Neizmest mežā vai grāvmalā! Lai riepas var kalpot kā resurss, tās atbilstoši jānodod
Teksts – MĀRTIŅŠ EGLĪTE, SIA «ZAĻĀ JOSTA» TIRDZNIECĪBAS VADĪTĀJS
Automobiļa riepas kā atkritumi dabā sadalīsies vairāk nekā 100 gadus, izdalot apkārtējai videi kaitīgas vielas. Turpretī, nododot tās licencētam apsaimniekotājam, riepas kalpos kā resurss jaunu materiālu ražošanai. Tāpēc ir sevišķi svarīgi riepas neizmest mežā vai grāvmalā, kas diemžēl Latvijā arvien ir novērojams skats, bet atbrīvoties no tām atbilstoši, turklāt to var izdarīt arī bez maksas.
Kā pareizi atbrīvoties no nolietotajām riepām?
No vienas puses, pašlaik nav alternatīva risinājuma, kas varētu aizstāt ierastās auto riepas, bet, no otras, tās nav mūžam kalpojošs materiāls; riepas nolietojas, tāpēc paša, pasažieru un citu satiksmes dalībnieku drošības dēļ tās laiku pa laikam ir jānomaina. Tādējādi ikviens autovadītājs periodiski var saskarties ar jautājumu – kur likt vecās riepas?
Svarīgi, lai autovadītājs pret lietām, kas vairs nekalpo, izturas atbildīgi, lai nolietotās un vairs nederīgas riepas tiktu atbilstoši utilizētas, lai gumija un kvēpi, kas no tām rodas, var tikt pārstrādāti videi draudzīgā veidā.
Tā vietā, lai piesārņotu vidi, izmetot automobiļa riepas mežā, pļavā vai ilgstoši tās krātu savā pagalmā, iedzīvotājiem ir iespēja no tām atbrīvoties legāli un bez maksas, piemēram, reizi gadā nododot četras vieglā automobiļa riepas kādā no atkritumu apsaimniekotāja «CleanR» šķirošanas laukumiem Rīgā un Pierīgā.
Tās var nodot arī kādā no 68 šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumiem visā Latvijā. Sev tuvāko nolietoto riepu pieņemšanas vietu ērti noskaidrot vietnē «atkritumi.lv» vai «skiroviegli.lv».
Turklāt ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums «Zaļā josta» un «CleanR» vismaz reizi gadā organizē akciju, aicinot ikvienu nodot vieglā automobiļa riepas neierobežotā daudzumā bez maksas. Arī šogad jūnija izskaņā iedzīvotāji šādā akcijā nodeva vairāk nekā 587 tonnas riepu.
Šī ir iespēja automobiļu īpašniekiem atbrīvoties no nolietotām un nevajadzīgām riepām bez maksas un likumīgi, turklāt pie licencēta atkritumu apsaimniekotāja, kas ir papildu garants tam, ka materiāls tiks atbilstoši pārstrādāts.
«Daļa iedzīvotāju, nododot riepas akcijā, norādīja, ka viņi tās ir speciāli savākuši no tuvējiem mežiem un grāvmalām, tādējādi padarot apkārtējo vidi tīrāku. Tas ļauj secināt, ka tad, ja tiek nodrošinātas pieejamas un ērtas opcijas atbrīvoties no riepām, iedzīvotāji tās labprāt izmanto,» saka «Zaļās jostas» tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte.
Būtiski, lai, nododot riepas, tās būtu bez diskiem vai citiem aksesuāriem. Tāpat, vedot riepas uz kādu no šķirošanas laukumiem, iedzīvotāji tiek aicināti pārliecināties, lai tajās nav palicis nekas lieks, piemēram, melnzeme, betons vai kas tamlīdzīgs. Tas varētu būt gadījumos, kad tās ir izmantotas citiem mērķiem, nevis braukšanai.
Licencēts apsaimniekotājs riepas utilizēs atbilstošā un videi draudzīgā veidā. Turklāt tās var gan pārstrādāt tālākai lietošanai, gan izmantot enerģijas ieguvei.
