Sandra Danosa
Mazie lauku veikali, īpaši nomaļākos apvidos, bez pirmās nepieciešamības preču pārdošanas pilda arī citas ļoti svarīgas funkcijas. Tie ir socializēšanās un saziņas punkti, tieši tajos satiekas jaunākā un vecākā paaudze, tiek sniegti un saņemti padomi kā privātos, tā arī profesionālos un saimnieciskos jautājumos.
Uzziņu birojs, sludinājumu atstāšanas, tirgus un atbalsta vieta – tas viss lauku ciematos koncentrējies nereti vienīgajā veikalā. Šai ziņā veikala funkcijas mazliet līdzinās senlaiku skolas un baznīcas misijām.
Jau 15 gadus “LaTS” ir cilvēku iemīļota vieta, un atņemot kādam lauku centram trīs stūrakmeņus – skolu, veikalu un baznīcu –, tā vieta “izžūst, ir lemta iznīkšanai, cilvēki to pamet. Daudzās vietās Latvijā veikals pagastā tiešām ir palicis gandrīz vienīgā vieta, kur ikdienā kādu satikt, aprunāties.
Diemžēl daudzi mazie uzņēmēji un tirgotāji pašreiz ir ļoti asas krīzes un neatgriezenisku pārmaiņu priekšā. Neparedzamie pandēmijas laika ierobežojumi un ekonomiskās aktivitātes kritums, kam sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā ar tai sekojošām izmaiņām piegādes un loģistikas ķēžu jomā un pieaugošu negatīvu ietekmi globālā mērogā, radīja nepieredzētu pārbaudījumu virkni visiem uzņēmējdarbībā iesaistītajiem.
Kamēr daļa sabiedrības priecājas par pieaugošo konkurenci un arvien jaunu tirdzniecības ķēžu ienākšanu mūsu valstī, augošo cenu apstākļos konkurentu īstenotie “cenu kari” faktiski iznīcina vietējo ražotāju un nīdē laukā vietējo tirgotāju. Nereti maza veikala saimnieks sev liek galdā tos produktus, ko šodien jānoceno, jo derīguma termiņš iet uz beigām. Jo labākais ir jāpārdod pircējiem, lai viņus nepazaudētu, bet paši ēdam to, kas paliek pāri.
Mazo veikalu liktenis karājas mata galā. Biznesu iespaido ne tikai lielveikalu finansiālās konkurences spēks, bet arī bieži vien sasteigtie, mazajiem tirgotājiem grūti izpildāmie valdības lēmumi, cilvēku pirktspēja un daudzviet ārpus Rīgas – vienkārši iedzīvotāju skaita samazināšanās.
Nesen veiktā pētījumā, saskaņā ar ziņu aģentūras LETA informāciju, noskaidrojies: tieši pieaugošās pārtikas cenas rada raizes 85% Latvijas iedzīvotāju. Nepārsteidz, ka sabiedrība problēmu risināšanā sagaida rīcību no politiķiem un valsts iestādēm, īpaši saistībā ar valsts pārvaldīšanu (87%) un kopējo ekonomiku valstī (86%). Noskaidrots, ka straujajam pārtikas cenu pieaugumam risinājumu no politiķiem un valdības gaida 72% iedzīvotāju.
Jau ierasts, ka valdība ilgstoši izliekas neredzam lauku iedzīvotāju problēmas, atrunājoties ar globālās krīzes radītajām neskaidrībām u.c., tomēr cilvēkus māc neziņa – vai īstā krīzes brīdī valdība spētu parūpēties par saviem iedzīvotājiem it kā vienkāršā, bet tik ļoti svarīgā jautājumā kā pārtikas piegāde?
Foto: Publicitātes foto
Teksts: Raimonds Okmanis, SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” (LaTS) veikalu tīkla vadītājs
Tur jau prasās pēc valsts politikas – atbalsts arī lauku veikalu tīklam. Tikai vai Rīgas 100 ”gudrās” galvas to sapratīs? Tur jau vairāk tādi nekādi – skaidrs ka nekādi 15. maija Kārļa prāta vīris tur nav…. Tas pats arī uz pasta mājvietu…Tā arī pat ugunsdzēsēji atstāj laukus… – Labāk biezāk esot sargāt kaut kur Baltezera namus…
Savulaik ( nu būs jau gadi 50) prasīju savam Amerikas radam, kāpēc , mazos miestiņos ir benzintanki, veikali, telefoni u.t..t – atbilde tā valsts politika =gribi pelnīt lielpilsētās jāatver zināms skaitas mazpilsētiņās. Nav tad nekā nekādas licences un darbs beigsies – vaļsts teritorija ir jāuztur… Tas Rīgas 100 ”gudrajām ”galvām – kur pat docenta grāds ir ”izglītība” – tāda tur saprašana par esošo…