Ceturtdiena, 19. februāris
Kora, Kintija
weather-icon
+-9° C, vējš 2.74 m/s, DA vēja virziens
BauskasDzive.lv ikona

VEA: Par vēja parku ieguvumiem nepelnīti aizmirsts (28)

Pašlaik Latvijas pašvaldības, iedzīvotāji un vēja enerģijas projektu attīstītāji ir situācijas ķīlnieki – attīstītāji rīkojas saskaņā ar valsts enerģētikas politikas mērķiem, iedzīvotāji bieži neatbalsta projektus savā tuvumā, bet pašvaldībām trūkst skaidru instrumentu un pieredzes, lai objektīvi noteiktu vēja parku izbūvei piešķiramās teritorijas, norāda Vēja enerģijas asociācija (VEA). Nozares pārstāvji uzsver, ka tikmēr vēja parku pozitīvais pienesums – papildu ieņēmumi pašvaldībām, investīcijas un jaunas darba vietas – tiek nepelnīti aizmirsts.

“Sarunās ar visām iesaistītajām pusēm esam secinājuši, ka pašvaldībām nereti trūkst kompetences un pieredzes, lai izvērtētu un objektīvi noteiktu vēja parkiem pieejamās teritorijas. Mūsu piedāvājums ir izstrādāt nacionāla līmeņa vadlīnijas, kurās tiktu iekļauti vienoti kritēriji tām kultūrvēsturiskajām un ainaviskajām vērtībām, kas ir būtiskas vietējiem un respektējamas nacionālā līmenī. Tādējādi pašvaldības iegūtu instrumentus, ar kuriem noteikt pamatotus ierobežojumus teritoriju plānojumu dokumentos,” skaidro Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs. Tāpat T.Nāburgs uzsver, ka svarīgi nekavēties ar trūkstošā regulējuma sakārtošanu, lai Latvija nezaudētu investīcijas, kuras šobrīd aizplūst uz Lietuvu un Igauniju.

Asociācija norāda, ka ir svarīgi izstrādāt arī prasības pieļaujamās mirgošanas trokšņu un infraskaņas ietekmei, un noteikt apgaismojuma prasības aviācijas drošībai. Kā zināms, Klimata un enerģētikas ministrija pašlaik strādā pie šāda regulējuma.

Sabiedriskajās apspriedēs pēdējā laikā īpaši tiek izcelti un iedzīvotājus satrauc kontroles un uzraudzības mehānismi pēc vēju parka nodošanas ekspluatācijā. Arī šim jautājumam jābūt atbildīgo institūciju dienas kārtībā, norāda VEA.

Ko pašvaldības iegūtu no vēja parkiem?

Ir nolemts, ka vēja parkiem katru gadu jāmaksā vietējai kopienai 2500 eiro par katru megavatu – daļu no tā saņem pašvaldība, daļu – iedzīvotāji. Piemēram, viens vēja parks ar 100 MW jaudu katru gadu pašvaldības budžetā ienestu ap 250 000 eiro tiešajā maksājumā, no kura līdz 125 000 eiro saņemtu vēja parka tuvumā esošās mājsaimniecības, un vēl ap 200 000 eiro kā zemes nomas maksu saņemtu vēja parka teritorijas zemes īpašnieki. Kopējais tiešais ieguvums pašvaldībai un tās iedzīvotājiem no 100 MW jaudas vēja parka gadā sasniedz teju pusmiljonu eiro.

Šāda apjoma projekta netiešie ieguvumi ir gandrīz tikpat lieli – ar vēja parku darbības atbalstu saistītos uzņēmumos var tikt radītas vairāk nekā 100 darba vietas, kā arī aptuveni 30% no šāda projekta investīcijām paliktu vietējā ekonomikā kā pasūtījumi būvniekiem, loģistikas uzņēmumiem, viesnīcām, ēdinātājiem u.c.

2 miljardi investīcijās un simtiem darba vietu citās nozarēs

Vēja enerģija ir būtisks attīstības dzinējspēks energoietilpīgām nozarēm, jo tā nodrošina relatīvi lētu, pieejamu un prognozējamu elektroenerģijas avotu. Nozarēm, kuru konkurētspēja tieši atkarīga no elektroenerģijas cenas un pieejamības (piemēram, metālapstrādei, ķīmiskajai rūpniecībai, datu centriem vai ūdeņraža ražošanai), stabila atjaunīgās enerģijas bāze ir stratēģiska priekšrocība. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras dati rāda, ka datu centru un mākslīgā intelekta (AI) nozarēs plānotās investīcijas sasniedz ap 300 miljoniem eiro, aviācijas degvielas SAF (Sustainable Aviation Fuel) un biodīzeļa projekti Latvijā paredz investīcijas virs 900 miljoniem eiro. Liepājā iecerētā SAF rūpnīca ar plānotajām investīcijām līdz 600 miljonu USD apmērā un 120 jaunām darba vietām būtu lielākā Baltijā. Ventspilī plānotā zaļā amonjaka rūpnīca un Liepājā iecerētā ūdeņraža ražotne – katra no tām paredz investīcijas līdz 1 miljardam eiro, nodrošinot vietējām industrijām un eksportam būtiskus resursus. Ja nebūs pieejama enerģija par izdevīgām cenām, kāda potenciāli ir vēja enerģija, investori var izvēlēties projektus īstenot Lietuvā un Igaunijā.

