Latvija un tās iedzīvotāji nonākuši krīzē. Vainīgi esam visi, kas spēj mācīties, strādāt, domāt, arī balsot vēlēšanās, referendumos. Vieni slikti mācījās un mācās, citi slikti strādāja un strādā, savukārt citi nedomāja, ko ievēl, vai negāja balsot. Rezultāts ir tāds, kāds ir – ir krīze. It kā visiem par to jāuzņemas atbildība. Vieniem vairāk, citiem mazāk. Bet šķiet, ka ne kādu atbildību nevēlas uzņemties ne Saeimas deputāti, ne ministri, ne valsts sekretāri, ne iestāžu un uzņēmumu vadītāji, ne uzņēmumu valdes un padomes locekļi. Šiem ir stabils ienākums, pie kam iespaidīgos apmēros. Vai tas ir normāli? Saeimai un valdībai vajag steidzīgi pārskatīt ministru, uzņēmumu, iestāžu vadītāju algas un prēmiju apmēru, uzņēmumu valžu un padomju locekļu atalgojuma apmēru. Nav normāli, kad augsta ranga vadītāji, netiekot galā ar saviem pienākumiem, nespējot sakārtot savu nozari, savu uzņēmumu, saņem iespaidīgu atalgojumu un prēmijas turpina darbu un netiek sodīti. Vai tas ir normāli, ka Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājs saņem ik mēnesi Ls 6000 un papildus prēmijas, nespējot panākt uzņēmuma efektīgu, peļņu nesošu darbu, prasa no Rīgas domes papildus dotācijas milzīgos apmēros? Vai ir normāli, ka ministri restrukturizācijas un darba efektivitāti sev pakļautās iestādēs sāk veikt ar rīkojumiem no augšas? Kamēr katrs augsta ranga vadītājs individuāli neizjutīs savā makā savu bezdarbību vai darba neefektivitāti, tikmēr neko labu tuvākā nākotnē Latvijas iedzīvotāji nesagaidīs.
