk, izraisot kā miega traucējumus, nervozitāti, bieži arī citu orgānu hroniskas slimības, tā arī atkarību,” stāsta Mana Aptieka farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.

“Bieži sastopams iemesls alkohola lietošanai ir šķietamais fiziskais un emocionālais atvieglojums, ko alkohols it kā nodrošina. Lai gan patiesībā daudz labāk fizisko un emocionālo pašsajūtu uzlabo regulāras, ātras, vismaz 30 minūšu garas pastaigas vai vingrošana. Pēc alkohola lietošanas nākamajā dienā ķermenis ir noguris, nav atpūties, un līdz ar to pamostamies neizgulējušies, ar sliktu pašsajūtu. Katram nepieciešams sevi kritiski un godīgi izvērtēt, saprotot, cik daudz alkohola tiek patērēts ikdienā un vai tā lietošana jau nav kļuvusi par traucēkli,” papildina A. Ritene.

Arī tuvojoties svētkiem, farmaceite iesaka kādu karstvīna glāzi labāk aizstāt ar siltu upeņu, dzērveņu vai smiltsērkšķu dzērienu, kas atstās labvēlīgu iespaidu gan uz fizisko, gan garīgo labsajūtu.

Par pētījumu

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir daudzveidīgākais Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau astoņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam. Pētījums veikts 2023. gada augustā.

Izmantots publicitātes attēls.