Tātad, lai «vardes» neizvārītos, aicinu vēlētājus neticēt socioloģisko aptauju rezultātiem, bet uzmanīgi iepazīties ar visu partiju un partiju apvienību programmām un tikai tad doties pie vēlēšanu urnām.
Ja vardi ievieto katlā ar ūdeni un ar ātrumu 0,020 C minūtē paaugstina ūdens temperatūru, tad varde pakāpeniski paaugstina arī savu ķermeņa temperatūru. Kad ūdens tuvojas vārīšanās temperatūrai, varde vairs nespēj kontrolēt savu ķermeņa temperatūru, cenšas izlēkt no ūdens, taču ir iztērējusi visus savus spēkus, un tai pietrūkst fināla impulsa, lai izlēktu no katla, un tā aiziet bojā verdošā ūdenī.
Ja vardi iemestu ūdenī, kura temperatūra ir 500 C, viņa momentā izlēktu un paliktu dzīva. Bet, kamēr tā atrodas ciešamas temperatūras ūdenī, viņa nesaprot, ka draud briesmas.
Tieši tā «izvārīšanai» pašlaik tiek nogatavināta Latvijas sabiedrība.
Vai Civilās savienības likums pašlaik svarīgāks par ģeopolitisko situāciju un enerģētisko krīzi?
Paskaidrošu savus argumentus un paudīšu savu viedokli – lielākā daļa no mums 1991. gada 23. augustā nestāvēja «Baltijas ceļā», lai nākotnes Latvijā nedrīkstētu saukt tēvu par tēvu un māti par māti, bet būtu jāsauc par vecāks Nr. 1 un Nr. 2, lai bērni jau no astoņu gadu vecuma bez vecāku atļaujas varētu veikt dzimuma maiņas operācijas, lai dzimumu nomainījušais vīrietis varētu piedalīties sieviešu sporta sacensībās, lai divi vīrieši vai divas sievietes varētu adoptēt bērnus, lai skolās nebūtu tikumības vai ticības mācība, bet homoseksuālisma propaganda notiktu jau bērnudārzā. Kristieši, protams, labi zina, kas notika ar Sodomu un Gomoru.
Uz to diemžēl pašlaik virzās Latvija, Saeimai trieciena tempā mēģinot pieņemt Civilās savienības likumu, kurš faktiski legalizētu viendzimuma laulības. Turklāt viena no galvenajām procesa virzītājām ir Jaunā konservatīvā partija, kura savā 13. Saeimas priekšvēlēšanu retorikā prezentēja sevi kā kristīgo vērtību aizstāvi. Un tas notiek tad, kad Saeimai, ja tā grib pārstāvēt Latvijas pilsoņu intereses, vajadzētu domāt par šodien daudz svarīgākiem jautājumiem, piemēram, enerģētiskās krīzes risināšanu.
To, ka lēnā gatavināšana ir sasniegusi labus rezultātus, liecina Venēcijas mākslas biennālē izstādītie divu Latvijas dāmu darbi porcelānā – dzimumlocekļu vainags, vagīnas un miroņgalvas, par kurām «mākslas kritiķi» esot snieguši ļoti labas atsauksmes.
Iespējams, arī tāpēc maestro Raimonds Pauls tuvojošos Saeimas vēlēšanu sakarā nesen izteica savu viedokli, ka lielākajai daļai Saeimā sēdošo noteikti nevajadzētu piedalīties 14. Saeimas vēlēšanās.
Varu viņam pilnībā pievienoties, jo, manā ieskatā, premjera Krišjāņa Kariņa (JV) ministru kabinets ir pierādījis savu nespēju vadīt valsti tās iedzīvotāju interesēs.
Atskats uz dažām valdības darbībām
Bet vēl piedāvāšu nelielu atskatu vēsturē – 2005. gada 23. februārī K. Kariņš, ieņemot ekonomikas ministra amatu Aigara Kalvīša valdībā, izdeva rīkojumu iecelt Ojāru Grinbergu (tā arī sauca Latvijā populāru dziedātāju) Ventspils brīvostas valdē, nenorādot Ojāra Grinberga personas kodu. Neskatoties uz Ģenerālprokuratūras ierosināto lietu pret Aivaru Lembergu, pēdējais visās tiesu instancēs tika pilnībā attaisnots. Artūrs Krišjānis Kariņš laikam nebija lasījis Ministru kabinetā uzrakstu uz sienas «Viens likums, viena taisnība visiem», saskaņā ar kuru viņam personas kods bija obligāti jānorāda.
