Atkritumu šķirošanā uzsvars uz izglītošanu

Janvārī aprit gads, kopš arī Latvijā stājies spēkā nosacījums par bioloģisko atkritumu obligātu šķirošanu. Daudzviet pilsētās un pie daudzdzīvokļu mājām parādījušies tā saucamie brūnie konteineri. Interesējamies, kā ar biošķirošanu veicies, kāda ir bijusi iedzīvotāju atsaucība un izpratne par šo pasākumu.

Bioloģiskie atkritumi veido 30–40%
Jomas eksperti aplēsuši, ka bioloģiskie atkritumi veidojot 30–40% no kopējiem sadzīves atkritumiem. Tas ir ievērojams atkritumu apjoms, ko iespējams pārstrādāt un atgriezt atkārtotā apritē. Eiropas Savienība dalībvalstīm noteikusi augstas prasības, kas attiecināmas uz atkritumu apjoma samazināšanu un to pārstrādi, – līdz 2035. gadam poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu apjoma. Līdz ar to bioloģisko atkritumu šķirošanas veicināšana ir viens no veidiem, kā Latvija var pietuvoties šī mērķa izpildei.
Pareizi sašķirotus bioloģiskos atkritumus visbiežāk izmanto komposta vai enerģijas – siltuma un elektrības ražošanai. Jau tagad daudzi biogāzes ražošanas uzņēmumi šos atkritumus uzskata par vērtīgu resursu. Piemēram, laikraksts «Bauskas Dzīve» janvārī informēja, ka Bauskas novada dome šogad nolēmusi atļaut SIA «Lielmežotne» ievest pārtikas atkritumus ne tikai no citiem novadiem, bet pat no kaimiņvalsts galvaspilsētas Viļņas, lai tos pārstrādātu biometānā un palielinātu saražotās biogāzes apjomu, ko izmanto koģenerācijas stacijai.

Sešas pārstrādes rūpnīcas
«Lai iedzīvotāji būtu motivēti bioloģiskos atkritumus šķirot, ļoti svarīgi ir ne tikai pateikt, ka tagad ir tāda iespēja, bet arī jāskaidro, kā pareizi jāšķiro, kāpēc tas jādara un kur tas viss nonāk. Cilvēkam, kurš šķiro bioloģiskos atkritumus, jābūt pārliecībai, ka tas, ko viņš dara, ir noteikti mērķēts, tam ir noteikts uzdevums un arī rezultāts – šos atkritumus pārstrādā. Mums Latvijā šobrīd darbojas sešas bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas, kur tos ved un pārstrādā kompostā, šādi samazinot apjomu, ko apglabājam atkritumu poligonos,» «Latvijas Avīzei» stāsta Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāra vietniece Rudīte Vesere.
Lai iedzīvotājus motivētu šķirot bioloģiskos atkritumus, maksa par to izvešanu noteikta 60% apmērā no nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas. Aprēķins vēl tāds – ja bioloģiskos nodala no nešķiroto atkritumu masas, tad kopsummā vēl varot samazināt izdevumus par nešķirotajiem sadzīves atkritumiem: jo mazāk ko ielikt zaļajā konteinerā, jo mazāk tie jāizved un mazāki ir maksājumi.

Sodus vēl neliek
Bioloģisko atkritumu dalītā vākšana kā obligāta prasība noteikta līdz ar 2024. gada 1. janvāri. Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka par sadzīves atkritumu radītāja vai valdītāja nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu. Attiecī-
gi – ja pašvaldība pienākumu šķirot bioloģiskos atkritumus ir noteikusi, ja iedzīvotājiem un uzņēmumiem bioloģisko atkritumu konteineri ir pieejami, bet tos neizmanto vai bioloģiskos atkritumus ievieto tiem neparedzētos konteineros, tad var piemērot arī administratīvos sodus.
Tomēr ministrijas ieskatā šobrīd lielākā nozīme ir sabiedrības izglītošanas un informēšanas, nevis sodīšanas pasākumiem. Turklāt ar to jānodarbojas visām iesaistītajām pusēm – valstij, pašvaldībām, apsaimniekotājiem un poligoniem. Ministrija arī informē, ka 2024. gada otrajā pusē jau pilnīgi visās pašvaldībās bijuši izstrādāti un ieviesti bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmas saistošie noteikumi. Kādi ir pirmā darbības gada rādītāji, dati vēl nav apkopoti.

