Uldis Varnevičs
Novada domes sēdē 27. martā deputātiem būs jālemj par biogāzes stacijas «Ķekava Bioenergy» būvniecību netālu no Bauskas pilsētas robežas, pie Janeikām Ceraukstes pagastā.
Iecerētā biogāzes stacija skars arī citas teritorijas. Par būvniecības ieceri novada domes deputāti lēma Vides un attīstības komitejā 13. martā. Plānotā būvniecība atbilst visiem noteikumiem, un visas nepieciešamās procedūras ir izpildītas. Deputātiem nebija iemeslu būvniecības ieceri noraidīt, un visi balsoja par.
Sabiedrība mierīga
Uz tikšanos ar deputātiem bija ieradies AS «Ķekava Foods» tehniskais direktors Romāns Ivanovs, AS «SEP» būvprojekta vadītājs Pāvels Rešetņikovs un projekta izstrādātājs Ralfs Pilsētnieks.
Bauskas novada Būvvaldes vadītāja Dace Putna norādīja, ka publiskā apspriešana noslēdzās 20. februārī. Notika arī klātienes tikšanās, kurā piedalījās 26 cilvēki, un no tiem tikai pieci bija pilsētas un ciema iedzīvotāji. D. Putna atsaucās uz vides speciālistes Daces Samušas teikto, kura paudusi, ka atklātā mēslu krātuve teritorijā būs likvidēta, biogāzes stacija samazinās smakas un pozitīvi ietekmēs apkārtējo vidi un klimatu kopumā.
Savukārt apstiprināšanai domē iesniegts publiskās apspriešanas pārskats, kurā atspoguļotas un analizētas saņemtās 28 anketas. No tām 22 anketās projekts atbalstīts, divās daļēji atbalstīts, četrās noraidīts.
Deputātus uztrauca, ka nākotnē digestāta glabāšanai varētu izmantot veco mēslu krātuvi, bet uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas nav iespējams – vecā krātuve ir tikai betonēts laukums, kurā digestātu nevar uzkrāt. Tomēr komitejas sēdē vienojās, ka līgumā iekļaus nosacījumu veco krātuvi digestātam neizmantot.
50 tūkstoši tonnu mēslu
Stāstot par biogāzes stacijas darbu, R. Ivanovs norādīja, ka plānots ražot biogāzi un digestātu. Plānots pārstrādāt 50 tūkstošus tonnu mēslu, ko saražo putnu fabrikas Bauskā un Ķekavā. Viņš prognozēja, ka krīzes gadījumā ražotne kādu laiku pilnībā spēs nodrošināt Bauskas pilsētu ar gāzi.
«Ražotne būs pilnīgi slēgta, arī lagūna būs slēgta. Samazināsim visas smakas, kas rodas šajā procesā,» skaidroja R. Ivanovs. Viņš norādīja, ka mēslu pieņemšanas tvertnes būs ar speciālu lūku mēslu pieņemšanai un nosūcējiem, lai smakas neizplatās tālāk.
Laikraksts «Bauskas Dzīve» interesējās, kā plānots tirgot saražoto gāzi. R. Ivanovs pastāstīja, ka biogāzes pārdošanas mehānisms pašlaik pilnībā nav skaidrs. Notiek sarunas ar Klimata un enerģētikas ministriju. Viņa vērtējumā sadarbība ar ministriju esot laba, projekta vadītāji cer arī uz līdzfinansējumu biogāzes stacijas būvei. «Latvijā tā būs trešā stacija, kas ražo biometānu, samazina emisijas un uzlabo kopējo enerģētisko situāciju,» tā R. Ivanovs.
R. Pilsētnieks norādīja, ka ir plāni stacijā ražot papildu produktu, tomēr tās esot nākotnes idejas, kuras tagad vēl nerealizēs. «Nākotnē plānota CO2 savākšanas un sašķidrināšanas sistēma. Šādu produktu var izmantot dažādās industrijās,» tā R. Pilsētnieks.
Viss caur pilsētu
Biogāzes pārdošanā galvenais jautājums ir vienošanās par tirgošanas mehānismiem, bet ar digestātu situācija ir citāda. R. Ivanovs informēja, ka «Ķekava Bioenergy» ir noslēgts līgums ar citu uzņēmumu, kas izvadās digestātu zemniekiem. Potenciālie klienti jau esot zināmi, tie atrodas Bauskas novadā. Digestāta pircēji paši gādās par lagūnām digestāta uzkrāšanai.
