Ne Bauskā, ne Iecavā pie daudzdzīvokļu namiem nav neviena bioloģiskajiem atkritumiem domāta konteinera

SASTRĒGUMS. FAKTS: No 1. janvāra bija pašvaldībām jānodrošina bioloģisko atkritumu šķirošanas iespēja. Bauskas novadā pie daudzstāvu mājām joprojām nav neviena bioloģiskajiem atkritumiem domāta brūnā konteinera. Nav veikta jau februārī solītā informatīvi skaidrojošā kampaņa par šo atkritumu dalīto vākšanu.

Papīri, stikli, plastmasa,/ Vēl cita sadzīves draza,/ Toveri cits citam blaku/ Reizumis palaiž smaku./ Raugās Miķelis ar bažām,/ Vietu rast kur citām smaržām,/ Konteineru brūnā krāsā/ Likšot tuvu savām māsām,/ Katrs savu ekopaku/ Saskaņos ar paraugrakstu./ Bet kam kompostkaudze dārzā,/ Pats sev mēslojumu gādā,/ Tikai katru pavasari/ Atkārtosies žurku kari…/ Meklē, lai cik neparasti,/ Ekoatkritumu kasti!
ZĪMĒJUMS – VILNIS BULAVS, RĪMES – DAINA ZIEMELE

KOMENTĀRI

Ne Bauskā, ne Iecavā pie daudzstāvu mājām nav neviena bioloģiskajiem atkritumiem domāta konteinera. Kā situācija attīstās, kāda varētu būt rīcība?

Brīvprātīga izvēle
– Stāsts ir vienkāršs – bioloģisko atkritumu šķirošana nav bezmaksas, un nebūs publiski pieejamu bioloģisko atkritumu punktu. No katras ēkas, vai tā ir daudzdzīvokļu, vai privātā, vai pārvaldnieka pārvaldīta, jānāk uz uzņēmumu ar pieteikumu, ka šāds konteiners ir nepieciešams, un mēs izsniedzam konteineru.
Pašreizējās izmaksas ir 60 procentu apmērā no nešķiroto atkritumu cenas. Kamēr nav Bauskas novadā saistošo noteikumu, tas ir brīvprātīgs process. Ja grozīs noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu, var parādīties obligāts pienākums slēgt līgumu.
Pašlaik šādu līgumu nav. Iespējams, Rīgā tas ir aktuālāk, bet mazpilsētās maz dzirdēts par šādiem pasākumiem. Kā uzņēmums esam pasūtījuši bioloģiski noārdāmos maisus, lai nepieķēpātu konteinerus, jo, ja samet iekšā visu iespējamo, tad pēc otrās reizes jau viss ir pielipis, būs jāmazgā katru reizi. Cik ātri maisi būs, nevaram pateikt, bet esam vienojušies, ka iegādāsimies.
Ja līgumi būs – vedīsim bioloģiskos atkritumus uz «Getliņiem». Vietējo kompostēšanas laukumu pagaidām nav. Arī lielie pārstrādāji tikai pamazām tam gatavojas. ◆

Samazināt par trešdaļu
– Bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas prasības stājušās spēkā no šī gada 1. janvāra, un to izpilde atkarīga no pašvaldībām, jo atkritumu apsaimniekošana ir pašvaldību autonomā funkcija. Paredzēts par bioloģiskajiem atkritumiem iekasēt 60% no nešķiroto atkritumu maksas, un tas klientiem nozīmēa vidēji četru eiro ekonomiju.
Namu apsaimniekotājs slēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kā arī vienojas par iedzīvotāju informēšanu. Iniciatīva par brūno konteineru uzstādīšanu var nākt no pašvaldības, namu apsaimniekotāja, atkritumu apsaimniekotāja, iedzīvotājiem. Piemērs ir Rīga, kur ar novēlošanos, taču ar 1. martu noteikts termiņš bioloģisko konteineru uzstādīšanai. Galvaspilsētas pašvaldība rīkojas apņēmīgi, komunicējot ar iedzīvotājiem, namu un atkritumu apsaimniekotājiem. Ir daudzdzīvokļu mājas, kur rīko balsošanu par brūno konteineru uzstādīšanu, lai pieņemtu kopīgu lēmumu. Tad namu apsaimniekotāji var slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par bioloģisko atkritumu dalīto vākšanu. Ir pašvaldības, kur brūnie konteineri pieejami atkritumu savākšanas laukumos. Mazākās mājās un privātmājās patstāvīgi iekārto kompostēšanas novietnes. Risinājumi ir dažādi.
VARAM rīkojusi informēšanas kampaņu un seminārus pašvaldībām par to, cik svarīgi ir atdalīt bioloģiskos atkritumus no nešķirotajiem. Bioloģiskie atkritumi kopējā sadzīves atkritumu masā ir ap 40%, tie ir smagi un ar mitrumu izraisa pūšanu, kas bojā citus atkārtoti izmantojamos atkritumus, piemēram, papīru.
Eiropas Savienības jaunās direktīvas, kas pašlaik vēl tiek apspriesta, galvenais mērķis ir tekstila un pārtikas atkritumu daudzuma samazināšana. Pēc statistikas datiem, 2020. gadā viens cilvēks Latvijā radījis 108,77 kg pārtikas atkritumu, un šo apjomu desmit gadu laikā plānots samazināt par 30%. Tas panākams, atkritumu šķirošanu sabiedrībā padarot par ikdienu. Bioloģiskie konteineri ir nākamais solis pēc dalītas papīra, plastmasas un metāla vākšanas, kā arī depozīta sistēmas iedarbināšanas. ES paredz, ka līdz 2035. gadam poligonā varēs apglabāt vien 10% sadzīves atkritumu daudzuma. Tas ir ambiciozs mērķis, un bioloģisko atkritumu šķirošanai ir liela nozīme. Dalīti vāktos bioloģiskos atkritumus var pārstrādāt resursos, piemēram, biogāzē, ko izmanto elektrības un siltumenerģijas ražošanai. ◆

«Bauskas Dzīve» jautā

Kur liekat pārtikas atkritumus? Vai tos kaut kā šķirojat, vai ir iespēja tos utilizēt?

Jana Arāja, mākslas studijas «Virpulis» vadītāja ◆
– Atkritumus šķirojam, bet tieši pārtikas atkritumus izmetam komposta kaudzē, kurai piejaucam arī bioloģisko sadalītāju.

Alīna Bērziņa, strādā lietvedībā ◆
– Visus atkritumus liekam vienuviet.

Gita Lase, strādā ēdnīcā ◆
– Mums pie mājām Ropažos ir novietots atsevišķs konteiners bioloģiskajiem atkritumiem – tur arī pārtikas atkritumus liekam.

Gunita Barena, skolotāja ◆
– Mājās ir pašiem sava komposta kaste, tur šos atkritumus nodalām.

Ivars Biezais, zemnieks ◆
– Atkritumus šķirojam, un pārtikas atliekas izmetam savā komposta kastē.