Lietuva rāda piemēru

Kā pozitīvu piemēru vēja enerģijas potenciāla izmantošanā var izcelt kaimiņvalstis. Lietuvas pilsēta Tauraģe ir kļuvusi par zaļās enerģijas līderi, pateicoties esošajiem vēja parkiem ar 73,5 MW jaudu un plānotajam parkam ar 268 MW jaudu. Pilsēta izmanto vēja un saules enerģiju siltumapgādei, ielu apgaismojumam un elektriskajos autobusos, samazinot izdevumus un piesārņojumu. Tas piesaistījis investorus un radījis jaunas darbavietas, veicinot pilsētas ekonomisko izaugsmi.

Neizmantotās iespējas un izvēle rīkoties

VEA uzsver, ka, neattīstot vēja parkus, tiks zaudētas iespējas piesaistīt investīcijas, modernizēt infrastruktūru un radīt kvalitatīvas darba vietas reģionos. Zaļā enerģija nav tikai klimata mērķis – tā ir reģionu izaugsmes iespēja, ko šobrīd pašvaldības riskē palaist garām.

Vēja enerģijas asociācija 30. janvārī Kuldīgā aicina uz konferenci, kas veltīta vienam no šodienas būtiskākajiem teritorijas attīstības izaicinājumiem pašvaldībās – kā līdzsvarot atjaunīgās enerģijas attīstību ar dzīves vides kvalitāti un vietējās kopienas interesēm. Konferencē tiks aplūkoti vēja parku plānošanas telpiskie, vides un sociālie aspekti, īpašu uzmanību pievēršot ainavas un trokšņa uztverei. Plašāka informācija par konferenci: https://wea.lv/konference-veja-parku-planosana-pasvaldibas-starp-ainavu-troksni-un-energiju/

BauskasDzive.lv ikona Komentāri (28)