Vides un attīstības komitejas vadītājs Mārtiņš Mediņš (NA) norādīja, ka digestāta lagūnas var radīt smaku piesārņojumu. «Digestāts lagūnās neveido aizsargslāni un iztvaiko,» norādīja M. Mediņš.
D. Putna informēja, ka pagaidām jauni pieteikumi lagūnu izbūvei nav saņemti.
Zināmā mērā jaunā būvniecība ietekmēs arī pilsētu – putnu mēslus uz jauno staciju vedīs arī no Ķekavas. Cauri Bauskai brauks arī transports, kas digestātu vedīs no biogāzes stacijas uz zemnieku lagūnām un laukiem. ◆
Nosaucot mēslu bedri par lagūnu, tā kļūst romantiska un vairs nesmird!
Baušķeniekus citur varēs pēc smakas vien viegli atpazīt.Būs tāā piesūcināti.Neapskaužu.
Tāpat jau vien ietecēs zemes dzīlēs:)), agri vai vēlu…. Bauska smirdēs, tas tiesa, kādreiz to darīja vēlākās dienas stundās, bet pa gaisu jau vienalga “staigāja”, bet, kas ir s..u smakas piesārņojums ar šā brīža kara briesmu piesārņojumu- zemē, gaisā, ūdeņos!
“pozitīvi ietekmēs apkārtējo vidi un klimatu”- pat savulaik Latvijā iznākošā satīriskā žurnāla Dadzis personāžs Kindzulis neko labābāku izdomāt nevarētu
arī Lielzeltiņu lagūnai pienāktos sava pludmale ar attiecīgu tās iekārtojumu, varbūt, ne tieši kā Rivjērā…
Skatāmies no otras puses – veikalā pārtikas produkciju gribas, bet ražošanu negribas. Darbu gribas, bet uzņēmumus nē. Ja kaut ko ražot, tad sanāk, ka ražot var tikai kūciņas, kuras smaržo? Viss jau ir forši, tikai vajag ne tikai kūciņas.
Vest mēslus no Iecavas uz Bausku? Hibrīdkarotāji izdomāja? Ja nu vienīgi pa jauno Rail Baltic.
to “kūciņu” gribas tikai “lielzeltiņu” īpašniekiem, lai lētākajā veidā tiktu vaļā no tiem vistu mēsliem un citiem ražošanas atkritumiem. Piedevām vēl vestiem no Ķekavas, jo turienes iedzīvotāji diez vai piekristu savā teritorijā tādas ražotnes izveidei, kaut arī ražotne Ķekavā tos mēslus “ražo” daudz vairāk kā Lielzeltiņos. Ko ta viņi nevar tos mēslus tāpat kā leiši granulās pārstrādāt un tad tos jau par dārgu naudu tirgot? Labāk, tavuprāt, lai digestātu, kas ir vien ražošanas atkritums, lej bezjēgā uz laukiem, kas par grāvjiem upītēm tāpat nonāk līdz mūsu trim lielākajām upēm, upēm kas jau tā sagandētas līdz bezjēgai.
visa transporteesana notiks caur Bausku,tad jau ielas buus biezaak jaalabo.Nu kaapeec Kekavva nevareeja to buuveet,tur tacu sarazojas vairaak to meeslu.Bet nu jaalien tuvaak udeniem un apdziivotai vietai
Digestāts ir ideāls upju un grunstsūdeņu piesārņošanai jo tajā ir ievērojamā daudzumā ļoti šķidrā frakcija, it īpaši, ja ” lagūna” ir atklātā tipa. Zemnieki negrib izmantot šo piesārņoto ūdeni, jo kā mēslojums tas ir švaks un ekonomiski neizdevīgs. Deputāti zina kur liks ” lagūnas” saturu desmitiem tūkstošu tonnu apmērā? Bauska ņem ūdeni no pazemes urbumiem, kuri atrodas Bauskas nomalē iepretī putnufabrikai.
Vēl nesen viens lielījās cik labi attīra Balticovo (kas ir stipri līdzīgs Lielzeltiņiem) un cik daudz piesāņo vēja turbīnas …. šeit izrādās piesārņo Lielzeltiņi … konsekvence?
Es gan redzu konsekvenci un tā saucas PRET visu!
