ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Labdarības akcijās Latvijā savāktie līdzekļi un aktivitāte vedina domāt, ka esam līdzcietīga un atbalstoša nācija; portālā «Bauskasdzive.lv» no aptaujas atbildēm jaušams, ka tik apmēram puse respondentu apliecina, ka atbalsta citus un ziedo.
«Bauskas Dzīve» uzrunāja novadniekus, kam ir saistība ar ziedojumu vākšanu dažādiem labdarības mērķiem – biedrības «Laiks jauniešiem» vadītāju Gintu Jankovski, Valles pamatskolas direktoru un labdarības fonda «Žirafe» dibinātāju Jāni Viegliņu, Budbergas evaņģēliski luteriskās draudzes Brunavā mācītāju Juri Moricu.
Lūk, viņu vērtējums un komentāri par ziedojumu kultūru Bauskas novadā un Latvijā, kā arī par to, kāpēc Ziemassvētku laiks vairāk mudina pievērsties labdarībai.
Personīgs kontakts ar ziedotājiem
GINTS JANKOVSKIS uzskata, ka ziedotāji mūsu valstī ir aktīvi, tāpat arī baušķenieki. «Mūsu akcijā «Bērnu prieks katrā mājā» katru gadu ir ziedojumu pieaugums, arī šogad dāvanu ir vairāk. Ir valstī organizācijas, kuras labdarības akcijas veicina tieši uz Ziemassvētku laiku, mūsu organizācijā aktīva ziedotāju kultūra ir arī ikdienā. Cilvēki parasti ziedo kādai sev interesējošai sociālajai grupai, un mūsu gadījumā tie ir bērni un jaunieši,» teic Gints.
Ziedotājiem ir svarīgi saprast, kur tieši iegūtais finansējums tiek izlietots. Nevienam nav noslēpums, ka pastāv arī krāpniecība, tāpēc tām organizācijām, kas darbojas ilgus gadus, ir lielāka sabiedrības uzticība, vērtē G. Jankovskis. Viņš no pieredzes zina teikt, ka vislabāk ziedotāju uzrunāšanā strādā personisks kontakts – personīga uzrunāšana, tikšanās klātienē vai, piemēram, «Zoom» platformā. «Mēs cenšamies strādāt «tuvāk» cilvēkiem.»
Akcijas «Bērnu prieks katrā mājā» ziedotās dāvanas «Laiks jauniešiem» pieņem joprojām. «Pašlaik ieteiktu ziedot arī naudu, lai mēs varam turpināt sniegt palīdzību sociālā riska jauniešiem un palīdzētu viņiem «noturēties uz īstā ceļa,» aicina G. Jankovskis.
Būt labsirdīgiem 365 dienas gadā
JĀNIM VIEGLIŅAM arī šķiet, ka latviešiem ir ļoti labas sirdis, un kā tauta esam ļoti labsirdīga. «Reizēm šī labsirdība tāpat kā dzimtenes mīlestība ir tādos akcijas formātos un līmenī – mums pēkšņi uznāk liela mīlestība un ļoti gribas ziedot un mīlēt Latviju, bet citā brīdī tā vēlme atkal samazinās. Līdz ar to, es gribētu, lai mēs, visi latvieši, esam vienlīdz labsirdīgi katru dienu no 365 dienām gadā, bet diemžēl tā nav, jo lielākās akcijas parasti notiek tieši Ziemassvētku laikā,» teic. J. Viegliņš.
Viņš uzskata, ka Ziemassvētku laikā cilvēkiem ir lielāka vēlme ziedot, jo tas ir gada beigu laiks – cilvēkos sākas iekšējās pārdomas par to, cik labi viņi ir bijuši aizvadītajā gadā. Brīdī, kad cilvēkam sāk šķist, ka viņš nav bijis līdz galam labs, viņš saprot, ka līdz gada beigām viņam vēl ir laiks tādam būt. Daudzi caur ziedošanu un labdarību gada beigās, manuprāt, mēģina kompensēt gadā neizdarīto. Ir arī cilvēku daļa, kuriem šīs Ziemassvētku dziesmas, baznīcas notikums, gaišums un viss pārējais «apaug» ap sirdi un dvēseli, tāpēc rodas vēlme dot citiem, saprotot, ka šajā došanā slēpjas liels prieks.