Guntis
10:19 29.01.2026
Asociācija nestāsta, kā panākt vienmērīgu enerģijas ražošanu. Jeb kā viduslaikos - vējš pūš, maļam grudus, nepūš - daram ko citu.
bāc
10:20 29.01.2026
Primāri protestē cilvēki, pa kuru logu to turbīnu neredzēs, un kuri līdz uzcelšanai nenodzīvos advancētā vecuma dēļ. Bet lai jau citiem arī elektrība netiek.
pasakas
10:21 29.01.2026
Pasūtīts muldamrakstelis bez reāla pamatojuma.VP vajadzīgi vairumā lai būvētu jaunas lielražotnes,ha,ha.Kur darbaspēku ņemsiet tajās ražotnēs?!Tauta noveco,izmirst,ekspotēsiet melnos kuri neko nejēdz?!
Guntis
10:22 29.01.2026
Neskauž, ka igauņiem investīcijas. Kad Čudars ar Melni beidzot izstrādās plānu, cik un kādas enerģijas trūkst, tad arī domāsim. Kas šodien ar biržu? Gaidam lielo salu?
Nost ar vēja parkiem
10:28 29.01.2026
Nekādus vēja parkus mums nevajag. Liekaties vienreiz mierā. Nav ko savu zemi piedrazot un iznīcināt! Ārzemnieki, kuri te grib līst iekšā, lai ceļ tos sūdus paši savās zemēs. Mums pilnīgi pietiek ar TEC un HES. Te nekāda ražošana nav un nebūs, jo nav kas strādā.
A tom
10:53 29.01.2026
Atjaunojiet investori Ignalinas stacijas darbību un energijas pietiks pribaltikai un citai pasaulei
Vietējais
11:35 29.01.2026
Rakstā ne vārda kurš remontēs sagrautos ceļus pēc VP izbūves.Tur taču trakos supersmagā tehnika.
nu gan laiž
12:06 29.01.2026
"2500 eiro nodokļos par katru saražoto megavatu"? Tad 2500 par tūkstots vatiem saražotās elektrības nodokļos, ja 0,5 MW es patērēju mēnesī savā mājsaimniecībā, elektrību pat netērējot apkurei? ja pat no Elektrum to pērkot kaut par 10 centi par kilovatu, bez visām piemaksām par 1 MW es maksāju vien 100 eiro mēnesī. Vai arī "mākslīgais intelekts" jums, AES "ražotāji" sagājis galīgā "kīselī"
SM
12:39 29.01.2026
Nevis saražotais megavats, bet gan ģeneratora nominālā jauda. Ar viena megavata nominālu var saražot apmēram 2000 megavatus gadā.
koļa
14:54 29.01.2026
Jā, jā es, es, man, man. Īpaši šodien TEC 2 ražo atjaunojamo enerģiju, kurinot dabasgāzi (interesanti ar kādu izcelsmi)
Atb kolam
14:59 29.01.2026
Kobaltu un litiju atļausi aprakt savā pagalmā?
īszinīt- SM
15:10 29.01.2026
tad, kur kaut viņi tos 2500 eiro ņems par uztādītā propellera MW, ja kā saki savos pēdējos atklājumos, tie propelleri lēto enerģiju neražos? Vai iesākumā, it visos komentāros nepaudi- nu tik būs, lētā elektrība būs!!!? Viss tavs teiktais ir vien ar pirkstu debesīs rakstīts, jo tie torņu slējēji ir vien attīstītāji, kam pieejama nauda torņu sliešanaiES politikas ietvaros. Ja tā peļņa, lētā elektrība un nodokļi par to būtu tik gigantiski, tad kālab neviens vietējais, izņemot Latvenergo par iedzīvotāju "saziedoto" naudu tos dažus torņus, savus, vietējā kapitāla resursus torņu sliešanai neizmanto?
īszinīt- SM
15:14 29.01.2026
man arī patreiz viens 7 KW elekromotors šķūnī stāv agregātam, jo nodokļi, izmaksas neatsver no tā darbināšanas iegūto.
Vecumnieku iedzīvotāja
15:26 29.01.2026
☝️ Viena mazā baterija (AA) var piesārņot līdz 400–600 litriem gruntsūdeņu. Smago metālu ietekme augsnē saglabājas līdz 100 gadiem, piesārņojot aptuveni 1 m² augsnes. ⚠️ Taču viena industriāla vēja parka enerģijas uzkrāšanas baterija avārijas gadījumā var radīt tiešo piesārņojumu līdz 10 000–50 000 m² platībā, saindēt tūkstošiem līdz miljoniem litru gruntsūdeņu, un piesārņojuma ietekme var saglabāties līdz 200 gadiem, ja netiek veikta sanācija. ❓ Jautājums vēja parku attīstītājiem un domes deputātiem: vai VP projektos un ietekmes uz vidi novērtējumos ir skaidri paredzēts SANĀCIJAS mehānisms — kas, kā un par kādiem līdzekļiem novērš piesārņojumu avārijas gadījumā?
SM
15:38 29.01.2026
Vecumnieku iedzīvotāja, kur jūs visus šos šausmu stāstus iegūstat? BESS sistēmās uz doto brīdi izmanto litija dzelzs fosfāta šūnas, kuras praktiski neavarē - tās nedeg, netek. Maksimums var uzpūsties un kļūt nederīgas. Fantāzijas par tādiem piesārņojumiem ir un paliek fantāzijas. Tā ir vienkārši kārtējā aiz matiem pievilktā īdēšana, kurai pamats ir feikinformācija no sazvērestību teoriju kanāliem. Jūs dzīvē neesat redzējusi ne ģeneratoru, ne akumulatorus - maksimums AA bačiņa mājās un štepselis ar diviem caurumiem. Lai kaut ko spriestu, lietas ir jāpārzin, nevis jātiražē šausmu stāsti kā viduslaikos.
SM
15:43 29.01.2026
