Ko Bauskas novadā startējošo astoņu partiju kandidāti darīs, lai nākamajos četros gados uzlabotu dzīvi sava novada ļaudīm un ieviestu efektīvāku pārvaldību vietvarā? Pieci «Bauskas Dzīves» jautājumi un piecas atbildes no katra saraksta. Salīdziniet un vērtējiet!
Jautājumi:
1.Skolēnu skaits pagastos samazinās, bet, slēdzot laukos skolas, tiek prognozēta gan demogrāfijas krīze, gan kultūrvides izputināšana. Kādu labāko šīs problēmas risinājumu piedāvājat?
2.Jūsu domes vadīšanas laikā iespējama dzelzceļa maģistrāles «Rail Baltica» būvdarbu sākšanās. Kāda būs jūsu darbība, lai panāktu maģistrāles un vienlaikus Bauskas apvedceļa izbūvi?
3. Jūsu priekšlikumi, kā varētu novadā sakārtot kritiskos valsts ceļus.
4. Baseina un sporta halles būve radījusi prāvu kredītu nastu. Taču sabiedrība arvien vairāk runā par nepieciešamību pēc jaunas bibliotēkas, kultūras centra Bauskā, par modernas estrādes būvi pilskalnā. Kāds būtu šo vēlmju īstenošanas mehānisms?
5. Četros gados Bauskas novada pašvaldībai bijuši vairāki neveiksmīgi iepirkumi un nodokļu naudas izšķērdēšanas gadījumi. Kā turpmāk optimizēt administrācijas darbu un panākt labāku kontroli?
«Saskaņa», sociāldemokrātiskā partija
(saraksta 1. numurs Andris Arcimovičs)
1. Mēs esam pret lauku skolu reorganizāciju un likvidāciju. Piekrītam Nacionālās attīstības plāna 2014. – 2020. gadam 5. punktam «Īpaša mazo lauku skolu attīstības programma». Lauku pamatskola ir kā daudzfunkcionālais centrs, sekmējot vietējās nozīmes kultūrvides saglabāšanu un īstenojot mūžizglītības programmu pieaugušajiem. Šo plānu 2015. gada 26. jūnijā apstiprinājusi arī Bauskas novada pašvaldība. Pamatskolas pārveide par sākumskolu ir tās likvidācijas sākums. Pieņemot lēmumus par lauku skolu reorganizāciju, jāņem vērā pagasta iedzīvotāju intereses. Citādi tiek veicināta lauku iedzīvotāju aizplūšana uz pilsētu. Skolas netiek saglabātas kā kultūras centra esamība un pieejamība. Pieņemot lēmumu par reorganizāciju, atbildīgāk jāizvērtē skolēnu dienas laika plānojums, tā ietekme uz skolēna emocionālo un fizisko pašsajūtu. Novada vadībai jāatbalsta pedagogi, kuri strādā lauku skolās, tālākizglītība, lai viņi var mācīt vairākus mācību priekšmetus. Uzskatām, ka vidējās sekmes lauku skolās neatšķiras no pilsētas. Lauku skolās iespējams veltīt vairāk laika mācību vielas apguvei individuāli. Lauku skolu reorganizācija un likvidācija nesekmē demogrāfiskās situācijas uzlabošanos. Mēs esam par to, lai, izmantojot dažādu pabalstu piešķiršanu, veicinātu dzimstības pieaugumu novadā.
2. Mēs esam par Bauskas apvedceļa celtniecības drīzāku sākšanu. Atbalstām 2016. gadā sāktās Bauskas novada domes aktivitātes, iestājoties par apvedceļa izbūves ātrāku sākšanu, piesaistot to «Rail Baltica» projektam. Esot Bauskas novada vadībā, izmantosim iespēju virzīt apvedceļa projekta ātrāku realizāciju, balstoties uz iepriekš apkopotajiem statistikas datiem un pašvaldības pētījumiem. Uzskatām, ka līdz Bauskas apvedceļa izbūvei maksimāli jāizmanto tranzītplūsma uzņēmējdarbības attīstībai novadā, kā arī pilsētā. Jāveicina loģistikas centra izveide, attīstot Bauskas lidlauka teritoriju. Jāveicina auto transporta stāvlaukumu, atpūtas vietu izbūve, sekmējot dažādu pakalpojumu sniegšanu tranzīta braucējiem, radot jaunas darba vietas novada iedzīvotājiem.
3. Lai uzlabotu valsts ceļus, regulāri jāuzrauga novadā esošo valsts ceļu kvalitāte, piesaistot nozares speciālistus. Par šiem ceļiem regulāri jāinformē va/s «Latvijas Valsts ceļi» atbildīgie dienesti. Balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 224 «Par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli», pastiprināsim valsts ceļu stāvokļa kontroli novadā. Nespējot va/s «Latvijas Autoceļu uzturētājs» nodrošināt autoceļu kvalitāti, ieteiksim slēgt sadarbības līgumus ar vietējiem komersantiem par noteiktu ceļu posmu uzturēšanu kārtībā. Veicināsim uzņēmēju (t. sk. va/s «Latvijas Valsts meži»), kas pārvietojas pa valsts nozīmes autoceļiem ar lielgabarīta tehniku, iesaisti šo ceļu uzturēšanā.
