Ārā no krīzes

Ugunsdzēsējiem glābējiem budžeta pielikums ļaušot palielināt mēnešalgas par 5 – 13,7%

«Tā ir spēlēšanās ar uguni – līdz kādam traģiskam iznākumam. Nevajadzēja gudrajām varas galvām apdraudēt sabiedrību ar šādiem izgājieniem,» tā sarunā ar «Latvijas Avīzi» 2022. gada oktobrī sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Viesītes ekipāžas Neretā darbinieks Andris Maisaks. Pirms diviem gadiem dienestā bija krīze – īslaicīgi apturēja vairāku posteņu darbu, par to daudz ziņoja mediji, uztraucās sabiedrība. Turklāt togad bija arī sācies pilna mēroga karš Ukrainā. Naudu vajadzēja investīcijām aizsardzībā un citur.
Toreiz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadība medijiem teica, ka jau gadiem valdība esot bijusi informēta par iekšlietu dienestu problēmām un personāla trūkumu, tomēr atbalsts izpalicis. Kāda situācija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ir tagad?

Ir vēl balti plankumi
«Jā, 2022. gada otrajā pusē posteņos pārgājām uz efektīvāku trīs cilvēku ekipāžu divu cilvēku vietā – tam un arī virsstundām pietrūka resursu, tāpēc īslaicīgi apturējām vairāku posteņu darbību. Visur darbība tika atjaunota, izņemot Sabiles posteni, kuru aizvērām 2023. gada 1. februārī, pamatojoties uz riska novērtēšanu, ko veicām tajā gadā par katru pilsētu un pagastu,» tagad atceras VUGD priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis.
Ja konkrētajā teritorijā risks zems, tad pirmajam glābēju automobilim jāierodas 30 minūšu laikā četru cilvēku sastāvā, otrajam – stundas laikā trīs cilvēku sastāvā. Riskam paaugstinoties, ierašanās laiks samazinās (skat. tabulu). Piemēram, kur augsts vai ļoti augsts risks, pirmajam automobilim jābūt klāt jau astoņās minūtēs un attiecīgi 23 un 25 minūtēs jābūt klāt četriem automobiļiem ar 14 glābējiem – tās ir pilsētas un piepilsētas, kur ir daudz cilvēku un infrastruktūras objektu.
«Pēc aizpagājušā gada visaptverošas riska novērtēšanas mēs redzam, ka zināms «baltais plankums» ir Vecmīlgrāvis Rīgā, kur ne visās vietās varam ierasties astoņu minūšu laikā, tāpat Salaspils, Ulbroka, arī Lielvārde, kuras pēdējos gados ir ļoti attīstījušās un kur mums nav savas struktūrvienības. Tur vajadzētu depo. Vēl konstatējām, ka būtu lietderīgi pārcelt posteni Ventspils novadā no Piltenes uz Ugāli, kur ir augstāks risks un vairāk iedzīvotāju, bet Pilteni varētu piesegt Ventspils daļa, kā arī brīvprātīgie ugunsdzēsēji – šo struktūru gan mums kopējiem spēkiem ar pašvaldību vai kādu biedrību vēl tikai vajag izveidot,» turpina pulkvedis.
Lielvārdes pilsētas un pagasta pārvaldes vadītājs Dzintars Žvīgurs sarunā ar «Latvijas Avīzi» priecājas: «Pirmoreiz dzirdu ugunsdzēsēju interesi par Lielvārdi, bet paldies – ziņa ir jauka. Jebkura kritiskās infrastruktūras klātbūtne tikai uzlabos drošības situāciju pie mums, kaut gan arī līdz šim par ugunsdzēsējiem glābējiem un viņu darbu esmu dzirdējis tikai labu.»
Vidējais ugunsdzēsēju glābēju ierašanās laiks uz ugunsgrēkiem Latvijā ir 8,4 minūtes, uz glābšanas darbiem – 9,4 minūtes. Skatoties konkrētāk, uz ugunsgrēkiem novados – 11,5 minūtes, Rīgā – 5,7 minūtes, citās valstspilsētās – piecas minūtes.