Tas iesākās jau ar Ilzes Viņķeles («Attīstībai/Par!») izvēli par veselības ministri, kuru nomainīja nozari nepārzinošais Daniels Pavļuts («Attīstībai/Par!»), kura pirmais darbs bija Vakcinācijas biroja izveidošana ar nesamērīgi lielām algām, gultas par 666 000 eiro gabalā. Turpinājās ar neveiksmīgo «Covid-19» krīzes vadību, tādu kā veikalu darba laika saīsināšanu, kas patiesībā tikai veicināja saslimšanu ar «Covid-19». Un ar atsevišķu cilvēkiem nepieciešamo preču iegādāšanās aizliegumu veikalos.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs («Attīstībai/Par!»), izskatās, ka nodarbojas ar azartspēļu biznesa lobēšanu, neļaujot pašvaldībām ierobežot spēļu eļļu darbību savās teritorijās. Bijusī iekšlietu ministre Marija Golubeva («Attīstībai/Par!») brīdī, kad Latvijai bija jādomā par savu robežu aizsardzību no Aleksandra Lukašenko sūtītajiem robežpārkāpējiem, devās atpūsties uz siltajām zemēm.
Savukārt Jānis Bordāns (JKP) ar lielu entuziasmu ķērās pie likuma izstrādes, ar kura palīdzību varētu ierobežot cilvēku runas brīvību.
Ukrainas traģēdiju gribas izmantot savu spalvu spodrināšanai
Un tad pienāca 2022. gada 24. februāris, kad Krievijas Federācija bez kara pieteikuma plkst. 4 pēc Maskavas laika sāka Ukrainas militāro un civilo objektu bombardēšanu un jau kara pirmajās stundās bija sagrābusi lielas Ukrainas teritorijas, uzreiz sākot teroru pret civiliedzīvotājiem (marodierismu, izvarošanas, slepkavības, spīdzināšanas, izsūtīšanu). Viss notika mats matā kā 1941. gada 21. jūnijā, kad Hitlers uzbruka Padomju Savienībai.
Zinot mūsu valsts bēdīgo pieredzi ar lielo austrumu kaimiņu, 25. februāra vakarā pie Kongresu pils tika organizēts koncerts Ukrainas atbalstam «Ukrainas brīvībai». Lielisks koncerts, bet tajā netika ievērota ne distance starp skatītājiem, ne arī lietotas sejas maskas un dalībnieku skaits krietni pārspēja 50.
Ko tas diemžēl liecina par mūsu varturiem? Tikai to, ka viņiem Ukrainas traģēdiju ļoti gribas izmantot savu noputējušo spalvu spodrināšanai, jo vēl 23. februārī, viņuprāt, bija spēkā «Covid» ierobežojumi, bet 25. februāra vakarā «kovids» pēkšņi «pazuda». Arī šodien valdība un to atbalstošie mediji cilvēkus, kuri, par spīti represijām, nav potējušies (man pašam ir vakcinācijas sertifikāts) sauc par kremliniem un Ukrainas kara noliedzējiem, tādējādi turpinot šķelt Latvijas tautu.
Attiecībā uz Uzvaras parka pieminekli mums vajadzētu ieklausīties režisora Jāņa Streiča viedoklī, kurš emocionālā uzrunā sociālajos tīklos teica, ka šajā brīdī to noteikti nedrīkst darīt. Piekrītu viņam, ka to varēs droši izdarīt tikai tad, kad Ukraina izdzīs Krievijas okupantus no visām Ukrainas teritorijām, Donbasu un Krimu ieskaitot, un Krievija, tāpat kā savulaik hitleriskā Vācija, būs bezierunu kārtībā kapitulējusi.
Teksts: AIVARS PUNKA MEŽOTNĒ
Rakstā mušas ar kotletēm vienā čupā samaisītas, gan patiesība, gan puspatiesības, gan absurdas muļķības – viss vienā ķīselī.
Par aicinājumu pirms vēlēšanām rūpīgi izpētīt visu pieejamo informāciju un tad doties vēlēt, gan jāpiekrīt. Ja tiešām ir kāds, kurš savu izvēli izdara, paļaujoties uz soc.aptaujām, tad, labāk, lai tāds uz velēšanām neiet.
Visas aptaujas rāda uzvaru “Jaunajai Vienotībai” – vieni rāda 10 procentus, otri – pat divdesmit. Citējot Staņislavski – “NETICU”!
JV labi ja spīd kādi 6-7%, ne vairāk!
neies uz vēlēšanām vai “savēlēs” atkal veco grābekli – padlatvijas laiku politšeftmaņu veidotās “varas” partijas, lai pēc tam atkal savā “ķēķī” gaudotu, ka šie apzog tautu jau 30 gadus!
Vai mazajā Latvijā tiešām ir vajdzīgi 100!!! deputāti? Iedzīvotāju kļūst aizvien mazāk, bet deputātu nē. Ja būtu puse vai vēl mazāk, tad tie censtos strādāt, nevis taisīt cirku kā viens otrs.