4. Plānojot sabiedrības interesēm nozīmīgu objektu celtniecību un rekonstrukciju, jāmeklē iespēja piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus, piemēram, ERAF sniegtās iespējas. Lai sāktu jaunu kultūras objektu izveidi vai rekonstrukciju, jāizvērtē jau iesākto būvju radītais ilgtermiņa kredītu slogs novadā un tā ilgtermiņa atmaksāšanas iespējas. Rūpīgāk jāizvērtē ne tikai katra objekta celtniecības izmaksas, bet arī šo objektu ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas. Sākot jaunu projektu izstrādi, jāizvērtē tā pievienotā vērtība novada izaugsmē, piemēram, Bauskas pilskalna estrādes modernizācija, kas saistīta ar dažādu festivālu un pasākumu regulāru organizēšanu perspektīvā, veicinot tūrisma nozares attīstību un dodot iespēju sniegt pakalpojumus vietējiem uzņēmējiem. Novada attīstībai jānotiek iedzīvotāju interesēs, nosakot prioritātes.
5. Iespējami vairāki varianti: skatoties no malas, kā mūsu gadījumā, acīmredzams tas, ka jāpastiprina domes vadības kontrole, prasot atbildību no katra darbinieka. Jāizvērtē katra darbinieka nepieciešamība, ņemot vērā veicamos darba pienākumus un to lietderību. Vajag izvērtēt un uzlabot informācijas pieejamību par kandidātu atlasi uz vakantajām vietām, atjaunojot iedzīvotāju uzticību. Nepieciešams precīzi definēt un noteikt atbildību par iepirkumiem atbildīgām amatpersonām, paredzot precīzu sankciju mehānismu pret tām nelietderīgi izlietotu līdzekļu gadījumā. Jāpaaugstina katra darbinieka atbildība, iespējams, pieprasot rakstveida atskaiti par konkrēta iepirkuma norisi un īstenošanu.
Partija «Vienotība»
(saraksta 1. numurs Uldis Kolužs)
1. Iedzīvotāju skaita samazināšanās lauku apvidū ir saistīta ar nepareizi īstenotu valsts politiku. Laukos samazinās darba vietas, un iedzīvotāji ir spiesti doties uz pilsētām vai aktīvākām ekonomiskajām zonām. Šis process sāpīgi ietekmē arī skolēnu skaitu, kas nosaka skolu pārveidošanu, atsevišķos gadījumos arī slēgšanu. Tomēr, skatot jautājumu par skolas pastāvēšanu, galvenais ir mācību kvalitāte, ko nevar nodrošināt un kas nav ekonomiski pamatota, ja jāstrādā nepilnās un apvienotajās klasēs. Pilnvērtīgu mācību procesu vieglāk nodrošināt lielajās skolās, uz kurām var atvest skolēnus no laukiem. Mūsu novads nav tik liels, lai nevarētu izstrādāt jaunus, pareizi veidotus skolēnu autobusu maršrutus, var nodrošināt bērniem labu izglītību, kas viņiem nākotnē noderēs. Lai mainītu šo situāciju, jāveido jaunas ražotnes ārpus lielajām pilsētām. Tas radīs iedzīvotāju skaita pieaugumu laukos.
2. Manuprāt, šis ir politiski virzīts projekts, kam nav ekonomiskā pamatojuma. Visi vēlas piedalīties projekta finansējuma apguvē un būvniecībā. Projekta realizācija, protams, dos ekonomisko efektu būvdarbu laikā daudzu gadu garumā, bet tā ekonomiskais ieguvums nākotnē ir visai apšaubāms. Taču tā īstenošana sākusi savu gaitu, tādēļ jācenšas gūt maksimāli iespējamu labumu Bauskas novadam. Šis ir izšķirošs brīdis, lai cīnītos par vairāku gadu desmitu sapni – Bauskas apvedceļu. Labi, ka Bauskas apvedceļš paredzēts vienā joslā ar «Rail Baltica». Tas ļauj cerēt un dod iespēju cīnīties par abu projektu vienlaicīgu realizāciju. Pašvaldībai par to ir jāiestājas. Tam nepieciešams domes lēmums. Jāturpina pašvaldības amatpersonu tikšanās visos līmeņos ar ministrijām un atbildīgajām institūcijām, kas ir iesaistītas šajos projektos. Mums ir pietiekami daudz pētījumu un pierādījumu par tranzīta ielas negatīvo ietekmi uz Bauskas pilsētvidi un iedzīvotājiem.
