Skolēni internetā izsmej cits citu un pedagogus; Kā rīkoties skolām?

Aizvadītā mēneša laikā “Drossinternets.lv” ziņojumu līnijā ir strauji pieaudzis ziņojumu skaits par skolotāju apcelšanu virtuālajā vidē. Jaunieši mēdz veidot skolu kontus “Instagram”, kur ievieto mēmes, jokus un diemžēl arī privātu un aizskarošu informāciju gan par skolas biedriem, gan arī par skolotājiem. Izvērtējot saņemtos ziņojumus, ne vienmēr varam runāt par likumpārkāpumiem, jo pārsvarā skolēnu izveidotajos sociālo mediju kontos tiek publicēti joki, nereti  ‒ gaumīgi un smieklīgi. Tomēr ir arī rupji, aizvainojoši un privātumu pārkāpjoši ieraksti, attēli, video un komentāri. Tāpēc skolotājiem ir vērts zināt, kā rīkoties, ja ir pārkāptas robežas.

No malas raugoties, vairums ierakstu skolēnu izveidotajos kontos nav aizskaroši, taču interneta videi ir būtisks mīnuss – nevar redzēt joka rakstītāja sejas izteiksmi un dzirdēt intonāciju. Tāpēc pat labdabīgi domāts joks var tikt pārprasts un šķist nepieņemams, un vienmēr būs kāds, kas jokus ņems pie sirds. Ja paraugāmies pagātnē, skolēni vienmēr ir izjokojuši cits citu un sava tiesa tikusi arī skolotājiem. Bija laiki, kad skolēni veidoja skolas sienas avīzes un tajā apkopoja smieklīgākos pedagogu citātus. Nereti tie tika rakstīti arī uz plakātiem, sveicot skolotājus Skolotāju dienā. Tomēr, ja vēlmi jokoties var saprast, tad emocionālai vardarbībai attaisnojuma nav.

Vispirms ir vērts pieminēt, ka ne vienmēr šādās situācijās ir vainojami tikai skolēni. Dažkārt ir jāuzdod jautājums ‒ vai skolotāji paši ciena savus audzēkņus, iekams pieprasa cieņu no viņiem? Pēc skolēnu ievietotā satura sociālajos tīklos var spriest, pret kuriem pedagogiem skolēniem ir pretenzijas, bet kuri viņiem patīk. Ir redzētas situācijas, kad skolotāji paši rāda negatīvu piemēru, izturoties pret skolēniem ar klaju necieņu. Tas arī skolas administrācijai būtu jāņem vērā, meklējot apcelšanas iemeslus.

Kāda ir skolēnu atbildība?

Kur ir robeža starp labu joku un likumpārkāpumu? Kāda ir skolēnu atbildība? Atbildot uz šiem jautājumiem, pirmkārt, ir jāvērtē, vai sociālo mediju kontos nav norādīti izjokoto skolēnu vai skolotāju vārdi, uzvārdi vai izpausta cita personiska rakstura informācija. Šādos gadījumos ieteicams konsultēties ar Datu valsts inspekciju (DVI) par privātuma pārkāpumiem. Skolas administrācija vai paši pedagogi var aizpildīt formu mājaslapā. Vadoties pēc tās, DVI var pieprasīt informāciju no sociālo mediju konta administrācijas un noskaidrot konta izveidotāju.

Tiesa, tas ir ļoti laikietilpīgs process. Pastāv arī iespēja vērsties tiesā ar civilprasību par cieņas un goda aizskaršanu un pieprasīt kompensāciju par morālu kaitējumu. Tāpat gadījumos, kad konts izveidots ar mērķi ņirgāties par citiem un tā nosaukumā izmantots skolas vārds, skolai ir tiesības vērsties Valsts policijā par sīko huligānismu, par kuru var piemērot naudas sodu no četrpadsmit līdz simts naudas soda vienībām. Latvijā administratīvā un kriminālatbildība iestājas no 14 gadu vecuma.

Kā rīkoties, ja konstatēta apcelšana?

Pirmkārt, pirms ķerties pie stingrākiem mēriem, ieteicams veikt pārrunas ar iesaistīto klašu grupām, informējot skolēnus par atbildību un aicinot dzēst pazemojošos ierakstus un komentārus. Tāpat nopietnākos gadījumos ir jāinformē skolēnu vecāki un jāpaskaidro, kādas sekas var radīt šāda veida apcelšana, un jāpārrunā atbildīga interneta un mobilo ierīču lietošana.

Otrkārt, ir jāizskaidro skolēniem un viņu vecākiem, kādas ir skolas administrācijas un pedagogu tiesības vērsties tiesībsargājošajās institūcijās pret personām, kas ir izveidojušas kontus, un pret personām, kas aizskar šo pedagogu tiesības uz privātumu, cieņu un godu.

Treškārt, pēc pārrunām ar skolēniem ir jādod laiks vainīgajiem skolēniem dzēst izveidotos kontus. Parasti ar to pietiek un konti tiek dzēsti. Ja tomēr skolēni nereaģē un konts ar aizvainojošo saturu netiek dzēsts, tad jāvēršas pie attiecīgā sociālā medija administrācijas, ziņojot par pārkāpumu. Ja nepieciešams, par situācijas risināšanu ir vērts konsultēties ar Latvijas Drošāka interneta centru “Drossinternets.lv”, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzticības tālruni 116111 vai nopietnākos gadījumos ar Valsts policiju.

Foto: Publicitātes foto

Teksts: Maija Katkovska, “Drossinternets.lv” vadītāja