J. Viegliņš teic, ka fonds «Žirafe» tika dibināts ar mērķi palīdzēt bērniem un jauniešiem, caur to vijas arī ģimenes, jo bērns dzīvo ģimenē un ar to arī ir saistītas visas vēlmes un vajadzības. «Fonda mērķis ir nodrošināt bērniem datorus mācībām, kā arī ikdienas lietošanai. Arī pašlaik mums ir sagatavoti divi datori, kurus ziedosim Ziemassvētkos. Citiem ir iespēja lūgt palīdzību kādam, bet bērniem šīs lūgšanas nereti ir tik klusas, ka tās grūti sadzirdēt,» stāsta J. Viegliņš.
Dāvināšanas un labdarības laiks
Savukārt JURIS MORICS komentē: «Ziemassvētki ir īpašs dāvināšanas laiks. Šo svētku dziļā pamatjēga ir, ka Dievs uzdāvināja mums sevi, un mīlestības jūtas aicina mūs Viņu atdarināt. Šis laiks ir arī gada nogale, kad mēs savelkam kopā bilanci.
Vai mēs Latvijā esam dāsni ziedotāji? Šo jautājumu katrs varētu uzdot sev – cik daudz no tā, ko man Dievs ir devis, es dodu tālāk. Pārpalikuma došana, nevajadzīgā atdošana – tā nav ziedošana. Ziedojums ir tad, ja mēs izejam nedaudz ārpus sava komforta zonas. Paskatieties, cik bagātīgi ziedojumi ir akcijā «Dod 5»!»
J. Morics min dažus vienkāršus pamatprincipus, aicinot cilvēkus ziedot: 1. sākam ar vajadzību un izskaidrojam to saprotamā valodā; 2. nekad nepārspīlējam savas iespējas un panākumus; 3. neaizmirstam, ka reizē ar naudu uzņemamies arī atbildību, ka šīs dāvanas tiks izmantotas saprātīgi un ekonomiski. Ir jāinformē ziedotāji, kā viņu nauda tikusi izmantota un ko ar tās palīdzību esam sasnieguši.
Ziedojumu lūgšana prasa daudz laika, smagu darbu, labas komunicēšanās spējas. Tā piedāvā iespēju kalpot līdzcilvēkiem, teic. J. Morics. Ķīniešiem ir sakāmvārds: «Kad tauriņš sasit spārnus Ķīnā, tas ietekmē laika apstākļus visā pasaulē.» Šie vārdi mums atgādina, ka neviens no mums nedzīvo izolēts no apkārtējiem. Visam notiekošajam ir viļņa efekts, un viss, ko mēs darām, dažādos veidos ietekmē apkārtējo dzīvi. «Priecīgus svētkus un devīgas sirdis!» novēl Budbergas draudzes mācītājs.
«Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.» (Gal. 6:9 – 10)
Titulattēls no Shutterstock.com
Lai beidzot sāk kustēt valsts sociālie dienesti!
Vienīgais, kas pašlaik jābalsta, ir Ukrainas cīņa.
Pārējais ir blēņas pašlaik
Cik tad novada iedzīvotāju brauc uz Borsmindes parku spēlēt disku golfu laukumā par 24000 eiro? Kad lasu kaut ko tādu, tad man , diemžēl, neceļas roka kaut ko no savas pensijas ziedot. Piedodiet, bet tas nu tā ir – šķiežam naudu pa labi un pa kreisi – visādām identitātēm, murāļiem un disku golfiem un citām muļķībām un tad pēc kādām dienām parādās – ZIEDOJIET !!!!! Sajūta, ka kāds par mani sāk ņirgāties .
Tā ziedošana ir bezjēdzīga. Ziedošanas organizāciju vadītāji, kurus zinu, uzvārās uz šito rēbi
piekritu rebei. mes tak nevaram izkontrolet, kur ta nauda paliek, vai visi 100 proc nonaak tur , kur tie paredzeti. Runā , ka ar dzivnieku patversmēm tas pats,., kuri tur stradā , dzivojot ka nieres pa taukiem. skumji, ka musu vidū ari tadas nesmukas lietas notiek no atsevišķiem indivīdiem.