3. Valsts ceļu kritiskais stāvoklis negatīvi ietekmē gan uzņēmējdarbību novadā, gan iedzīvotāju spēju pārvietoties. Diemžēl nepareizā politika ceļu apsaimniekošanā ir novedusi pie šādas situācijas. Savā laikā tika pieņemts nepareizs lēmums par tā saucamā Ceļu fonda likvidēšanu. Šis fonds ir jāatjauno, lai varētu nodrošināt finansējumu ceļu remontam. Nepieciešams atcelt tā saucamo transporta nodokli un tā vietā pie degvielas akcīzes nodokļa pielikt pāris centu, kas nonāktu Ceļu fondā brauktuvju uzturēšanai, atjaunošanai un būvei. Tas būtu visgodīgākais veids, kā rast naudu ceļiem. Kas vairāk brauc, tas vairāk iegulda uzturēšanā. Arī apziņa, ka es kā braucējs piedalos ceļa uzlabošanā, daudziem ir svarīga. Vienlaikus uzskatu, ka brauktuvju stāvokli ietekmē ne tikai finansējums, bet arī ceļa uzturētāju darbs, ko nevar saukt par labu. Nav jābūt speciālistam, lai redzētu, ka ceļu apsaimniekošana nenotiek pēc labākajiem standartiem. Daudzviet ceļiem nav ūdeni novadoši grāvji vai tie aizauguši, izveidoti nepareizi profili, arumi sniedzas līdz brauktuvei, nestrādā caurtekas, remontam izmantoti neatbilstoši materiāli utt.
4. Nereti izskan viedoklis, ka novadā realizē superdārgus projektus un nelietderīgi tērē nodokļu maksātāju naudu. Tā spriež galvenokārt tie, kas nav ar šo jautājumu iepazinušies, kā arī tie, kas speciāli sēj aizdomu sēklu ar noteiktu mērķi – citus noniecināt un sevi izcelt. Ar pilnu atbildību varu teikt, ka Bauskas novadā kredītresursu pietiek, lai realizētu vēl daudzus projektus. Man kā uzņēmējam nav saprotama vēlme visu «apēst». Protams, visi grib lielākas algas. Taču patlaban svarīgāk ir investēt infrastruktūrā. Vajag, lai cilvēki brauc pie mums, nevis dodas labākas dzīves meklējumos ārpus novada. Es kā darba devējs un liels nodokļu maksātājs vēlos, lai novads būtu sakopts, lai šeit labi jūtas dažāda vecuma iedzīvotāji. Gribu, lai jauniešiem ir labas skolas un sporta bāzes, lai vecāki cilvēki var saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi un baudīt dzīvi sakoptā vidē. Es iestāšos par hokeja laukumu izbūvi novadā, atbalstīšu jaunās bibliotēkas projektu, kas ļaus papildināt kultūras pasākumu klāstu. Nepieciešams uzlabot pilskalna estrādi, kur notiek jauki un visā Latvijā populāri pasākumi.
5. Neteiktu, ka vaina ir novada realizētajos iepirkumos. Uzskatu, ka pašvaldības iepirkumu nodaļa strādā profesionāli un atbildīgi. Vaina ir iepirkumu likumos, kas uzliek pārāk daudz papīra formāta darbu. Daudz lielāka loma būtu jādod pašvaldībai, lai tā var izvēlēties projekta realizētāju. Ir smieklīgi skatīties, kā mūsu uzņēmēji realizē projektus citos reģionos, bet pie mums brauc strādnieki no attāliem Latvijas novadiem. Cilvēkus atrauj no ģimenes, viņi tērē laiku ceļā. Iepirkumu likums ir pārāk saudzīgs brāķdariem un negodīgiem uzņēmējiem. Tā prasību izpilde aizņem nepiedodami daudz laika un apgrūtina projektu realizāciju. Uzņēmēji tā nestrādā. Galvenais uzņēmējdarbībā ir ātra ideju realizācija, jo citādi tevi jau ir apsteiguši. Pašvaldības darbā diemžēl tas nav iespējams. Pie mums «iesēta» absolūta neuzticība, iepirkumu procesu apšauba un visādi kavē. Šāda likumdošana ļoti apgrūtina plānošanu un projektu īstenošanu noteiktajā laikā. Piekrītu, ka projekti ir labāk jāuzrauga un jāvada. Darba šajā jomā ir daudz.
Nacionālā apvienība ««Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»»
(saraksta 1. numurs Raitis Ābelnieks)
1. Mēs uzskatām, ka sākumskolām jābūt iespējami tuvu skolēnu dzīvesvietām, tāpēc tās tiks saglabātas. Lauku vidusskolu pārveidošanai par pamatskolām un dažu pamatskolu pārveidošanai par sākumskolām ir racionāls pamats, un tas visvairāk saistīts ar nepietiekamu skolēnu skaitu. Pats svarīgākais ir nodrošināt labu izglītību mūsu bērniem. Mūsuprāt, sākumskolā vēl ir pieļaujamas apvienotās klases. Viens skolotājs var mācīt dažādus mācību priekšmetus, un tādējādi viņam nodrošināta pilna slodze pat nelielā skolā. Pamatskolu vecākajās un vidusskolas klasēs, kurās tiek apgūta fizika, ķīmija un dabaszinātnes, šādas apvienotās klases pazemina zināšanu kvalitāti. Šo priekšmetu mācīšanai vajadzīgi attiecīgi speciālisti, kuriem mazajās skoliņās nevar nodrošināt pilnu slodzi, un viņiem nākas strādāt vairākās mācību iestādēs.
2. Jāturpina par šo mums tik svarīgo jautājumu regulāri atgādināt un ar pētījumos pamatotiem argumentiem par transporta intensitāti, trokšņu līmeni, izplūdes gāzēm un vibrāciju blakus esošajās ēkās pierādīt Bauskas apvedceļa nepieciešamību Ministru prezidentam, satiksmes un citiem ministriem, Saeimas deputātiem. Vajadzētu panākt šī jautājuma izskatīšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Ilgtspējīgas attīstības komisijā. Šo komisiju izbraukumu sēdēm būtu jānotiek pie mums, Bauskā.