Pirmā prioritāte – atlīdzība
«Līdz pagājušā gada maija vidum mums bija jāiesūta Iekšlietu ministrijai redzējums par savām prioritātēm, kas tālāk veido sava resora prioritātes valdībai. 19. septembrī tās tika apstiprinātas. Tad nu nācās gaidīt, līdz decembrī Saeima apstiprināja budžetu. Mums bija desmit prioritātes. Pirmā vienmēr bijusi atlīdzība. 2024. gadā atlīdzības palielinājums bija 5,5 miljonu eiro, 2025. gadā – jau 19,8 miljoni eiro, kas ļaus palielināt mēnešalgas no 5% virsniekiem līdz 13,7% instruktoriem, ugunsdzēsējiem glābējiem, «112» dispečeriem, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas kadetiem. Mēs jūtam lielu papildinājumu arī no dažādām pro-
grammām, piemēram, turpinās 166 miljonu eiro vērts projekts, kas šogad noslēgsies – runa ir par gandrīz 500 jaunu transportlīdzekļu iegādi. Aptaujājot darbiniekus, bez samaksas pieauguma viņi vēl labprāt vēlētos uzlabojumus infrastruktūrā – tos risinām sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru. Jauns virziens ir Katastrofu pārvaldīšanas centri – atjaunotas vai jaunas ēkas, kur atrodamies mēs, bet var nākt klāt citas institūcijas, piemēram, Valsts policija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, robežsardze. Pašlaik ir divi šādi centri – Priekulē un Iecavā, šogad plānots nodot vēl deviņus, 2026. gadā – 12, 2027. gadā – vēl deviņus. Kopā mums ir 89 struktūrvienības un koledža. Ir jaunas un atjaunotas ēkas un telpas, bet ir arī diezgan sliktā stāvoklī, piemēram, Rīgā, Matīsa ielā, bet, cerams, ka līdz 2028. gadam no turienes pārcelsimies uz Rūdolfa ielu, kur plānots jauns depo. Krīze ir garām, bet visām vajadzībām naudas vēl nepietiek, daļa tiek iegūta no dažādām programmām un līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet, lai to iegūtu, tiek tērēts daudz darba un laika formalitātēm,» situāciju raksturo M. Baltmanis.
Arī Katastrofu pārvaldīšanas centrs Dagdā nupat nodots ekspluatācijā un tuvākajās nedēļās tajā ievāksies VUGD postenis un Valsts policija. «Ļoti labs, ilgi gaidīts projekts, sevišķi ugunsdzēsēju sakarā, kuri līdz šim atradās vecā ēkā bez labierīcībām un ar malkas apkuri,» saka Dagdas pilsētas un pagastu apvienības vadītājs Edgars Tjarve.
Gan Dagdas objekti, gan citi Katastrofu pārvaldīšanas centri ir jaunbūves. Tapšanas stadijā ir un drīz tiks atklāti arī līdzīgi centri Ilūkstē, Kandavā, Aizputē, Saulkrastos, Rūjienā, Daugavpilī, Līvānos un Madonā.

VUGD 2026.–2027. gadā plānotais ierašanās laiks negadījuma vietā atkarībā no riska kategorijas