Bauskā joprojām nešķiro, rīkošot sapulces
Laikraksts «Bauskas Dzīve» aptaujājis vairāku daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus par bioloģisko atkritumu konteineru izvietošanu Bauskā. Konteineru nav joprojām, nevienā no aptaujātajām mājām nav arī pastkastēs bijuši ne informatīvie materiāli, ne arī aptaujas lapas par bioatkritumu konteineru izvietošanu – apzināti nami Plūdoņa ielā, Dārza ielā, Ceriņu ielā, Salātu ielā,
Ošu ielā. Likums spēkā jau no 2024. gada 1. janvāra, bet darbība Bauskā joprojām nenotiek.
Kāda būs apsaimniekotājas – SIA «Bauskas novada komunālserviss» (BNKS) – tuvākā rīcība? Ko darīt iedzīvotājiem, ar kuriem namu pārvaldnieks par šo tēmu nerunā? Atbildes uz šiem jautājumiem laikrakstam sniedz BNKS valdes loceklis Uģis Saukums: «Katru gadu vidēji divas reizes iedzīvotājiem atgādinām dažādos rakstos un materiālos par nepieciešamību ieviest bioloģisko atkritumu konteinerus. Process tomēr ir par lēnu un esam ieplānojuši, lai mainītu formātu, nevis tikai uzrunātu caur masu medijiem – pavasarī, kad būs siltāks laiks, rīkot sapulces ārtelpās, māju iedzīvotājus aicinot tikties ar speciālistiem.»
Uz minētajām sapulcēm aicināšot speciālistus no citiem novadiem, kur ir jau reāla pieredze bioloģisko atkritumu apsaimniekošanā. «Ar viņu pieredzi un ieteikumiem varbūt izdosies iekustināt tautu šo jautājumu risināšanā. Mājām, kuras neapsaimniekojam, ir jāgriežas pie mājas pārvaldnieka ar prasību, lai nodrošina bioloģiskos konteinerus un lai šis pakalpojums ir pieejams,» teic U. Saukums.

Nelieliem apjomiem apsaimniekošana dārga
«Bioloģisko atkritumu apsaimniekošana ir dārga un uzņēmumam peļņu nenes. Ja no tā varētu pelnīt, tad ar to nodarbotos privātie atkritumu apsaimniekotāji. Lai bioatkritumu apsaimniekošana kļūtu rentablāka, nepieciešams ievērojami lielāks dalīti vākto bioatkritumu apjoms. Šobrīd no tā, kas ir, iegūstam gāzi, ko pārstrādājam siltumā un elektrībā. Ceram, ka tuvākajos gados varēsim jau spert soļus kompos-
ta atgriešanā tautsaimniecībā,» «Latvijas Avīzei» pastāstīja Imants Stirāns, SIA «Getliņi Eko» valdes priekšsēdētājs.
Tomēr izpratnes vairošanās un intereses pieaugums par šo atkritumu šķirošanu esot vērojams. Gadu no gada dalīti vākto atkritumu daudzums pieaug. Piemēram, 2023. gadā poligonā ievestas 11 000 tonnas bioatkritumu, pērn – jau 15 000 tonnas. Pieaugums varētu būt vēl lielāks – poligons esot tam gatavs.
«Tomēr arī saprotam, ka paradumu izmaiņām ir vajadzīgs laiks. Piemēram, Vācijā un Austrijā līdz pilnvērtīgai bioatkritumu sistēmas ieviešanai pagāja gadu desmiti. Mums atliek mācīties no viņu veiksmēm un neveik-smēm, lai izdarītu to pēc iespējas ātrāk,» saka Imants Stirāns.
No atkritumu pārstrādes viņa vadītais uzņēmums ik gadu saražo apmēram 30 GWh elektroenerģijas, no kā lielāko daļu pārdod brīvajā tirgū. Tāpat «Getliņi Eko» ik gadu saražo apmēram 20 GWh siltuma un to izmanto siltumnīcu apkurei, kā arī citiem infrastruktūras objektiem poligonā.