3. Arī jautājumu par valsts ceļu kritisko stāvokli vajadzētu izskatīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, jo šie ceļi pašlaik kavē sekmīgu uzņēmējdarbības attīstību pagastos. Mūsuprāt, šo ceļu pārbūvei būtu jāpiesaista arī akciju sabiedrības «Latvijas Valsts meži» finansējums, jo daudzviet tieši smagās kokmateriālu kravas ir viens no ceļu straujās sabrukšanas cēloņiem. Saprotot, ka visus reģionālās nozīmes valsts ceļus īsā laikā nevar sakārtot, mums pašiem ir jānosaka daži vissvarīgākie un vissteidzamāk pārbūvējamie ceļi un sarunās ar Satiksmes ministriju jāpanāk šo ceļu sakārtošana.
4. Visas šīs būves ir nepieciešamas mūsu novada attīstībai. Loģiskā secība ir tāda, ka vispirms jāuzbūvē bibliotēkas jaunā ēka, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu. Tad atbrīvosies telpas, kuras varēs izmantot kultūras centra daudzo amatierkopu darbības nodrošināšanai. Pati kultūras centra ēka būs daļēji jāpārbūvē un jāmodernizē. Pašlaik tiek izstrādāts tehniskais projekts, lai iegūtu mūsdienīgu pasākumu rīkošanas vietu, saglabājot pirmskara Latvijas Republikas akcentus. Kultūras centra ēka ir piemērota energoefektīviem risinājumiem, un, šādu ceļu ejot, būs vieglāk saņemt ES līdzfinansējumu. Pilskalna estrādes modernizāciju var īstenot tikai pēc tam, un šis darbs ir vissarežģītākais, jo atrodas Bauskas dabas parka teritorijā un senā Vairogmiesta vietā, tādēļ pārbūves laikā jāveic arheoloģiskie izrakumi. Tur jāizbūvē jauns ceļš, kas būs nepieciešams gan būvniecības, gan estrādes izmantošanas laikā. Līdz ar to maz ticams, ka estrādes pārbūvi varētu paveikt nākamo četru gadu laikā.
5. Neveiksmīgie iepirkumi un līdzekļu izšķērdēšanas gadījumi lielākoties attiecināmi uz pirmo no iepriekšējiem četriem gadiem, lai gan to aizsākumi iesniedzas vēl senākā periodā. Pēc šīm neveiksmēm tika ierosināti kriminālprocesi pret līdzekļu izšķērdēšanā iesaistītajām personām, kas gan no mums neatkarīgu apstākļu dēļ līdz tiesai vēl nav nonākuši. Starplaikā ir veikts visu pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību audits, ir izstrādāti kapitālsabiedrību pārvaldīšanas noteikumi un pastiprināta to kontrole. Nesen saņemtajā audita ziņojumā ir racionāli priekšlikumi administrācijas struktūras pārveidošanai un administrācijas darbinieku skaita samazināšanai. Nākamajai novada domei būs jālemj par šo ieteikumu īstenošanu. Nepieciešams palielināt katra darbinieka personīgo atbildību par savos amata pienākumos paredzēto darbu izpildi.
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
(saraksta 1. numurs Alvis Feldmanis)
1. Demogrāfiskās krīzes dēļ jau tika pieņemti nepopulāri lēmumi par skolām. Neviena skola nav likvidēta, un turpmāk mēs to arī nedarīsim.
2. Mana darbība, šo problēmu risinot, kopā ar kolēģiem tika sākta jau sen. Tas nav vienkārši izdarāms, tādēļ uzskatu, ka bez aktīvas Ministru kabineta iesaistes viens pats novads to neatrisinās.
3.Mani kolēģi mani ignorēja pirms četriem gadiem, kad ieteicu pārņemt pašvaldības pārziņā vienu no ceļiem uz Brunavu. Tad mēs to būtu jau asfaltējuši. Patlaban mums no «Latvijas Valsts ceļiem» jāpārņem divi posmi: uz Brunavu – 7,3 kilometri un uz Garozu – 5,2 kilometri. Tad mēs tos asfaltēsim par novada līdzekļiem.
4. Baseinu nodos ekspluatācijā augustā; jūnija sākumā sāksies sporta halles būvdarbi. Par bibliotēkas būvi tālāk lems jaunais sasaukums. Kredītu portfelis to atļauj. Mūsu novadā to esam izmantojuši tikai 9,4 % apmērā.
5. Par neveiksmēm darbiniekam būs konkrēti jāatbild ar savu amatu vai arī finansiāli. Valstī diemžēl lēni virzās kriminālprocesi, mēdz iestāties pat noilgums. Varbūt «Bauskas Dzīve» var palīdzēt, ar laikraksta starpniecību kauninot Tieslietu ministriju?
