
Pašlaik Latvijas pašvaldības, iedzīvotāji un vēja enerģijas projektu attīstītāji ir situācijas ķīlnieki – attīstītāji rīkojas saskaņā ar valsts enerģētikas politikas mērķiem, iedzīvotāji bieži neatbalsta projektus savā tuvumā, bet pašvaldībām trūkst skaidru instrumentu un pieredzes, lai objektīvi noteiktu vēja parku izbūvei piešķiramās teritorijas, norāda Vēja enerģijas asociācija (VEA). Nozares pārstāvji uzsver, ka tikmēr vēja parku pozitīvais pienesums – papildu ieņēmumi pašvaldībām, investīcijas un jaunas darba vietas – tiek nepelnīti aizmirsts.
“Sarunās ar visām iesaistītajām pusēm esam secinājuši, ka pašvaldībām nereti trūkst kompetences un pieredzes, lai izvērtētu un objektīvi noteiktu vēja parkiem pieejamās teritorijas. Mūsu piedāvājums ir izstrādāt nacionāla līmeņa vadlīnijas, kurās tiktu iekļauti vienoti kritēriji tām kultūrvēsturiskajām un ainaviskajām vērtībām, kas ir būtiskas vietējiem un respektējamas nacionālā līmenī. Tādējādi pašvaldības iegūtu instrumentus, ar kuriem noteikt pamatotus ierobežojumus teritoriju plānojumu dokumentos,” skaidro Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs. Tāpat T.Nāburgs uzsver, ka svarīgi nekavēties ar trūkstošā regulējuma sakārtošanu, lai Latvija nezaudētu investīcijas, kuras šobrīd aizplūst uz Lietuvu un Igauniju.
Asociācija norāda, ka ir svarīgi izstrādāt arī prasības pieļaujamās mirgošanas trokšņu un infraskaņas ietekmei, un noteikt apgaismojuma prasības aviācijas drošībai. Kā zināms, Klimata un enerģētikas ministrija pašlaik strādā pie šāda regulējuma.
Sabiedriskajās apspriedēs pēdējā laikā īpaši tiek izcelti un iedzīvotājus satrauc kontroles un uzraudzības mehānismi pēc vēju parka nodošanas ekspluatācijā. Arī šim jautājumam jābūt atbildīgo institūciju dienas kārtībā, norāda VEA.
Ko pašvaldības iegūtu no vēja parkiem?
Ir nolemts, ka vēja parkiem katru gadu jāmaksā vietējai kopienai 2500 eiro par katru megavatu – daļu no tā saņem pašvaldība, daļu – iedzīvotāji. Piemēram, viens vēja parks ar 100 MW jaudu katru gadu pašvaldības budžetā ienestu ap 250 000 eiro tiešajā maksājumā, no kura līdz 125 000 eiro saņemtu vēja parka tuvumā esošās mājsaimniecības, un vēl ap 200 000 eiro kā zemes nomas maksu saņemtu vēja parka teritorijas zemes īpašnieki. Kopējais tiešais ieguvums pašvaldībai un tās iedzīvotājiem no 100 MW jaudas vēja parka gadā sasniedz teju pusmiljonu eiro.
Šāda apjoma projekta netiešie ieguvumi ir gandrīz tikpat lieli – ar vēja parku darbības atbalstu saistītos uzņēmumos var tikt radītas vairāk nekā 100 darba vietas, kā arī aptuveni 30% no šāda projekta investīcijām paliktu vietējā ekonomikā kā pasūtījumi būvniekiem, loģistikas uzņēmumiem, viesnīcām, ēdinātājiem u.c.
2 miljardi investīcijās un simtiem darba vietu citās nozarēs
Vēja enerģija ir būtisks attīstības dzinējspēks energoietilpīgām nozarēm, jo tā nodrošina relatīvi lētu, pieejamu un prognozējamu elektroenerģijas avotu. Nozarēm, kuru konkurētspēja tieši atkarīga no elektroenerģijas cenas un pieejamības (piemēram, metālapstrādei, ķīmiskajai rūpniecībai, datu centriem vai ūdeņraža ražošanai), stabila atjaunīgās enerģijas bāze ir stratēģiska priekšrocība. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras dati rāda, ka datu centru un mākslīgā intelekta (AI) nozarēs plānotās investīcijas sasniedz ap 300 miljoniem eiro, aviācijas degvielas SAF (Sustainable Aviation Fuel) un biodīzeļa projekti Latvijā paredz investīcijas virs 900 miljoniem eiro. Liepājā iecerētā SAF rūpnīca ar plānotajām investīcijām līdz 600 miljonu USD apmērā un 120 jaunām darba vietām būtu lielākā Baltijā. Ventspilī plānotā zaļā amonjaka rūpnīca un Liepājā iecerētā ūdeņraža ražotne – katra no tām paredz investīcijas līdz 1 miljardam eiro, nodrošinot vietējām industrijām un eksportam būtiskus resursus. Ja nebūs pieejama enerģija par izdevīgām cenām, kāda potenciāli ir vēja enerģija, investori var izvēlēties projektus īstenot Lietuvā un Igaunijā.
Lietuva rāda piemēru
Kā pozitīvu piemēru vēja enerģijas potenciāla izmantošanā var izcelt kaimiņvalstis. Lietuvas pilsēta Tauraģe ir kļuvusi par zaļās enerģijas līderi, pateicoties esošajiem vēja parkiem ar 73,5 MW jaudu un plānotajam parkam ar 268 MW jaudu. Pilsēta izmanto vēja un saules enerģiju siltumapgādei, ielu apgaismojumam un elektriskajos autobusos, samazinot izdevumus un piesārņojumu. Tas piesaistījis investorus un radījis jaunas darbavietas, veicinot pilsētas ekonomisko izaugsmi.
Neizmantotās iespējas un izvēle rīkoties
VEA uzsver, ka, neattīstot vēja parkus, tiks zaudētas iespējas piesaistīt investīcijas, modernizēt infrastruktūru un radīt kvalitatīvas darba vietas reģionos. Zaļā enerģija nav tikai klimata mērķis – tā ir reģionu izaugsmes iespēja, ko šobrīd pašvaldības riskē palaist garām.
Vēja enerģijas asociācija 30. janvārī Kuldīgā aicina uz konferenci, kas veltīta vienam no šodienas būtiskākajiem teritorijas attīstības izaicinājumiem pašvaldībās – kā līdzsvarot atjaunīgās enerģijas attīstību ar dzīves vides kvalitāti un vietējās kopienas interesēm. Konferencē tiks aplūkoti vēja parku plānošanas telpiskie, vides un sociālie aspekti, īpašu uzmanību pievēršot ainavas un trokšņa uztverei. Plašāka informācija par konferenci: https://wea.lv/konference-veja-parku-planosana-pasvaldibas-starp-ainavu-troksni-un-energiju/