Veiksme! Esmu dabūjusi kavalieri. Vienudien mazgāju logus. Skatos un brīnos – kaimiņienes dobē tādas lielas pēdas. Tieši pretī manai virtuvei. Vakar atgriežos no savām gaitām un gatavoju ēst. Pa virtuves logu redzu – nāk pāri mauriņam no pretējās mājas puses tāds nošņurcis vīrieša gabals. Rokā liels «Rimi» maiss…
Pēc brīža zvana man pie durvīm. Neveru, vaicāju kas tur lūdzu? Te kaimiņš. Saku – nē, jūs neesat mans kaimiņš. Bet viņš: «Attaisi, sieviete, man ir ko iedzert!!!»
Atbildu, ka man neslāpst, lai iet prom. Saprotu, cilvēks gribēja man piedāvāt, viņaprāt, vērtīgāko, bet es, nu… neparko!
Salta sirds, salta – kā Dagnijai no Limuzīna Jāņu nakts krāsā!
Bet nācējs turpina sakāmo: «Sieviete, es Tevi vēroju!»
Āaaaa! Šausmas, piepeši atceros pēdas dobē – tātad lūr pa žalūziju apakšu. Joki mazi…
Vakar eju uz pastkasti pēc reklāmām un redzu, ka mans «čalis» atzīmējies, iesperot pa pastkastīšu durvīm.
Varbūt pašvaldības policija atpazītu pēc zābaka nospieduma???