Apsaimniekotāja pieredze
«Pagājušā gada sākumā «Eco Baltia vide» visā Latvijā bija izvietojusi nedaudz virs 1500 konteineriem bioloģiskajiem atkritumiem, bet gada beigās uzstādīto konteineru skaits sasniedza jau virs 2800. Visvairāk no «Eco Baltia vide» apsaimniekotajām teritorijām konteineri izvietoti Rīgā – gada beigās to skaits attiecībā pret gada sākumu jau bija dubultojies – konteineru ir vairāk nekā 2000, kamēr gada sākumā bija izvietoti nedaudz virs 1000 konteineriem. Pārējie konteineri izvietoti citos reģionos – Mārupē, Ādažos, Salaspilī, Liepājā. Tāpat redzam savākto apjomu pieaugumu – lai arī attiecībā pret citu atkritumu veidiem tas ir neliels, bioloģisko atkritumu apjoms 2024. gada nogales mēnešos bija uz pusi lielāks nekā gada sākuma mēnešos,» «Latvijas Avīzi» informēja Jānis Aizbalts, vides apsaimniekošanas pakalpojumu uzņēmuma «Eco Baltia vide» valdes priekšsēdētājs.
Analizējot pagājušā gada datus, uzņēmums secina, ka mazāka interese un pieprasījums pēc bioatkritumu konteineriem bijis no privātpersonām. Tas skaidrojams ar privātmāju iedzīvotāju iespējām veidot piemājas kompostu. Uzņēmums arī secina, ka iedzīvotāju paradumus katrā reģionā ļoti lielā mērā ietekmē pašvaldību interpretācija par bioloģisko atkritumu šķirošanas nepieciešamību un šo iespēju nodrošināšanu. Proti, Rīgā pašvaldība noteikusi, ka bioloģisko atkritumu konteineram ir jābūt pie katras daudzdzīvokļu mājas, kurā ir vairāk par desmit dzīvokļiem. Bet Dienvidkurzemes reģionā (Aizputē, Grobiņā, Priekulē) bioloģisko atkritumu konteineri kā obligāta prasība esot tikai pie daudzdzīvokļu mājām, kur savāktais vai plānotais sadzīves atkritumu apjoms mēnesī pārsniedz 1,91 m³.
Tajā pašā laikā citos reģionos bioloģisko atkritumu šķirošana ir iedzīvotāju pašu izvēle. Valsts uzlikusi par pienākumu pašvaldībām nodrošināt iespēju šķirot bioloģiskos atkritumus, taču pašvaldības tos varot interpretēt arī pēc saviem ieskatiem. Tādēļ atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā uzskata – lai pilnvērtīgi spriestu par iedzīvotāju paradumiem, būtu jānodrošina stingrs regulējums, kas paredz vienlīdzīgu šķirošanas infrastruktūru ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Lai gan jau tagad iedzīvotājiem bioloģisko atkritumu šķirošana ir izdevīgāka par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu, šīm izmaksām uzņēmuma klientiem vajadzētu būt vēl draudzīgākām vai pat bez maksas. Tātad iekļautām nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas tarifā. ◆

Teksts – ILMĀRS RANDERS, «Latvijas Avīze», un «Bauskas Dzīve»