Riska karte

Par darba apstākļiem nesūdzas
Gada sākumā apmeklēju VUGD daļu Ogrē. Mani sagaida Ķeipenes posteņa komandieris kapteinis Jānis Mandelis, kurš aizvieto atvaļinājumā esošo Ogres daļas komandieri. Gadumija esot pagājusi relatīvi mierīgi. Dzēsts šķūnītis Suntažos, glābts nevarīgs cilvēks dzīvoklī Ogrē un pestīti slidenā ceļa dēļ nošļūkušie automobiļi. Ogres daļas atbildībā ir pilsēta un novada Rīgas virziens, savukārt Ķeipenes posteņa – Ogres novada pretējais gals, kā arī Cēsu, Aizkraukles un Ērgļu virziens, kur biežāk dodas palīgā kolēģiem. Ogres postenī ir 40 darbinieku, Ķeipenes – 18.
J. Mandelis par darba apstākļiem nesūdzas, kaut gan Ķeipenes ēkai prasītos remonts. Arī Ogres daļai nav eiroremonta, taču telpas siltas un pietiekami plašas. Lielākais prieks, ka tikko nodotas ekspluatācijā jaunas garāžas un tiek gaidīts automobilis ar kāpnēm.
«Bez autokāpnēm mēs augstāk par trešo stāvu netiekam. Kad gada nogalē vajadzēja tikt pie cilvēka dzīvoklī, kur viņam bija palicis slikti, gaidījām autokāpnes no Rīgas (dzīvoklī vieglāk bija tikt iekšā pa logu, nevis dzelzs durvīm). Ogrē ir daudz daudzstāvu ēku, tāpēc šādas kāpnes lieti noderēs,» saka J. Mandelis.
Kapteinis uzskata, ka arī pietiekami blīvi apdzīvotajā Lielvārdē nepieciešams VUGD postenis. It kā Ogre nav tālu, taču varot gadīties, ka dažādu iemeslu dēļ nevar pietiekami ātri nokļūt negadījuma vietā. Piemēram, ja ugunsdzēsēji glābēji aizņemti kādā Ogres novada attālākā teritorijā, bet depo Ķeipenē, Aizkrauklē un Ērgļos nav pietiekami tuvu.
Uz jautājumu, kādus uzlabojumus ugunsdzēsēji glābēji vēlētos, J. Mandelis atbild: «Vairākos
posteņos būtu nepieciešamas labākas telpas. Arī alga nekad nav par lielu. Bet ir daudzas labas lietas. Regulāri saņemam jaunu tehniku, esam tikuši vaļā no melnajām formām, ir sociālās garantijas un izdienas pensija. Ārpus Rīgas ar kadriem problēmu nav, vieta ilgi tukša nestāv. Parasti atnāk pašu darbinieku ieteikti – sak, tas čalis jāņem, nesēž tikai telefonā, māk arī fiziski strādāt, nebaidās no uguns, augstuma un asinīm.» ◆

Brīvprātīgie ugunsdzēsēji ir dažādi

Interesanti, kāda situācija ir ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību. Dati rāda, ka Latgalē un Sēlijā brīvprātīgie ir kūtri, toties Vidzemē un Kurzemē aktīvi.
«Tas atkarīgs no pašvaldībām un sabiedrības. Visus 87 brīvprātīgo punktus katru gadu apbraukājam un pārliecināmies par cilvēku resursiem un tehnikas stāvokli. Ja viss kārtībā, tad šos punktus – šobrīd 69 – iekļaujam savos resursu izsūtīšanas sarakstos un tie ir pieejami dispečeriem. Šiem punktiem – 38 brīvprātīgo biedrībām un 31 pašvaldību ugunsdzēsēju formējumam, arī pēc būtības brīvprātīgajiem – iespēju robežās nododam savu atsavināto tehniku, šogad, piemēram, nodosim 57 «Iveco» automobiļus. Daudzās šajās struktūrās ir mūsu esošie vai bijušie darbinieki, kas ir ļoti labi. Ar Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju savienību esam vienojušies, ka ar jaunā Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma stāšanos spēkā (tas ir saskaņošanas procesā valdībā) visiem brīvprātīgajiem būs obligāta 72 stundu apmācība. Mūsu profesionālajiem ugunsdzēsējiem glābējiem apmācība ir 960 stundas. Pašvaldības brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem ik gadu palīdz finansiāli ar aptuveni 400 000 eiro un arī citādā veidā. Mēs gribētu, lai brīvprātīgajiem būtu sava sistēma, ko mēs varētu vieglāk iekļaut sava dienesta sistēmā,» norāda VUGD priekšnieks M. Baltmanis.

Restartējuši biedrību
«Jā, ar sistēmu mums ir švaki. Pie tā strādājam. Diemžēl iepriekšējos gados brīvprātīgie nebija īsti vienoti, bija dažādas intereses, arī uz biznesu vērstas, uz pretstāvi VUGD. 2023. gadā restartējām biedrību «Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju savienība» un tagad strādājam ciešā kontaktā ar VUGD, tiekamies ar iekšlietu ministru, esam iesaistīti jaunā likuma izstrādē,» saka biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Cīrulnieks. «Lai izveidotu stabilu sistēmu, nepieciešams finansējums no valsts, jo pašvaldību atbalsts ir dažāds, piemēram, Rēzeknes un Cēsu novadā varētu vēlēties lielāku interesi. Un tad nu sanāk, ka esam tādi, kādas ir konkrētās pašvaldības, ziedotāju un pašu iespējas.»
A. Cīrulnieks gan nesatraucas, ka Latgales reģionā maz brīvprātīgo vienību, jo daudzviet tur ir arī mazāk iedzīvotāju nekā citos reģionos – un, ja neesot kam palīdzēt, tad mākslīgi uzturēt depo neesot jēgas. Cita situācija, piemēram, ir Inčukalna pusē. Kad iedzīvotāji un uzņēmēji saprata, ka VUGD kartē šajā teritorijā ir «baltais plankums», bija jāorganizē brīvprātīgo vienība. Pašlaik tajā darbojas 34 aktīvi ugunsdzēsēji glābēji, ir trīs automobiļi Inčukalnā, pa vienam Inciemā, Vangažos un Mālpilī.

