Atkritumi kā resurss: Latvijas pieredze un skatījums kaimiņvalstīs

Lielāko daļu mūsu atkritumu var izmantot siltuma un elektrības ražošanai, un, pareizi tos apsaimniekojot, poligonos būtu jānonāk tikai tiem atkritumiem, ko nevar izmantot nekā citādi. Latvija šajā jomā sper pirmos soļus, savukārt citās valstīs, tostarp kaimiņos Lietuvā un Igaunijā, jau plaši izmanto atkritumu reģenerācijas iespējas.

Daudzi no mums ikdienā nedomā par to, kas notiek ar atkritumiem pēc tam, kad tie nonāk konteinerā. Taču aiz šā vienkāršā procesa slēpjas sarežģīta sistēma, kuras mērķis ir izmantot atkritumus ne tikai videi draudzīgāk, bet arī ekonomiski izdevīgāk.
Parasti mēs domājam, ka atkritumi ir problēma, taču pasaulē atkritumus uzskata par vērtīgu resursu. Tas nozīmē, ka atkritumus pārstrādā un izmantoti atkārtoti – gan jaunu materiālu, gan enerģijas iegūšanai. Piemēram, no plastmasas pudelēm var radīt jaunus izstrādājumus, savukārt bioloģiskos atkritumus var pārvērst par mēslojumu vai biogāzi. Tos, kurus nevar izmantot pārstrādei vai kompostēšanai, var reģenerēt jeb pārvērst enerģijā.
«Pamatoti uzskata, ka poligonos atkritumiem jānonāk tikai tad, ja tie patiešām nav izmantojami nekā citādi. Kāpēc? Tāpēc, ka poligoni aizņem vērtīgu zemes platību, rada vides piesārņojumu un ģenerē siltumnīcefekta gāzes – galvenokārt metānu. Labākie risinājumi ir pārstrāde un enerģijas iegūšana, kas palīdz atkritumus pārvērst par noderīgu resursu,» saka «Zaļās jostas» vides izglītības speciāliste Elīna Sprūde-Nesenberga.
Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir jāsasniedz kopējais mērķis, proti, 2035. gadā tikai 10% no visiem atkritumiem drīkstēs noglabāt poligonos, bet vismaz 65% būs jāpārstrādā. Šobrīd pārstrādē mēs esam sasnieguši 53,6% atzīmi, bet poligonos nonāk vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu saražoto atkritumu, un tas ir četras reizes vairāk nekā noteiktais ES mērķis.

Reģenerācija un dedzināšana – kāda atšķirība?
Dedzināšanas vienīgais mērķis ir samazināt atkritumu apjomu, tikai atšķirībā no ugunskura, kurā, piemēram, samet plastmasu, process ir organizēts industriālos apjomus. Šis darbības veids ES tiek ierobežots, jo dedzināšanas process ir primitīvs, tas nenodrošina, lai degšanā radušies savienojumi nenonāktu vidē. Reģenerācija ļauj ražot elektrību un siltumu, atkritumu dedzināšanā atgūstot enerģiju. Tās ir attīstītas tehnoloģiskās iekārtas, kuru primārais uzdevums ir enerģijas ieguve, un atkritumi tām kalpo kā izejviela, tās ir aprīkotas ar filtriem un līdz minimumam samazina kaitīgo izmešu nonākšanu vidē.
Latvijā tās dažādās būvniecība stadijās ir Jelgavā un Ventspilī, savukārt Pierīgā Vides resursu centrs sācis atkritumu reģenerācijas stacijas projekta īstenošanu Ropažu teritorijas rūpnieciskajā zonā. Vides pārraudzības valsts birojs, vispusīgi izvērtējot Vides resursu centra ietekmes uz vidi ziņojumu, atzinis, ka vides
aizsardzības līmenis Ropažu novadā plānotās atkritumu reģenerācijas stacijas dēļ nesamazināsies. Atkritumu reģenerācijas stacija ir apkārtējai videi nekaitīga atkritumu pārstrāde, kas nepārstrādājamos atkritumus efektīvi un ilgtspējīgi pārvērtīs elektroenerģijā un siltumenerģijā. Reģenerācijas stacija ļaus racionālāk izmantot Latvijā jau pieejamos resursus – nepārstrādājamos atkritumus, ražojot no tiem enerģiju, nevis tos noglabājot poligonos.
Reģenerācijas stacija dos papildu artavu kopējā Latvijas energoportfelī un enerģētiskajā neatkarībā, jo tā būs mazāk jāiepērk no ārvalstīm. Turklāt ēka plānota arī kā tūrisma infrastruktūras un atpūtas objekts.
Piemēram, Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā uz reģenerācijas stacijas «CopenHill» jumta ir izveidota mākslīgā slēpošanas trase, kur pilsētas iedzīvotāji un viesi aktīvi pavada laiku, vienlaikus stacijā ar pilnu jaudu ražo elektroenerģiju un siltumu. Rūpnīcā pārstrādā aptuveni 440 000 tonnu atkritumu gadā. Reģenerācijā rodas gāzes, kuras tiek izfiltrētas un attīrītas, līdz ar to gaiss ap stacijas skursteni ir tīrāks nekā autostāvvietās.