Un varētu padomāt, ka Balticovo nav digestāts biogāze un lagūna…. lol
to jau tikai mūsu Būvvalde un īpaši apdāvinātie deputāti spēj pieļaut, ka digestāta krātuves ar tūkstošiem tonnu šķidru atkritumu drīkst būvēt kilometra attālumā no artēziskajiem urbumiem, pilsētu ar dzeramo ūdeni apgādājošiem. Tad kurš no šiem īpaši talantīgajiem novadniekiem varēs garantēt, ka digestāts tiešām kādas kļūmes vai brāķa dēļ nenokļūs gruntsūdeņos? Kā to monitorēs, ja krātuve paredzēta uz dolomīta slāņa, kas ir īpaši caurlaidīgs jo nav monolīts. Varbūt, to krātuvi būvēs uz pāļiem, kā basenu Bauskā, lai speciālisti no apakšas varētu redzēt, vai netek kautkur? Varbūt, tie zemnieki digestātu solīja izmantot tāpat, kā savulaik pārdot salmus uzņēmējam, kurš rūpnīcu to pārstrādei industriālā parka teritorijā solījās uzsliet. Tik to salmu pārdevēju vēlāk pārāk maz izrādījās.
tikai tur, Iecavā blakus ražotnei dzeramo ūdeni neņem Iecavnieku apgādei. Kādēl pret visu? Lūdzu, pārstrādājiet šos putnu mēslus granulās uz zemnieki, dārznieki par saprātīgu cenu tos ņems atplestām rokām, it sevišķi pēc mežonīgā cenu pieauguma minerālmēsliem. Kādēl Lietuvā to var bet mēs nē? Bet, tur jau saprātīgākus ļaužus ievēl, jo vēlēšanu sitēma cita un arī birokrātijas krietni mazāk.
Granulu pārstrādātāji. Jums ir granulu pārstrādes uzņēmums? Ja jūs zināt, ka pareizi uztaisīt biznesu, tad kāpēc jūs to neorganizējat un nekļūstat bagāti? Ņemat kredītu un slieniet ražotni augšā. Ja bail no riska, tad piesakaties kaut par biznesa analītiķi tajos uzņēmumos, kuros jūs zināt kā vajag visu pareizi un rentabli organizēt. Sūtat CV. Idiņi.
Astronomiska gudrība – Kādēl Lietuvā to var bet mēs nē? Bet, tur jau saprātīgākus ļaužus ievēl, jo vēlēšanu sitēma cita un arī birokrātijas krietni mazāk.
Tad kad bija raksts par vēja turbīnām, tad bija t’- ko tie leiši šeit meklē, apgūs es fondus un aizbēgs, paši idioti pie sevis sabūvējuši un tādā garā. Lumpeņi kas lokās pa labi un pa kreisi, ka tik kāds kaut ko neuzbūvē. Un tad čīkst ka boilerītis un indukcijas plītiņa dārgi sanāk. Spogulī jāpaskatās kādreiz.
Tagad smirdoņa sauksies skaisti,,LAGŪNA,,un caur visu Bausku vedīs sūdus un smaržos pēc CHANEL smaržām.
“pareizāk uztaisīt biznesu”- to gan šeit māk, tik tos atkritumus pēc “biznesa taisīšaas” savākt neviens negrib. Tikai nevajag izlikties par tulbāku kā esi, jo Balticovo savu lagūnu izveidojuši desmitiem kilometru attālumā no ražotnes. Diez kāpēc tā, ja jau turpat pie pilsētas tritorijas, artēzisko aku tuvumā novada deputāti un Būvvalde ar putniem galvā lēma, ka šeit var, nav jau te nekāda Iecava.
emmiņ, tie Lielzeltiņi un Ķekavas PF tie paši leiši vien ir. Arī Balticovo diez vai pieder latviešiem, jo uzvārdi tiem valdē sēdošajiem kautkādi nelatviski. Arī piena pārstrādes rūpnīcu ceļ leiši, nemaz nerunājot par viņu lieltirgotavām šeit. Tā nu tas ir, bez vazelīna palīdzības mēs sevi atdodam kaimiņu bāleliņem, vien pēc viņiem paliekošie mēsli jāvāc mums un vietējās emmiņas skaļi par to visu aplaudē. Šādā garā turpinot, cik ilgi vēl?