Zemnieks nopērk auto
A. Cīrulnieks slavē arī sabilniekus, kuri pēc VUGD posteņa slēgšanas ātri vien sarosījās. «Viegli jau mums neiet – dzīvojam no ziedotāju līdzekļiem, valsts un pašvaldība mums naudu nedod. Sanācām kopā un nolēmām, ka Sabile bez ugunsdzēsējiem palikt nevar. Zemnieks Māris Bērziņš pagājušā gada maijā par 6000 eiro nopirka ugunsdzēsēju automobili, ko sameklējām Lietuvā – 1997. gada ražojuma «Kamaz». Ar atbalstītāju palīdzību divu mēnešu laikā auto savedām kārtībā un 11. jūlijā saņēmām operatīvo statusu. Pirms dažiem gadiem Mārim aizdegās labības lauks, ja Sabiles ugunsdzēsēji septiņu minūšu laikā nebūtu atbraukuši, būtu ne tikai labība sadegusi, bet arī kombains un līdzās esošās mājas un saimniecības ēkas. Lūdzām pašvaldībai telpas, garāžu automobilim, bet pusgadu nesaņēmām atbildi. Tad nolikām savu kamazu Sabiles centrā un mūs gan saredzēja, gan sadzirdēja,» stāsta Sabiles brīvprātīgo vadītājs Jānis Bogdanovs.
Šobrīd Sabilē ir 15 ugunsdzēsēji, no kuriem seši ir bijušie VUGD darbinieki. Kopš oktobra sabilnieki ir VUGD izbraukumu sarakstā, un pa šo laiku bijuši astoņi izbraukumi – divi uz ugunsgrēkiem, pieci uz koku novākšanu un viens, 5. janvārī, uz stārķa ķeršanu. «Stārķi tā arī nenoķērām – te viņš uz mājas jumta, te staba galā – nedevās rokās pagāns. Visticamāk, cilvēki viņu bija barojuši un šis nospriedis rudenī nelidot projām, bet tagad ir badā. Cerams, ka ziema būs silta un stārķis izdzīvos,» teic J. Bogdanovs. Nopietns bijis brauciens uz 17 kilometru tālo ugunsgrēku Vānē – tur nokļuvuši 19 minūtēs pēc izsaukuma saņemšanas, neraugoties uz to, ka neviens nedežurē. «Dzīvoju divdesmit metru attālumā no garāžas, pārējie arī uzreiz saņem ziņu, ka jāsavācas. Parasti kādi četri pieci cilvēki esam uz vietas Sabilē. Būtu gatavi arī dežurēt, ja tam būtu finansējums. Ugunsgrēkā pirmās desmit minūtes ir ļoti svarīgas,» norāda J. Bogdanovs. Arī sabilnieki esot to vidū, kas no VUGD saņemšot «Iveco» automobiļus.