Kaimiņvalstu pieredze: ko mēs varam mācīties?
No 27 ES dalībvalstīm šobrīd tikai divās siltuma ražošanai neizmanto atkritumu reģenerācijas jaudu. Viena no šīm valstīm ir Latvija.
Eiropā kopumā ir vairāk nekā 500 atkritumu reģenerācijas staciju, kas atkritumu jaudu pārvērš elektrībā un siltumā, piemēram, Vācijā ir 100, Francijā – 117, Lielbritānijā – 54 šādas stacijas. Atkritumu reģenerācijas stacijas bieži vien atrodas Eiropas galvaspilsētu, piemēram, Parīzes, Vīnes vai Kopenhāgenas centrā un ne tikai apgāda vietējos iedzīvotājus ar elektroenerģiju un siltumenerģiju, bet ir arī iecienītas kā tūrisma un atpūtas objekti. Tie bagātina apkārtējo vidi un rada jaunu sabiedrisko telpu.
Lietuva un Igaunija mūs apsteidz un jau sen ir spērušas ievērojamus soļus efektīvākā atkritumu apsaimniekošanā. Piemēram, Tallinas Iru apkaimē darbojas mūsdienīga stacija, kas apstrādā gan mājsaimniecību, gan rūpniecības atkritumus, vienlaikus nodrošinot enerģiju pilsētas apkurei un elektrības ražošanai.
Lietuvā veiksmīgi darbojas šķirošanas un reģenerācijas sistēmas, kas ļauj būtiski samazināt poligonos noglabāto atkritumu daudzumu. Jāpiebilst, ka Lietuvā pašlaik ir trīs atkritumu reģenerācijas stacijas – Kauņā, Viļņā un Klaipēdā.

Nākotnes perspektīvas Latvijā
Ja mēs visi saprastu, ka atkritumi nav tikai konteineru saturs, bet vērtīgs resurss, mēs varētu daudz ko mainīt. Atkritumu šķirošana, bioloģisko atkritumu kompostēšana un enerģijas iegūšana no materiāliem, kurus nav iespējams pārstrādāt, ļautu mums samazināt ietekmi uz vidi un vienlaikus izmantot to, ko mēs parasti uzskatām par nederīgu.
«Ko mēs katrs varam darīt? Sāksim ar atkritumu šķirošanu un domāsim divreiz, pirms kaut ko pērkam un ko vēlāk izmetīsim atkritumos. Latvija jau ir uz pareizā ceļa, jo šķirošanas apjomi ar katru gadu pieaug, taču vēl ir daudz darāmā. Izmantojot tehnoloģijas, piemēram, atkritumu reģenerāciju, mēs varam spert nākamo soli atkritumu apjoma samazināšanā un atkritumu kā enerģijas ieguves resursu izmantošanā,» saka E. Sprūde-Nesenberga. ◆

Soļi ceļā uz ilgtspējīgu un videi draudzīgu nākotni

Cīņa par tīrāku vidi, atkritumu šķirošanu un otrreizēju izmantošanu un tālākpārstrādi notiek dažādos veidos. Minēsim kaut tikai akcijas un studentu zinātniski pētnieciskos darbus šajā jomā, kas veikti šī gada laikā.