«Ja vēlamies rīkoties atbildīgi, tad, nododot riepas jebkur citur, ir vērts pārliecināties, vai attiecīgajam uzņēmumam ir tiesības apsaimniekot šo videi kaitīgo materiālu,» norāda M. Eglīte.
Resurss jaunu produktu ražošanai
Automobiļa riepu izgatavošanā pamatā izmanto naftas produktus, tekstilu un metālu. Šīs sastāvdaļas var pārstrādāt otrreizējās izejvielās, iegūstot vērtīgus resursus jaunu produktu ražošanai, piemēram, gumijas granulas.
Mūsdienās pasaulē arvien vairāk tiek meklēti praktiski un videi draudzīgi paņēmieni, kā riepas izmantot atkārtoti. Piemēram, tās var pārstrādāt, samaļot dažādu izmēru frakcijās līdz pat pulverim, ko pēc tam izmanto sporta vai bērnu laukumu seguma veidošanā, tīrītāju slotiņu ražošanā, skaņu un vibrāciju absorbēšanā, jaunu riepu un asfalta plastifikatora ražošanā, ko piejauc asfalta segumam, lai padarītu to mazāk drūpošu, no riepām iegūtajiem kvēpiem un silīcija dioksīda var ražot printeru tintes un tonerus u. c.
Savukārt, ja riepas gadiem atrodas zem klajas debess, materiāls laika gaitā noveco, kļūst trauslāks, sastāvā esošie naftas produkti izgaro un riepas kļūt nederīgas pārstrādei, tāpēc tās, visticamāk, būs izmantojamas tikai enerģijas ieguvei. Daļa automobiļu riepu, ko nevar izmantot pārstrādē, tiek reģenerēta. Tas nozīmē, ka tās tiek dedzinātas speciālās, videi draudzīgās iekārtās, rezultātā ražojot enerģiju.
Riepas kā vides piesārņojums
Pērn Latvijā tika saņemti 69 izsaukumi, ziņojot par ugunsgrēkiem, kuros dega atkritumi, tai skaitā automobiļu riepas, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati. Savukārt šogad saņemts 31 izsaukums, ziņojot par atkritumu degšanu. Riepas pašas par sevi ir liels vides piesārņotājs, bet vielas, kas izdalās to degšanas rezultātā, rada nopietnu apdraudējumu cilvēka veselībai.
Riepu dedzināšana ir aizliegta un bīstama, jo tā rada ļoti indīgus dūmus, kas var nodarīt kaitējumu apkārt esošo cilvēku veselībai, savukārt dūmgāzes periodiski spēcīgi uzliesmo un kopā ar spēcīgu karstumu var aizdedzināt netālu esošus priekšmetus un ēkas. Tādējādi pat viena degoša riepa var novest pie ilgstošas ārstēšanās un lieliem finansiāliem izdevumiem, kas jāiegulda ēku atjaunošanā.
Pieaug ne tikai auto, bet arī riepu skaits
Latvijā arvien turpina palielināties transportlīdzekļu skaits, piemēram, kā liecina Auto asociācijas dati, 2023. gadā tika reģistrēti 21 146 jauni vieglie automobiļi, kas ir par 10,6% vairāk nekā 2022. gadā. Savukārt Valsts vides dienesta dati liecina, ka palielinās arī katru gadu tirgū laisto riepu apjoms – 2022. gadā tās bija 20 00 tonnas jaunu riepu, no kurām nedaudz vairāk kā 16 000 tonnas tika savāktas un nodotas pārstrādei.
Sākot ar 2021. gada otro pusgadu, atkritumu apsaimniekotājiem ir palielināta nolietotu riepu savākšanas norma no 65% uz 85% 2023. gadā. Pērn nolietotās riepas savāktas un pārstrādātas 86% apmērā no realizētā riepu apjoma. Tas darīts ar mērķi savākt arī uzkrātās riepas visā valsts teritorijā. Tomēr, ņemot vērā, ka riepu apjomi pieaug un nolietotu riepu savākšanas normas tiek paaugstinātas, pastāv risks noteikto normu nesasniegšanai, ja nolietotās riepas netiks atbilstoši apsaimniekotas.