Latvijas Reģionu apvienība
(saraksta 1. numurs Aleksandrs Novickis)
1. Izpildot valdības atbalstīto izglītības sistēmas optimizācijas plānu, Bauskas novada pašvaldība ar pirmrindnieka centību pieņēmusi postošus lēmumus par lauku skolu reorganizāciju pēc trīs gadiem. Tas sekmēs to slēgšanu paredzamā nākotnē un lauku teritoriju izputināšanu. Nav pieņemama šādu lēmumu pieņemšana bez sabiedrības viedokļu uzklausīšanas un precīziem, pamatotiem aprēķiniem, kā arī situācijas modelēšanas ilgtermiņā. Vispirms būs jāpārskata pārsteidzīgi pieņemtie lauku skolu reorganizācijas lēmumi. No pašvaldības budžeta jāpiešķir finansējums pedagogu darba samaksai, lai nodrošinātu pilnvērtīgu mācību procesu lauku skolās ar izglītojamo skaitu no 80 līdz 100 bērniem. Pašvaldībai jāvērš Izglītības un zinātnes ministrijas uzmanība, ka pieņemtais pedagogu atlīdzības modelis ir iznīcinošs mazo lauku skolu pastāvēšanai. Jāparedz mehānisms, kas ļauj pašvaldībai pēc konkrētas situācijas izvērtēšanas veikt korekcijas slodžu un pedagogu atlīdzības sadalījumā. Saglabājot lauku skolas, pašvaldībai vienlaikus jāveicina uzņēmējdarbība un investīciju piesaiste jaunu darbavietu radīšanai. Tas apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos laukos. Attīstot pašvaldības dzīvojamo fondu, jāpiedāvā dzīvesvieta jaunajām ģimenēm.
2. Līdz ar projekta «Rail Baltica» (RB) realizēšanu varēs attīstīt jaunas industriālās zonas Bauskas novadā, pret ko sākotnēji domes vadība un atbildīgie administrācijas plānotāji bija skeptiski noskaņoti. Tā kā RB un plānotā apvedceļa maršruti šķērso novada teritoriju vienotā koridorā, būtu tikai loģiski, ka būvniecību plānotu un realizētu vienlaikus. Tam būtu gan ekonomiskie, gan organizatoriskie ieguvumi. Veicot transporta infrastruktūras pārbūvi, tiks pārbūvēta esošā infrastruktūra – autoceļi, elektropārvades līnijas, gāzes vadi u. c., lai nodrošinātu gan RB, gan apvedceļa šķērsošanu. Vienlaikus risināmi jautājumi par īpašumu atsavināšanu būvniecības vajadzībām, kas pēc RB laika grafika varētu sākties līdz ar projektēšanu 2018. gadā. Pašvaldībai aktīvi jārīkojas, lai pārliecinātu valdības un Satiksmes ministrijas amatpersonas par Bauskas apvedceļa būvniecības augsto prioritāti, pamatojot to ar pētījumiem par tranzīta plūsmas negatīvo ietekmi uz vidi pilsētā un uzsverot ekonomiskos ieguvumus vienlaicīgai projektu realizācijai.
3. Neraugoties uz šī pavasara iedzīvotāju aktivitātēm, sapulču organizēšanu un ārkārtas stāvokļa izsludināšanu, papildu līdzekļi valsts vietējās nozīmes autoceļu atjaunošanai tā arī nav atrasti. Pašvaldībai tiek piešķirta mērķdotācija autoceļu uzturēšanai, va/s «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) regulāri kontrolē šo līdzekļu izlietojumu, arī veikto darbu kvalitāti. Valsts autoceļu uzturēšanai ir noslēgts līgums ar va/s «Latvijas Autoceļu uzturētājs», kas ir būvuzņēmēja, kuras darba kvalitāti un veikto apjomu kontrolē LVC. Pašvaldības pārstāvji ir gatavi nodrošināt sadarbību ar LVC pārstāvjiem, vienojoties, ka pavasarī un rudenī papildus tiks uzturēti tie valsts ceļi, kuri nepieciešami novada uzņēmēju darbības nodrošināšanai, kā arī vienojoties un koleģiāli sadarbojoties panākt pēc iespējas labāku risinājumu valsts kritisko ceļu posmu atjaunošanai. Nepieciešams panāk līdzekļu palielinājumu valsts ceļu uzturēšanai Bauskas novadā. Pašvaldības pienākums aicināt uz kopīgu sadarbību pēc iespējas vairāk tās pašvaldības, kurām lauku ceļu problēma ir aktuāla, un visiem kopā izcīnīt Autoceļa fonda atjaunošanu.
4. Šauru ambīciju vadītie nepārdomātie lēmumi, aizņemoties naudu, vienlaikus būvēt divas sporta būves, radījuši situāciju, ka bibliotēkas un kultūras centra vajadzības nobīdītas otrajā plānā. Nav līdzsvara starp projektiem, starp pilsētu un laukiem, starp atsevišķiem pagastiem.
