Vai jāpārzina visi likumi, lai celtu trauksmi?

Trauksmes celšana ir iespēja ikvienam iesaistīties tiesiskākas un no korupcijas un citiem pārkāpumiem brīvākas sabiedrības veidošanā. Tāpat ikvienam ir tiesības ziņot par darba vidē novērotu pārkāpumu un saņemt likumā noteiktas aizsardzības garantijas.

Lai celtu trauksmi, ir jāsagatavo iesniegums, kuram ir jāatbilst vairākām pazīmēm. Lai iesniegumu varētu atzīt par trauksmes cēlēja ziņojumu un, lai iesniedzējs varētu paļauties uz “Trauksmes celšanas” likumā paredzētajām aizsardzības garantijām, jāņem vērā šādas iesnieguma pazīmes:

1. iesniegumu iesniedz fiziska persona;
2. persona sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu;
3. iespējamais pārkāpums var kaitēt sabiedrības interesēm;
4. persona sniegto informāciju uzskata par patiesu;
5. informācija ir gūta darba vidē –  veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē;
6. personai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

“Informācija par iespējamu pārkāpumu” ir viena no trauksmes celšanas pazīmēm. Pārkāpums Trauksmes celšanas likuma izpratnē var būt likumu un citu normatīvo aktu pārkāpums, rīcība, kas ir pretēja normatīvo aktu mērķim, kā arī ētikas normu pārkāpumi. Tas liek uzdot jautājumu – vai ikvienam ir jāpārzina visi likumi, lai saprastu, kurā gadījumā ir vai nav pieļauts pārkāpums?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir būtiski atcerēties, ka likums prasa, ka trauksmes cēlēja ziņojums satur informāciju par iespējamu pārkāpumu. Tas nozīmē, ka ziņojuma iesniegšanas brīdī personai nav jāpārzina visi normatīvie akti, lai būtu pārliecināts par to, ka konkrētajā gadījumā ir konstatējams un pierādāms kāda normatīvā akta pārkāpums. Pietiek ar to, ka persona ir pārliecināta un labā ticībā sniedz informāciju par situāciju, kuru ir novērojusi, kurā iespējams ir noticis pārkāpums.

Tāpat arī iestādēm, kuras saņem trauksmes cēlēja ziņojumus, ir būtiski atcerēties, ka apstāklim, vai konkrētajā lietā ir vai nav pierādīts pārkāpums, nav izšķirošas nozīmes tajā, lai vispirms personas iesniegums būtu trauksmes cēlēja ziņojums. Kamēr persona labā ticībā sniedz informāciju par situāciju, kurā iespējams ir pieļauta kāda pretlikumīga vai neētiska rīcība, šī trauksmes celšanas pazīme ir izpildīta.

Savukārt, gadījumā ja, vēlāk izskatot trauksmes cēlēja ziņojumu iestāde konstatē, ka konkrētajā lietā nav noticis tiesību normu pārkāpums, tas nav pamats atņemt sākotnēji piešķirto trauksmes cēlēja statusu.

Piemērs:

Ernests nesen sācis strādāt kādas pašvaldības domē. Ernests uzzina, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs vienlaikus strādā arī par ārstu pašvaldībā. Ernests ir pārliecināts, ka pašvaldības domes priekšsēdētāja amats nav savienojams ar citiem amatiem. Tāpēc Ernests vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar trauksmes cēlēja ziņojumu par to, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs pārkāpj amatu savienošanas ierobežojumus.

Ernesta gadījumā trauksmes celšanas pazīme “informācija par iespējamu pārkāpumu” ir izpildīta, jo Ernests ir pārliecināts, ka šāda situācija nav pieļaujama, un pašvaldības domes priekšsēdētājs ir valsts amatpersona, uz kuru attiecas amatu savienošanas ierobežojumi, kas noteikti likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Konkrētajā gadījumā gan minētais likums pieļauj pašvaldības domes priekšsēdētāja amata savienošanu ar ārsta amatu, tomēr tam nav izšķirošas nozīmes jautājumā par Ernesta atzīšanu par trauksmes cēlēju, jo Ernests ir cēlis trauksmi labā ticībā un pārliecībā par to, ka pašvaldības domes priekšsēdētājam ir noteikti amatu savienošanas ierobežojumi, kuri konkrētajā gadījumā varētu būt pārkāpti. Tāpat arī vēlāk, izskatot Ernesta trauksmes cēlēja ziņojumu, trauksmes cēlēja statusu viņam nevar atņemt tikai tāpēc, ka ziņojuma izskatīšanas gaitā nav apstiprinājies pārkāpuma fakts.

Ir būtiski atcerēties, ka trauksmes celšanas mehānisma mērķis ir veicināt trauksmes celšanu un iespējami aizsargāt personas, kuras uzdrīkstas ziņot par darba vidē novērotām netaisnībām, nejēdzībām un pretlikumīgu rīcību. Līdz ar to arī Trauksmes celšanas likums ir jāpiemēro trauksmes cēlējam par labu, iespējami aizsargājot trauksmes cēlējus un viņu identitāti, lai kopā sabiedrībā veidojas pozitīva izpratne par trauksmes celšanu un uzticība trauksmes celšanas mehānismam.

Teksts: Krista Asmusa, “Sabiedrības par atklātību – Delna” Trauksmes celšanas centra juridiskā konsultante

Foto: Publicitātes attēls