Un veco laiku zināšanu dzejniek - vari savus penterus man neveltīt, jo es neplānoju atspēkot šos murgus, kuros nav vispār neviena adkevāta argumenta. Turklāt esmu jau ntās reizes pārliecinājies, ka tās veco laku zināšanas ir s uz kociņa, apstājušās pagājušā gadsimta 70 gados un es brīnos, kā ir iespējama tāda atpalicība un tai pat laikā ektrēma pašpārliecinātība par savām it kā zināšanām. Gudri cilvēki uz aizrādījumiem kā minimums veic izpēti - vai tas tā ir vai nav, nevis bez aiztures drukā nākošās astronomiskās muļķības.
Atbildu sm
15:50 29.01.2026
Diskusija nebija par to, vai LFP baterijas ir stabilākas par citām, bet par to, vai projektos ir paredzēti avārijas scenāriji un sanācijas mehānismi. Tas ir normatīvs jautājums, nevis “šausmu stāsts”.
.
15:55 29.01.2026
ieguvums???? nez kur??? ciparus studija--- demolecijas izmaksas, patiesais kalposhanais laiks un uztureshana, bateriju iegade un maina, patiesa pelna----jus vel piemaksasiet
Astrīda
16:05 29.01.2026
Sm! Pamatots jautājums par baterijām: elektroauto pierāda, ka akumulatoru degšana un noplūde ir iespējama. Tad kāds ir sanācijas plāns, ja avārijas gadījumā smagie metāli nonāk gruntī vai ūdenī?
Smsamsam
16:30 29.01.2026
Vēl viens jautājums - vai dokumentos ir atstāts logs?
Progresīvais
16:48 29.01.2026
SM, trāpīgi teikts! Nebūsim dinozauri- attīstīsimies.
SM
17:15 29.01.2026
Visiem! rūpniecības objektiem tiek izsniegtas A,B,C vides piesārņojuma atļaujas atbilstoši tehnoloģijām un atļauju iegūst kad uzņēmumam ir plāns ko un kā. ves nav izņēmums.
iszinīt- SM
17:38 29.01.2026
nu ja, tev tās jauno laiku zināšanas, par saules paneļiem no smiltīm, līdzstrāvas veļasmašīnām un invertora ģeneratoriem, kuri ražo līdzstrāvu ko pārvērš maiņstrāvā, lielveikalos pieejamos. Ko tu te muldi par atļaujām, ja torņu slējējiem pietiek ar vienu vienīgo ES "zaļā kursa" direktīvu, kas ir indulgence visām darbībām, pat tādām, kā pašvaldības plānošanas aktu apturēšanai ar visām no tā izrietošajām sekām. Līdzvērtīgām jaunajām ES "instrykcijām" par 20 000 sodu par katru neuzņemto bēgli mums kvotās iedalīto
Vitolds
18:41 29.01.2026
Lūdzu norādīt, kurā IVN gala ziņojuma sadaļā ir aprakstīti sanācijas un piesārņojuma novēršanas mehānismi, ja projektā tiek izmantotas bateriju uzglabāšanas sistēmas vai citi riska objekti. Ja šāda sadaļa nav sagatavota, lūdzu paskaidrojumu, kāpēc
īszinīt- SM
13:06 30.01.2026
te tu ļoti atgādini Švaukstu no savulai obligātās literatūras brāļu Kaudzīšu darbā parodēto. Vai neesi iedomājies, ka esi vien "plikdirsītis" šolaiku varenajiem roklaiža un utopisku paudumu propogandētājs? Pie tam, jebkurš te var pārliecināties par tavu "zināšanu dziļumu" jebkurā jomā, izbakstītu vien no interneta dzīlēm, savas smadzenes pat "iedarbināt" nepūloties. Vai neesi aizdomājies, kālab to torņu slējēju vidū neredzam Latvijas privātās firmas, tos slej vien firmas no Lietuvas un Dānijas, tām valstīm, kurām paredzēts ES finansējums savulaik likvidēto AES vai TEC ar oglēm darbināmo ziņā? Ne Latvijai un Igaunijai, kuras neko no savām TEC nav likvidējušas turpina no tām iegūt enerģiju lai stabilizētu jūsu nepastāvīgo, ko komersants var nepiegādāt, ja uzskata cena patreiz pārāk zema. Vai valstij ir kādas rezerves, lai kaut šodien segtu jau vairāk kā divreiz uzlekušo kurināmā cenu? Vai valstij būs kādas rezerves, ja tā paļausies vien uz jūsu propelleriem un to dīkstāves, bezvēja laikā "pazudīs" arī starpvalstu starpsavienojumi, kā tas jau vairākas reizes noticis? Švaukst, ne jau iemācoties buldurēt svešvalodā, lišķības, sava stulbuma pēc gūsi labumu ilgtermiņā, tad iedomātas "ilgtermiņš var izrādīties trakoti īss, ja apakšā nav zināšanu, prāta spēju, ir vien sekošana patreizējai modei, kas izdevīga vien "modes" ieviesējiem.
Skolnieciņš
14:39 02.02.2026
Pret vēja elektrospēkstacijām iestājas vien vatņiki.
Skolnieks galīgi nerubī fišku
18:34 05.02.2026
Aha, tuvējām saimniecībam maksās. Ha ,ja jau tik nevainīgi tie torņi, kāpēc maksās? Trrrrrrrrrrrrrrrrroksniisss. Mirgošana naktīs...Nervu spriedze.
Demagoģētājam SM
15:49 11.02.2026
Tev pašam smiekli nenāk par savu gudrību pļurkstēšanu komentāros. Vajag tās vēja fermas - noskati kādu sev piemērotu fermu un pārvācies uz to dzìvot! Nu nebùs te vèja fermu zeme, nesapn̈o.

BauskasDzive.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.