Atkal gaidāms tūristu pieplūdums.Kannas,Nica un pārējās čuhņas nervozi pīpē…
Pat rakstu nevar izlasīt …. biogāzes stacija un lagūna nav viens un tas pats. Modelis ar Balticovo ir 1:1, stacija teritorijā un lagūna ir zemnieku bizness, kuriem visiem ir latviešu uzvārdi. Es vnk brīnos vai stulbībai eksistē kaut kādas robežas, bet taisnība ir Einšteinam, kurš teica, ka viņš nezin vai Visums ir bezgalīgs, bet cilvēku stulbums noteikti ir bezgalīgs.
Vai kāds ir aizdomājies cik daudz ir 50000 tonnas?? ļaujiet ieskicēt… Ar lielu ticamību varu teikt, ka ķekavas PF ir 2x lielāka kā Bauskas.. tas nozīmē, ka mēslu 2/3 būs no ķekavas- ap 35000tonnas. Viena fūre pārvadā 25 tonnas! Tātad kopā tās būs 35000/25=1400fūres gadā, kas brauks Bauskai cauri ar smakojošiem mēsliem. Tās ir 5 fūres dienā. Un tikpat daudz fūres ar smakojoša digestāta cisternām vedīs prom cauri visai Bauskai. Apsveicu visus ar ieguvumu ķekavai:)
Kā saka, nauda nesmird.
Nodevu no katras Bauskai caurbraucošās sūdu fūres.Un labi lielu,jo leišiem(kuriem pieder PF) naudas vairāk kā prāta.SM fanātiski aizstāv leišus(acīmredzot pats tāds),bet kaimiņam pie kājas apkārtne un šamējiem skauž,ka mums skaista ainavvide,bet šiem nekā.Viss piecūkots.
Pilnīgi tavam rakstītajam piekrītu .
Jaudīgs digestāta iestrādāšanas agregāts maksā miljonu, plus pievešanas transports. No tā izriet, ka digestāta iestrāde nebūs lēta. Kurš gribēs laistīt ūdeni ar nenozīmīgu derīgo vielu saturu? Ja ” lagūna” būs kā lagūna, tad tajā būs daudz vienkārši ūdens.
Kā iestrādās digestātu? Laistīs pa zemes virsmu vai mēslu agregāts uzreiz iestrādās augsnē ? Ja laistīs pa virsmu smirdoņa garantēta.
Tātad biogāzes ražotne būs Bauskā, digestāta lagūnas būvēs nezināmi zemnieki nezināmās vietās. Vai uzbūvēs? Visticamāk digestāts krāsies turpat pie ražotnes, tātad Bauskā.
Ķekavā putnufabrikai blakus biezo un pusbiezo privātmāju ciemats. Raustās. Bauskā OK? Ož pēc korupcijas.
par digestānu neteikšu, bet Dagestānā tādas lagūnas zagļus sēdina uz pudeles…īpaši netīras bābas…
Ietekmes uz vidi novērtējums ir? Kāds tas ir?
Kas ir rakstīts VVD būvniecības noteikumos šim objektam?
Aizsargjoslu likumā ir aprakstīts kā ir jāizvērtē riski un jānosaka aizsargjoslas pazemes ūdens ņemšanas vietām izvērtējot bīstamu objektu tuvumu ūdens ņemšanas vietām. Vispārējais princips- iespējamā piesārņojuma filtrācijas laikam līdz ūdens ņemšanas horizontam jābūt ne mazākam par gadu ( kas to pareizi var pateikt?). Drošu ūdens ņemšanu jānodrošina vismaz 25 gadus.
pareizi jau saki, ka cilvēku stulbums ir bezgalīgs un tieši šiem stulbajiem ir domāti tavi melīgie vēstījumi šeit. Digestāta lagūnas būvēs zemnieki- tāds ir viens no taviem vēstījumiem, bet tā, slēgtā lagūna tomēr būs pie biogāzes ražotnes, tā, no kuras tie zemnieki it kā vedīs uz savām lagunām. Vai ir apzināti tie zemnieki un ar viņiem noslēgti kaut ieceru līgumi par šī digestāta izmantošanu? Nav tādu, emmiņ, ir tikai ieceres.ka zemnieki būvēs tās lagūnas un tik vedīs to digestātu, iespējams ilgākā laika periodā noplicinot savus laukus ar digestātā esošajīem atkritumiem ko augi neuzņem. Emmiņ, un kā tā var būt, ka trīsreiz lielāku putnu mēslu daudzumu no Ķekavas vedīs uz Bausku, bet ne otrādi. Tātad, lielās transporta izmaksas šeit nav ņemtas vērā, kā arī ši dīzeļmotoru radītā emisija. Diez kādēļ gan tā, laikam jau pierīgā dzīvojošo rīdzinieku vidū nav tik daudz muļķu, kādus tu, emmiņ, vēlies saskatīt baušķiniekus. Tavs baušķiniekiem piesolītais burkāns ir ne vien iepelējis, bet jau sapuvis. Ražošanas atkritumu pārstrāde nevar būt balstīta uz daudzu pilsētnieku un ne tikai veselības un došas dzīves līmeņa pazemināšanas rēķina.
