Šī ziema būs grūtākais laiks ekonomikā kopš 2009. gada

Latvijas mazumtirdzniecībā augustā turpinājās neliela izaugsme, taču pirktspējas kritums un augstās inflācijas sekas kļūst arvien jūtamākas, un vairākās tirdzniecības nozarēs pārdošanas apjomi ir sākuši samazināties.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada augustā mazumtirdzniecības fiziskais apgrozījums, neskaitot inflāciju, Latvijā palielinājās vien par 0,7 % salīdzinājumā ar 2021. gada augustu. Šis pieaugums gan pamatā ir skaidrojams ar pārtikas preču tirdzniecības pieaugumu par 3,3 % un nepārtikas preču tirdzniecība, neskaitot autodegvielu, samazinājās par 1,4 %. Tas ir vājākais rezultāts kopš pērna gada rudens COVID-19 pandēmijas mājsēdes. Eiro izteiksmē mazumtirdzniecības apgrozījums augustā pieauga par gandrīz 20 %, taču tas ir dēļ augstās inflācijas un faktiski mājsaimniecību pirktspēja samazinās.

Es domāju, ka nebūs pārspīlēti teikt, ka Latvijas ekonomikā šī ziema būs grūtākais laiks kopš 2009. gada. Patērētāju noskaņojums Latvijā šobrīd ir tikai nedaudz labāks kā 2009. gadā, situācija Eiropas ekonomikā kļūst arvien neskaidrāka, ko vēl vairāk pastiprina arvien tālāka kara eskalācija Ukrainā un nesenā Nord Stream gāze vadu sabotāža. Savukārt Latvijā ļoti augstās energoresursu cenas un gaidāmie apkures rēķini pasliktinās mājsaimniecību finansiālo situāciju.

Patiesībā mājsaimniecību finansiālās situācijas pasliktināšanos redzam jau šobrīd, pirms apkures rēķinu saņemšanas. Noguldījumi bankās vairs neaug, tirdzniecībā tērējam vairāk kā nopelnam, un ir sākuši augt patēriņa kredīti. Aizņemšanās patēriņam un pandēmijas laika uzkrājumu tērēšana ir ierobežots resurss, un tas liek ar bažām raudzīties uz ziemu. Pārtiku, degvielu un zāles cilvēki turpinās pirkt, taču daudzās citās tirdzniecības jomās, it īpaši ilglietojuma preču tirdzniecībā apjomi varētu jūtami mazināties.

Labā ziņa gan ir tā, ka situācija Latvijas darba tirgū ir laba un valdības atbalsta pasākumu apjoms jau ir pārsniedzis 1 miljardu eiro. Tas ir ļoti būtiski, jo palīdzēs mājsaimniecībām tikt galā ar lielajiem rēķiniem. Manuprāt, šis atbalsta apjoms jau ir pietiekami adekvāts un šobrīd būtu svarīgi pārliecināties, ka visi, kam ir nepieciešams, saņem atbalstu, jo individuālo situāciju ir daudz.

Vienlaikus ar valsts atbalstu ir jābūt arī uzmanīgiem. Atšķirībā no COVID-19 pandēmijas laika, kad inflācija bija zema un valsts varēja aizņemties par ļoti zemām vai pat nulles procentu likmēm, situācija šobrīd ir būtiski mainījusies. Šobrīd Latvijas aizņemšanās likmes jau ir būtiski augušas un finanšu tirgi ir ļoti uzmanīgi izvērtē valstu rīcību.

Piemēram, Lielbritānijas mēģinājumi plaši atbalstīt ekonomiku ir izraisījuši strauju valūtas kursa kritumu un procentu likmju kāpumu, kas jau rada riskus finanšu stabilitātei. Labā ziņa gan ir tā, ka Latvijas iekšējā ekonomika ir gana spēcīga: parāda līmeņi ir zemi, finanšu sistēma stabila un nekustamo īpašumu tirgus ir bez acīmredzamām būtiskām pārkaršanas pazīmēm. Tādēļ par 2008. gada krīzes atkārtošanos pamata runāta nav, taču ekonomikā tuvākajos mēnešos ir gaidāma lejupslīde un mazumtirdzniecībā nākamgad, visticamāk, ir gaidāms kritums.

Teksts: Mārtiņš Āboliņš, ekonomists, a/s“Citadele banka”

Foto: Publicitātes foto