Kā piemēru var minēt Latvijas un Lietuvas pārrobežu projektā izstrādāto bibliotēkas projektu. Tagad tas atkal tikšot pārstrādāts, lai jaunā bibliotēka atbilst energoefektīvas ēkas kritērijiem, lai būvniecībai piesaistītu ES projektu līdzfinansējumu. Vai tas nebija izdarāms sākumā, lai nebūtu atkal jātērē līdzekļi pārprojektēšanai? Nesaimniecisks ir jaunās sporta halles projekts un būvniecības vietas izvēle. Kas traucēja projektēt universālu sporta halli, ko varētu izmantot arī kultūras pasākumu rīkošanai, būvniecībai izvēloties vietu ar ērtu piekļūšanu? Pašvaldībai jāpārtrauc haoss plānošanā un tā saucamais projektēšanas-pārprojektēšanas bizness. Viens no galvenajiem kritērijiem – ievērot energoefektīvu ēku projektēšanu, tā samazinot pašvaldības naudu to uzturēšanā. Nav pieļaujama iedibinātā lēmumu pieņemšana par miljonu vērtu ēku būvniecību un līdzekļu ieguldīšanu infrastruktūras objektos, aizņemoties naudu bez iedzīvotāju aptauju un publisko apspriešanu rīkošanas.
5. Bauskas novada budžeta līdzekļi jāizlieto visu novada iedzīvotāju interesēs. Līdzīgi kā ģimenē, jebkurā uzņēmumā jābūt atbildīgiem, gudriem un rūpīgi izsvērtiem lēmumiem. Tas nozīmē, ka speciālistiem, kuri strādā novada administrācijas vadībā, jābūt ar visaugstāko kompetenci savā jomā. Līdzšinējās administrācijas vadības kļūdas, kas ar noteiktu regularitāti atkārtojās, ir pierādījums tam, ka mūsu novadā valda visatļautības un nesodāmības sindroms. Daudz reižu nācies dzirdēt – iedzīvotājiem nav skaidrs, kas novada administrācijā notiek, kas vada novadu, jo tāds haoss sen nav redzēts. Ir zināma patiesība, ka vadītājam jābūt noteiktām kompetencēm, lai kopā ar komandu realizētu izvirzītos mērķus. Pašlaik Bauskas novadā vadītājs ir «uz papīra» jeb «kamēr mums nav novada vadības, tikmēr peles skraida pa galdu». Viens no pirmajiem veicamajiem darbiem būs objektīvi izvērtēt novada administrācijas noslodzi un prasmes, kam sekos administrācijas reorganizācija.
«Latvijas attīstībai»
(saraksta 1. numurs Artūrs Toms Plešs)
1. Daļa novada skolu vāji sagatavo skolēnus mūsdienu mainīgajam darba tirgum un augstākās izglītības iegūšanai. Mēs tādējādi izšķērdējam šo bērnu potenciālu.
Lauku skolās nepieciešams nodrošināt augstu izglītības līmeni, lai bērns iegūst kvalitatīvu sākumskolas un pamatskolas izglītību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Raugoties uz vidējo izglītību, tie vecāki, kuri var atļauties, jau tagad sūta atvases iegūt izglītību Rīgā, pat neapsverot Bauskas Valsts ģimnāziju kā variantu. Iegūstot nekvalitatīvu izglītību, tiek radīti būtiski riski, ka jaunieši, meklējot darbu, ne tikai atstāj novadu, bet arī Latviju. Lai nodrošinātu augsta līmeņa vidējo izglītību novadā, resursi tieši ģimnāzijas posmam ir jākoncentrē Bauskā. Modernas un kvalitatīvas dabaszinātņu apguves nodrošināšana ir dārga, tādēļ to nav iespējams piedāvāt katrā skolā. Ja novadā būs iespējams iegūt augsta līmeņa vidējo izglītību, mēs spēsim nodrošināt, lai skolotāji un jaunieši savu potenciālu izmanto pilnībā. Tas mazinātu cilvēku aizbraukšanu no novada. Pētījumi rāda, ka cilvēki, izvēloties vietu, kur dzīvot, par vienu galvenajiem faktoriem uzskata izglītības kvalitāti.
2. Transporta un pārvietošanās problēmas mūsu novadā ir jārisina kompleksi. Saistībā ar «Rail Baltica» projektu ir panākts, ka Bauskas tuvumā tiks izbūvēta infrastruktūra, kura nākotnē ļaus izbūvēt dzelzceļa pieturu. Vairāki starptautiski piemēri rāda, ka tieši dzelzceļa pieturas izbūve var dot svarīgu izrāvienu pilsētas un tās tuvējo apkaimju attīstībai. Gādāsim par ilgi gaidītā apvedceļa izbūvi – strādāsim, lai valdības līmenī panāktu atbalstu projekta izbūvei. Ir jāpiesaista profesionāli cilvēki, ar kuru palīdzību varēsim veikt detalizētu analīzi un pamatot apvedceļa nepieciešamību, kas ievērojami atslogos galveno Bauskas ielu un dos būtisku trokšņa līmeņa un piesārņojumu samazinājumu.
3. Aptuveni 50% valsts ceļu ir kritiskā stāvoklī. Tā kā valsts ceļi, kā norāda nosaukums, ir valsts kompetencē, nepieciešama aktīva sadarbība un komunikācija ar Satiksmes ministriju, lai sakārtotu novada ceļus. Acīmredzot esošā vara nav darījusi pietiekami, lai šo jautājumu risinātu. Nav signālu, ka tas varētu mainīties. Nav prātīgi pārņemt valsts ceļus pašvaldības pārziņā, jo tas būs papildu slogs mūsu nodokļu maksātājiem. «Latvijas attīstībai» plāns ir būtiski uzlabot novada sadarbību un komunikāciju ar valdību. Svarīgi, lai šajās sarunās ir pārstāvētas novada intereses un panākta kritisko ceļu sakārtošana.
