Patriotisms – tā ir mīlestība pret savu zemi. Tā varētu būt patriotisma īsākā, bet jēgpilnākā definīcija, uzskata Latvijas Universitātes rektors profesors Mārcis Auziņš. Viņaprāt, patriotisms visbiežāk tiek piesaukts gadījumos, kad valstij draud briesmas un ir jāaizstāvas pret kāda ārēja spēka uzbrukumu.
RAITIS ĀBELNIEKS, vēsturnieks:
Patriotisms ir spēja lepoties ar savu valsti, tās iedzīvotājiem, viņu sasniegumiem, valodu, kultūru un vēsturi. Mūsu sabiedrībā patriotisms nav zudis. Tas vairāk mājo cilvēku sirdīs, bet mazāk izpaužas ārišķīgos pasākumos, kā tas bija agrāk. Man ir nācies saskarties ar dažu personu nesaprātīgu vēlmi mūsdienu jauniešos ieaudzināt patriotismu ar autoritārām metodēm – līdzīgi kā padomju okupācijas gados, kad valstiskos pasākumos galvenais kritērijs bija nodrošināt apmeklētāju milzīgu skaitu, «brīvprātīgi» piespiežot piedalīties.Parasti patriotiskās jūtas kļūst spēcīgākas, esot svešumā vai arī brīžos, kad valsts ir apdraudēta. Tas, kurš spēj lepoties ar savu ģimeni, dzimto vietu, draugiem, skolu, darbavietu, leposies arī ar savu valsti.
LIGITA BŪMEISTARE, Bauskas rajona vēstures un politikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja:
Latīņu valodā «patria» nozīmē tēvzemi, kas, manuprāt, ir sinonīms cieņai, mīlestībai un uzticībai savai zemei. Es domāju, ka patriotisms rodas, vēsturiski izvērtējot ceļu, ko ir veikusi valsts. Bet galvenokārt šīs jūtas veidojas uz savas mājas sliekšņa – mīlestībā pret tuvākajiem, dabu, tradīcijām. Patriotisms ir cieši saistīts ar emocijām, tādēļ pats galvenais ir kopt un attīstīt bērnu un jauniešu emocionālo pasauli. Pavirši raugoties, šķiet, ka patriotisms sabiedrībā ir zudis. Varbūt iemesls ir globalizācija. Taču, ja rastos ļoti nopietna vajadzība, patriotisms cilvēkos tik un tā parādītos.
JEĻENA AUGUSTE, divu bērnu māmiņa:
Nesen ar ģimeni atgriezos no ciemošanās Lietuvā. Tur visi bija brīnišķīgi, taču atgriežoties gribējās iesaukties: «Manas mīļās mājas!» Šeit ir viss, kas manā dzīvē svarīgs, – ģimene, draugi, daba un arhitektūra, kas man šķiet skaista. Es gribu redzēt savus bērnus izaugam Latvijā. Domāju, ka dzīvot citā valstī nevarētu. Šo jautājumu es un vīrs jau esam pārrunājuši. Var iemācīties svešvalodu, baudīt lielākas sociālas garantijas un ērtības, bet māju izjūtu svešumā nevar radīt.Esmu kristīgās ticības un savas draudzes patriote. Mūs vieno pieķeršanās kopīgai idejai un kopīgām vērtībām. Manuprāt, Latvijas sabiedrībā šīs vērtības ir zudušas. Visvairāk mani skumdina valdības attieksme pret cilvēkiem.