Pareiza riepu utilizācija un to pārstrāde ir problēma, kuru nevar ignorēt. Automobiļu skaits uz ceļa katru gadu pieaug, kas palielina riepu ražošanu un pārdošanu. Rūpējoties par dabisko vidi un klimatu, mums jācenšas maksimāli palielināt riepu atkārtotu izmantošanu. ◆
Nolietotās riepas Bauskā šogad var nodot lētāk
Teksts – KRISTĪNE SĒNELE
54 centi – par tādu summu šajā gadā vieglo automašīnu īpašnieki var utilizēt vienu sava spēkrata nokalpojušo riepu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, maksa ir ievērojami sarukusi (pērn vienas riepas pilnā cena bija 2,35 eiro), kas ļauj cerēt, ka redzēsim mazāk riepu mētājamies ceļmalās un mežmalās.
Atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Bauskas novadā Zane Zauere atgādina, ka nolietotās riepas par maksu visu gadu var nodot dalīto atkritumu laukumā Bauskā, Biržu ielā 8b. Vienas vieglās automašīnas riepas utilizēšana izmaksās 0,54 eiro. Tāpat tiek pieņemtas mazākas tehnikas, piemēram, motociklu, velosipēdu, riepas, kā arī kravas automašīnu riepas (16,09 eiro/gab.) un traktora riepas (44,10 eiro/gab.). Nododot par maksu, riepu skaits nav ierobežots. Tie var būt arī vecāki izstrādājumi, kas atrasti lauku sētā vai garāžas krājumos, kā arī mežā vai ceļa malās atrastie, ko tur atstājuši negodprātīgi autoīpašnieki. «Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka riepas var nodot tikai bez diskiem,» īpaši uzsver Z. Zauere.
Uzņēmums regulāri rīko arī bezmaksas riepu pieņemšanas akcijas. Parasti tās norisinās divas reizes gadā – pavasarī un rudenī, kad notiek riepu maiņa no vasaras uz ziemas un no ziemas uz vasaras riepām. Šogad akcijas laikā riepas varēja nodot arī Iecavā un Vecumniekos. Akciju periodā gan ir nosacījums, ka pieņemts tiek tikai vienas vieglās automašīnu riepu komplekts (maksimālais – četras).
Z. Zauere informē, ka šogad pavasara bezmaksas riepu nodošanas akcijas laikā Bauskā tika nodotas 3586 vieglo automašīnu riepas, Iecavā – 1602. Tas pēdējos gados ir rekordliels skaits. Pērn bezmaksas nebija, taču riepas varēja nodot ar 70% atlaidi. Samaksājot 70 centus, pavasara akcijas laikā uz dalīto atkritumu laukumu tika atvestas 1852 riepas, bet rudens akcijas – 573. Kopumā 2023. ga-dā iedzīvotāji novadā nodeva 82,64 tonnas riepu.
Savāktās nolietotās riepas tālāk tiek nodotas utilizācijai un pārstrādei. ◆
Pie deputātu mājām vai kaimiņa sētā
Kuru deputātu? Likumdevēju? Riepu problēmu likumu veidā regulē (vai neregulē) Saeima un MK noteikumu veidā valdība. Kāpēc tikai divas atkritumu organizācijas bez maksas pienem vecās riepas neierobežotā daudzumā, bet tikai akciju veidā? Ar ko sliktāki visi citi atkritumu apsaimniekotāji? Kamēr riepas pieņems tikai par naudu, riepas būs mežos. Turklāt riepu ražotāji vai tirgotāji ir samaksājuši dabas resursu nodokli riepu pārdodot un naudas pieprasīšana riepas nododot ir prasta blēdība. Veca riepa ir arī resurss un izejviela. Kāpēc riepas nodevējam par to nemaksā?