Deputāti, būvvalde, domes vadība ir uzpirkti? Taisiet biogāzi un lagūnu Ķekavā jo tur ir vislielākā mēslu masa. Redzot neloģisku lēmumu secinājumi var būt tikai divi- korupcija vai muļķība, kas ir maz ticams. Ja būtu runa par staciju tikai Bauskas fermai, tad loģika būtu saredzama.
Firma izvadās digestātu zemniekiem, tā teikts rakstā. Ja zemnieki no digestāta atteiksies vai interese būs mazāka par ražošanas jaudu? Kur paliks digestāts? Neuzkrāsies Bauskā pie gāzes ražotnes? Rakstā ir minēts, ka deputāti , būdami tālredzīgi cilvēki, ir izteikuši šādas bažas. Varbūt digestāts uzkrāsies mežos? Galvenie riski ir iespējamā upju piesārņošana un pats galvenais – dzeramā ūdens piesārņošana Bauskas iedzīvotājiem. Ne jau šodien, pēc gadiem desmit. Neaizmirsīsim, ka Ķekavas putnufabrika ir ļoti liela fabrika. Transports pēc gadiem būs dārga izprieca, līdz ar to mēslu vešana no Ķekavas uz Bausku un digestāta “noslēpšana” var izmaksāt pārmērīgi daudz. Ja “lietuvieši” būtu atklāti, viņi izstāstītu publiski, kāpēc viņi veido šādu neloģisku shēmu. Domāju, ka Ķekavā viņi nevar dabūt zemi gāzes ražotnei un digestāta lagūnai par sviestmaizi un varbūt arī ietekmes uz vidi dēļ. Iespējams, ka Ķekavas pašvaldība no “lietuviešiem” ko gribēja, vai negribēja “lagūnu”. “Lietuvieši” aiz skopuma, tfu ekonomiskā aprēķina, vadās pēc principa, ka vienu gāzes ražotni ir lētāk uzbūvēt nekā divas. Starp citu, tagadējās Bauskas putnufabrikas mēslu izgāztuves vispār pieder “lietuviešiem”? Sniedziet patiesu informāciju un nevienam iedzīvotājam neradīsies domas par lēmēju iespējamu uzpirkšanu.
Kāpēc deputāti nepieprasīja Bauskas apkuri par 2010. gada cenām ar vistu gāzi? Ņemot vērā vārgo Bauskas ielu nodilumu ievedot un izvedot 75 000 tonnu mēslu un digestāta gadā?
Digestāta iestrāde ir sezonāls darbs. Ja zemnieki lagūnas nesabūvēs, digestāts uzkrāsies Bauskā pie gāzes ražotnes.
Pie Ķekavas putnufabrikas ir trīs artēziskās akas apmēram 300 m attālumā no žoga. Ķekavas putnufabrikas teritorijā nav brīvas vietas gāzes ražotnei un lagūnai. Tātad zeme būtu jāpērk. Par Ķekavas cenām. Bauska izglāba lietuviešus. Par velti?
Jauki tagad visus Latvijas sūdus vedis uz Bausku , atri vares pardevet par sudu pilsetu !
kur satiekas leišu vistu mēsli no divām putnufabrikām ar baušķeniekiem domāto dzeramo ūdeni, kā tagad moderni sacīt- ilgtermiņā satiksies.
vai tik tie paši deputāti, kuri liks parakstus par biogāzes ražotnes un digestāta lagūnas būvniecības atļauju, pēc jau pāris mēnešiem nekandidēs uz nākošo termiņi deputāta krēslā?
Smird balticovo mēsli iecavā. Nu smirdēs arī bauska. Kur lai glābjas no šiem mēsliem???