4. Kā izteicās man tuvs paziņa, vienīgais, ko Bauska pašlaik var piedāvāt tās iedzīvotājiem un viesiem, ir pastaigas svaigā gaisā. Ja vēlamies, lai cilvēki no Bauskas neaizbrauc, jārada vide, kur kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku un pulcēties cilvēkiem. Jaunas bibliotēkas, modernas estrādes būvniecība un kultūra centra atjaunošana ir akūti nepieciešama, ja vēlamies veicināt kultūras un tūrisma attīstību pilsētā.
Veicot investīciju plānošanu un īstenojot labu finanšu pārvaldību novadā, šos projektus iespējams realizēt tā, ka tie nav kārtējā nasta Bauskas novada nodokļu maksātājiem, bet iegūst nozīmīgu lomu novada izaugsmē un palīdz pildīt novada budžetu. Bauskai ir visas iespējas būt tikpat apmeklētai kā Cēsīm vasarā vai Siguldai rudenī.
5.
Ir vairāki zīmīgi aspekti, kas jāņem vērā administrācijas darba uzlabošanā un labākas kontroles nodrošināšanā arī pašvaldības uzņēmumos. Pašvaldības uzņēmumos nepieciešama stingra kontrole, lai netiktu pieļauta nodokļu naudas izšķērdēšana. Jāmeklē instrumenti, kā pašvaldība var piesaistīt darbā profesionālus un kompetentus speciālistus, jādara viss, lai jau esošos profesionāļus darbā noturētu. Absolūti nav pieļaujama situācija, ka dažādos amatos cilvēki tiek pieņemti pēc pazīšanās.
Zaļo un Zemnieku savienība
(saraksta 1. numurs Mārtiņš Ruža)
1. Vienmēr esmu bijis par lauku skolu saglabāšanu un maksimāli esmu darbojies šo skolu interesēs. Uzskatu, ka lielākai ietekmei vai galalēmumam jānāk no skolas direktora, kas ir spējīgs izvērtēt skolas attīstību un pastāvēšanu nākotnē. Smagais jautājums par skolu optimizāciju tika sakārtots šī deputātu sasaukuma laikā, ļoti ceru, ka nākamajos četros gados pie šī jautājuma nebūs jāatgriežas.
2. Joprojām nav bijušas diskusijas un pētījumi, kāds būtu labākais apvedceļa maršruts. Nav pierādījumu tam, ka, apvedceļu būvējot paralēli «Rail Baltica», Bauska no tā kaut ko iegūtu. Protams, svarīgi novirzīt kravas automašīnu plūsmu prom no pilsētas centra, taču tikpat nozīmīgi saglabāt tūristu un vieglo auto caurbraucēju plūsmu, kas dod pozitīvu pienesumu mūsu uzņēmējiem.
3. Problēmai ir divas puses. Par ceļu uzturēšanu valsts pienācīgi nerūpējas, un šeit ir visas iespējas nākamajai novada vadībai strādāt, lai panāktu vēlamo rezultātu. Svarīgi, lai ceļiem piegulošās zemes īpašnieki rūpējas par ceļiem, neaizarot novadgrāvjus, tīrot un uzturot kārtībā meliorācijas sistēmas. Pagastu pārvaldēm jāseko un jāizvērtē ceļu stāvoklis kritiskās sezonas laikā un apdomīgi jānosaka ceļu lietošanas svara ierobežojumi.
4. Likumā par budžetu un finanšu vadību ir teikts: «Pašvaldību ilgtermiņa saistību izpildes termiņš nedrīkst pārsniegt 10 gadus, un maksimāli pieļaujamais apmērs ilgtermiņa saistībām, kurām iestājies izpildes termiņš attiecīgajā saimnieciskajā gadā, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no plānotajiem budžeta nefinansētas iestādes kārtējā saimnieciskā gada ieņēmumiem.» Bauskas novada saistības pašlaik ir tikai 9% . Pašvaldības budžetu uzrauga ekonomikas nodaļa, kas piedalās visu ar novada budžetu saistītu jautājumu izskatīšanā, un viņu viedoklis ir svarīgs deputātiem lēmumu pieņemšanā. Kas attiecas uz bibliotēkas būvi, ZZS 2016. gada jūlijā uzaicināja Bausku apmeklēt premjerministru, lai informētu par to, kā virzīsies Bauskas bibliotēkas būvniecība, un lai lūgtu atbalstu finansējuma saņemšanai no valsts vai ES līdzekļiem.
5. Neveiksmīgie iepirkumi Bērzu ciemata ūdenssaimniecības projektā un Bauskas ģimnāzijas rekonstrukcijas projektā ir izņēmuma gadījumi, ne likumsakarības. Iepirkumu nodaļa četros gados ir izsludinājusi ap 300 iepirkumu, no kuriem problemātiski bijuši tikai divi, kas ir mazāk par 1%. Iepirkumu likums pieļauj iespēju neveiksmīgiem starpgadījumiem. No tā var izvairīties, izmantojot vietējo, zināmo uzņēmēju piedāvājumus, par kuru reputāciju nav jāšaubās. Uzskatu, ka vienam no standarta nosacījumiem pašvaldību iepirkumu konkursos jābūt prasībai piesaistīt vietējo darbaspēku. Pēc negatīvās pieredzes ir pastiprināta uzraudzība visiem pašvaldības iepirkumiem un projektu virzībai. Pēdējā gada laikā negatīvā pieredze nav atkārtojusies.