Sabilniekiem gan vēl ir par ko pacīnīties. Lūk, 13. janvāra ieraksts Sabiles brīvprātīgo ugunsdzēsēju sociālo tīklu profilā: «Šonakt Kandavā uz izsaukumu, lai dzēstu degošu māju, steidza Kuldīgas VUGD brigāde, kura no Kandavas ir 63 km attālumā, Tukuma VUGD brigāde (37 km), Talsu VUGD brigāde (35 km) un Zantes Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (25 km). Jāpiebilst, ka Kandavas VUGD brigāde izsaukuma saņemšanas laikā atradās citā izsaukumā, kur bija noticis ceļu satiksmes negadījums. Sabiles brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, kas atrodas vistuvāk (14 km) izsaukumā nepiedalījās. Mūsu telefons diemžēl klusēja. Kāpēc? Kāpēc jau otro reizi mūs «pavirza malā»? Izrādās, mūs nevar atrast sistēmā. Vienlaikus tās pašas dienas rītā saņemam izsaukumu bīstama koka likvidēšanā Sabilē, Meža ielā. Tad tomēr esam sistēmā! Šis liek mums šaubīties un bažīties par sistēmu kvalitāti un kārtību. Šādos izsaukumos svarīga ir katra minūte. Mēs, Sabiles BUB, notikuma vietā būtu ieradušies vieni no pirmajiem, lai palīdzētu, kā vien varam. Bet šādas kļūdas no valsts iestāžu puses mūs neapturēs, tās liek mums darboties tālāk ar vēl lielāku sparu, jo mēs cīnāmies iedzīvotāju vārdā. Jūs esat mūsu lielākā motivācija nepadoties.»

Ir gan griba, gan patikšana
Uz «Iveco», inventāru, apmācībām un finansējumu cer arī Dienvidkurzemes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība.
«Dienvidkurzemes novads ir liels, ne visur biezi apdzīvots, un atbalstīt mūs, nevis veidot savus depo, valstij būtu izdevīgi, piemēram, Nīcā un Pāvilostā mēs mierīgi varam būt bez VUGD. Ir gan griba, gan patikšana, nepieciešama tikai laba tehnika un vismaz kompensācijas par izbraukumiem,» uzsver pašvaldības deputāts un ugunsdzēsības dienesta vadītājs Andris Jefimovs, kurš saka paldies par atbalstu pašvaldībai, tajā skaitā ugunsdzēsības sportam, kas palīdz piesaistīt jauniešus. Visi, kas brauc uz Liepāju, šosejas malā pie Grobiņas var redzēt modernu ugunsdzēsības sporta laukumu.
Šobrīd Dienvidkurzemes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā ir 68 vīrieši un divas sievietes, kas atrodas 14 punktos novadā. Ir 17 padomju laika un trīs rietumu ražojuma automobiļi ar cisternām. Decembrī saņemti vēl trīs automobiļi no VUGD un vēl seši būs šomēnes.
Nereti brīvprātīgie ugunsgrēku vietā ierodoties pat ātrāk nekā VUGD, jo labi zina vietējos apstākļus. 2024. gadā dienvidkurzemnieki 53 reizes devās dzēst ugunsgrēkus un 84 reizes dažādos citādos izsaukumos, 139 reizes sausā laikā par simbolisku samaksu piegādāja ūdeni lauku viensētās. ◆

VUGD SKAITĻOS

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā kopā strādā 3358 cilvēki. 2024. gadā nākušas klāt 105 pamata vietas, kas tika sadalītas pa posteņiem, lai uz automobiļiem varētu būt trīs ugunsdzēsēji glābēji.
VUGD 2025. gada budžets ir 101,4 miljoni eiro.

Vidēja darba alga ir 1036 eiro mēnesī. Par virsstundām tiek maksāts – tajās iesaistīti 80% nodarbināto. Vidēji vienam cilvēkam četros mēnešos sanāk 34 virsstundas. Vēl ir piemaksa par naktsdarbu, kas vidēji ir 12,2% klāt pie mēnešalgas, piemaksas par stāžu. Izdienas pensija ir no 50 gadu vecuma, ja spēks un veselība atļauj, dienestu var turpināt līdz 60 gadiem.

Vakances jeb trūkstošo cilvēku ir 12,5% (407 darbinieki). Noslodze tiekot iepriekš plānota, lai vajadzības gadījumā glābēji varētu aizstāt kolēģus tuvākajos posteņos.

2024. gadā fiksēti 5259 ugunsgrēki, tostarp 442 kūlas ugunsgrēki. Ugunsgrēkos bojā gājuši 64 cilvēki, 280 cilvēki tajos cietuši, izglābti 262. Veikti 9185 glābšanas un citi darbi. No ūdenstilpēm glābēji pērn izcēla 102 bojāgājušos.

Teksts – Artis Drēziņš, «Latvijas Avīze»

#SIF_MAF_2024 Projekts «Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam» #sarezgitalatvija