«Tīrmājas» akcija
Šogad atkritumu apsaimniekotāja SIA «CleanR» un ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums SIA «Zaļā josta» rīkoja «Tīrmājas» akciju, kuras laikā iedzīvotāji Latvijā nodevuši kopumā 1255 tonnas atkritumu, informēja «CleanR» pārstāvji.
Akcijas laikā savāktas 807 tonnas lielgabarīta atkritumu, 237 tonnas elektroiekārtu, 142 tonnas riepu, 49 tonnas stikla iepakojuma un 21 tonna tekstila, kas tālāk tika nodoti otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei. «Tīrmājas» akcijā kopumā piedalījās vairāk nekā desmit pašvaldības.
«Tīrmājas» akcija tiek rīkota ar mērķi veicināt atbildīgu un videi draudzīgu atkritumu apsaimniekošanu, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju viegli un ērti atbrīvoties no lielākiem un specifiskiem atkritumu veidiem, norāda «CleanR».

Studentu skats uz bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šogad īstenoja studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursu, kam vasarā bija noslēgums un konkursa uzvarētāji sniedza prezentācijas par izstrādātajiem pētījumiem. Studenti zinātniski pētnieciskos darbus izstrādāja par tēmām, kas saistītas ar pārtikas un bioloģisko atkritumu novēršanas vai apsaimniekošanas jautājumiem. Trīs labāko pētniecisko darbu autori saņēma naudas balvas.
Pirmās vietas ieguvēja Rīgas Tehniskās Universitātes Liepājas akadēmijas studente Grēta Girvaite iepazīstināja ar savu inovatīvo permakultūras rīku «GALA Dārzs». Šis rīks ir dārza un komposta kastes apvienojums, kas pielietojams privātīpašumos vai kopienu dārzos uz zāliena, asfalta, bruģa vai citas virsmas. Koka detaļas ir apstrādātas, pielietojot Japānas koku apdedzināšanas metodi, padarot šo rīku izturīgu un ilgtspējīgu.
Otrās vietas ieguvēja Rīgas Stradiņa Universitātes studente Antra Adiene analizēja dažādas iniciatīvas pārtikas izšķērdības mazināšanai Eiropā. Viņa uzsvēra Dānijas nevalstisko organizāciju lomu ceļā uz pārmaiņām, Francijas normatīvo regulējumu, kas aizliedz lielveikaliem izmest labas kvalitātes pārtiku, Itālijas īpašo uzsvaru uz pārtikas ziedošanas atvieglojumu ieviešanu un Lietuvas pārtikas banku kā starpniecības tīklu. Konkursa laureāte aicināja izpētīt citu valstu pieredzi pārtikas atkritumu samazināšanā un adaptēt veiksmīgas prakses Latvijas kontekstā.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes studente Daniela Dreslere, kas ieguva godpilno trešo vietu, prezentēja savu pētījumu par mencu ādu potenciālu kolagēna ieguvē. Viņas darba mērķis bija izvērtēt mencu ādu ķīmisko sastāvu un veikt kvalitātes rādītāju izvērtējumu, pilnveidot kolagēna ieguves metodi un analizēt kolagēna kvalitāti.
Studentes tika aicinātas turpināt savus iesāktos pētījumus un kļūt par apritīga dzīvesveida īstenošanas vēstniekiem. Šādi pasākumi ir nozīmīgs solis ceļā uz ilgtspējīgu un videi draudzīgu nākotni. Gūtās atziņas palīdzēs virzīt uz priekšu pārtikas un bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas praksi Latvijā. Bioloģisko atkritumu šķirošana pie mums vēl ir jauns solis, Bauskā joprojām pie daudzdzīvokļu namiem brūnos konteinerus neredz. ◆