«No sirds Latvijai»
(saraksta 1. numurs Gatis Skurba)
1. Šī problēma radusies, ilgstoši ignorējot jautājumus, kas saistīti ar Bauskas novada iedzīvotāju nodarbinātību. Bez darbavietu palielināšanas novadā šai problēmai nav risinājuma. Ģimenes vispirms atrod darbu, tad dzīvesvietu tuvāk darbavietai un bērniem skolu, bērnudārzu, kur tuvāk un ērtāk. Ja nebūs bērnu, nebūs skolu.
Intensīvi jāstrādā pie Bauskas industriālā parka attīstības, izbūvējot tā infrastruktūru – ceļu, elektrības, ūdensvada pieslēgumus, vienlaikus sakārtojot novadam piederošo 86 ha ilgstošā dīkstāvē esošo teritoriju. Bauskas novada priekšrocības jāreklamē starptautiskos ekonomistu forumos investoru piesaistes veicināšanai. Būs darbavietas, būs ģimenes, kas strādās un dzīvos Bauskas novadā, būs skolēni. Aptuveni deviņi tūkstoši novada iedzīvotāju ikdienā strādā ārpus novada. Šiem cilvēkiem jādod alternatīva iespēja strādāt savā dzīvesvietā.
Jāuzlabo ceļu segums, jāveido pašvaldības policija, kas palielinās drošību pilsētā un pagastos. Paaugstinot dzīves kvalitāti, tiks apturēta jauno cilvēku masveida aizplūšana uz kaimiņu novadiem un pilsētām.
2. Pieprasīt, nevis lūgt valsts iestādes steidzami pirms «Rail Baltica» būvdarbu sākšanas projektēt un būvēt apvedceļu. 2009. gadā savā diplomdarbā veicu Bauskas pilsētas apvedceļa projekta varianta izstrādi. Savāktā informācija un projekta risinājums tika piedāvāts Bauskas novada administrācijai. Intereses par to nebija. Mēs runāsim un pārliecināsim valsts iestādes, lai primāri respektētu Bauskas novada vajadzības. Nepieciešamības gadījumā aicināsim palīgā novada iedzīvotājus, lai kopīgiem spēkiem panāktu mums labvēlīgu rezultātu. Mūsu arguments un ietekmes instruments – valsts galvenais autoceļš iet caur Bausku. Ja valsts ierēdņi negribēs risināt, lai maksā par katru smago autotransportu kā Jūrmalā, līdz pilsētai tiek uzbūvēts apvedceļš.
3. Jāsakārto ne tikai valsts, bet arī novada pārraudzībā esošie nekoptie ceļi. Palielināsim izpildāmo un izpildīto darbu kontroli, lai tie tiktu izpildīti faktiski un atbilstošā kvalitātē. Mūsu komandā ir profesionāli ceļu būves speciālisti, kas zina, kā jābūvē un kādā kvalitātē jāuztur ceļi. Remontējot un uzturot ceļus, izmantosim modernākās metodes, kas ļauj samazināt būvniecības izmaksas par 40 – 50%.
4. Nedrīkst turpināt līdzšinējo aizdevumu ņemšanas bumu. 2017. gada sākumā mēs, baušķenieki, esam parādā ap 17 miljoniem eiro. Turpmāk ļoti precīzi jāizvērtē projektu saimnieciskā nepieciešamība. Virzīsim un atbalstīsim tikai tādus projektus, kuriem ir pievienotā vērtība, ar kuriem novads var pelnīt. Vai baseins var dot naudu novadam? Var! Tātad atbalstām! Pilskalna estrāde nesīs ienākumus? Jā, ar koncertiem, pasākumiem. Atbalstām! Tikai tā un ne citādi.
Ja novada vadībai un deputātiem nav vienotas nostājas, jārīko iedzīvotāju aptauja, vietēja rakstura referendums par nozīmīgiem ilgtermiņa aizdevumiem un ieguldījumiem.
Varbūt nevajag virzīt trīs mazus projektus – bibliotēka, kultūras centrs un koncertzāle, bet realizēt vienu un lielu.
5. Bauskas novada vadītājam ir jābūt ar īstena saimnieka vadības stilu. Katrai nodaļai ir savs vadītājs, kas atbild par savas komandas darbu un nodaļas darbinieku pieļautām kļūdām.
Katram projektam ir norīkots atbildīgais pārstāvis. Ja projekts veiksmīgi vadīts, nauda ieekonomēta – projektu vadītājs ar komandu saņem prēmiju par veiksmīgu projektu. Ja darbs nav bijis veiksmīgs, izšķērdēti līdzekļi, ļoti vienkārši – kļūdu analīze, izvērtēšana, lēmumu pieņemšana par katra vainu un atbildību. Ja nezināšana – mācām; ja ļaunprātība – sodām, ja vienaldzība – tad šādi cilvēki nedrīkst turpināt strādāt novada administrācijā. Nekas nav briesmīgāks par vienaldzīgu cilvēku.
