Uldis Varnevičs
Foto – Ivars Bogdanovs
Ar Eiropas Savienības fondu un valsts atbalstu Latvijā top īres mājokļi. Vienai no šīm ēkām Ceriņu ielā Bauskā 27. martā nosvinēti spāru svētki.
Projekta vadītājs Kaspars Kazāks pauž – reizē ar spāru svētkiem var atzīmēt arī pusi paveikto darbu.
Nams jau iesaukts par «Ceriņu namu». «Šodien esam sanākuši, lai nosvinētu 50 procentus no paveiktā, 50 procentus finansiāli un 50 procentus no termiņa, kurā jāuzbūvē šī ēka. Gribu pateikties visiem, kas paveikuši lielu darbu mājas tapšanā. Visi šeit darām grūtu un smagu darbu,» pauda K. Kazāks.
Jaunajā ēkā Ceriņu ielā 8 paredzēti 60 dzīvokļi. Kopā zemas īres mājokļu programmā plānots uzbūvēt 467 dzīvokļus visā Latvijā.
Iesaista vietējos
Uz svinīgo pasākumu bija aicināti būvnieki. Projektu virza SIA «KIK Real Estate Bauska» valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks. Kopā ar viņu projektu vada Ilona Kazāka, savukārt galvenais būvnieks ir SIA «Monum». Tomēr būvniecības procesā ir iesaistīti vairāki Bauskas novada uzņēmēji, kas reizē nozīmē, ka topošais īres nams jau tagad atbalsta novada ekonomiku. Apkures sistēmas ierīko SIA «Flumina», jumta klāšanā strādā «JK Kvalitāte», logi no SIA «AVU logi».
Sanākušos cienāja ar uzbeku plovu un, kā K. Kazāks teica, labāko kūku Latvijā. Ēšanas process gan nebija garš, jo jau bija atbraukusi smagā mašīna ar kravu, kas bija jāizkrauj, un ieradās arī kurjeri ar piegādēm. Savukārt objektā strādājošajiem būvniekiem tas bija vienkārši pusdienlaiks, pēc kura visi atgriezās darbā.
Paneļu nams
Jaunā būve būs paneļu ēka. Salīdzinot ar padomju laika paneļu būvēm, šeit ir siltināta konstrukcija. «Pareizi saucas trīsslāņu paneļi, kur pa vidu ir 20 centimetru siltinājuma vate. No ārpuses vēl būs krāsošana. Man patīk šādas fasādes – salīdzinot ar slapjajām, šīs ir ilgmūžīgākas. Nākotnē, ja nobružāsies, vienkārši kaut kad atkal pārkrāsos, un būs skaisti. Fasāde būs līdzenāka, mazāk smērēsies. Aukstuma tiltu nav, jo logu un balkonu durvju konstrukcijas vietās ir saskare ar siltinājumu. Pie logiem ir cietāks siltinājuma slānis, un tur aukstuma tilti neveidosies. Normālos apstākļos tas būtu dārgāks risinājums nekā mūrēt, bet šajā laika periodā šī tehnoloģija uz ātruma pamata iznāca konkurētspējīga. Divās nedēļās stāvu uzbūvēt – tas ir liels ātrums. Jā, iznāk dārgāk materiāls, bet izmaksas par darbu bija mazākas,» pauž K. Kazāks.
Ēkai būs pagrabs un bēniņi. Jumta segumu sāk likt – pašlaik liek speciālo plēvi, bet pēc divām nedēļām sāks likt arī segumu, kas būs skārda jumts. «Tas būs 0,6 milimetru skārds ar 50 gadu garantiju. Materiāli ar domu par ilgmūžību, jo pašiem arī māja būs jāapsaimnieko gadu desmitiem,» vērtē projekta vadītājs.
Rekuperācijas sistēmas
Topošo būvi novērtēja SIA «Neoprojekts» valdes loceklis Jānis Ruško un projektu vadītājs Andris Zvejnieks, kas nodrošināja ēkas projektu. J. Ruško atzīmēja, ka paneļu risinājums ļauj ātri paveikt darbus, nodrošina gludas sienas, un būve ir labas kvalitātes, ilgmūžīga. Turklāt ar tehniski pareizāko variantu, kad logi un balkona durvis ir siltinājumā, kā tam pareizi būtu jābūt arī citos siltināšanas projektos.
Ventilāciju nodrošinās decentralizētās mikrorekuperācijas sistēmas. «Katrā dzīvojamā telpā būs šāda ventilācijas sistēma. Katrā stāvā, katrā telpā var redzēt jau esošos caurumus,» stāstīja J. Ruško. Abi projektētāji sacīja, ka arī viņu dzīvokļos ir šādas iekārtas. Šāda sistēma ļaujot ieslēgt ventilāciju, kad grib, un neesot jādarbina visa lielā mājas sistēma.
Vērtējot darbu gaitu, K. Kazāks atzina, ka ar 1. maiju plānots sākt iekšdarbus, un, iespējams, decembrī būs pieejami pirmie dzīvokļi. Viņš vērtē, ka var padomāt iesaistīties vēl šādos projektos, bet jāskatās, kāds būs pieprasījums pēc jaunajiem dzīvokļiem.
Kā «Bauskas Dzīvei» iepriekš apliecināja novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka, pieteikšanās rindā uz šiem dzīvokļiem vēl nav izsludināta, tā varētu sākties aprīlī.
Atgādinām, kādām mājsaimniecībām ir prioritāte pieteikties uz zemas īres maksas dzīvokļiem
Saistošajos noteikumos, kas publicēti pašvaldības mājaslapā, likumi.lv un «Latvijas Vēstnesī», noteikts, kādā secībā un kādas prioritātes ir mājsaimniecībām, kas piesakās šiem zemas īres maksas dzīvokļiem. Praktiski visās pašvaldībās prioritāte ir līdzīga.
Pirmais punkts – vismaz viens no mājsaimniecības pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir kvalificēts speciālists, kas nodarbināts valsts pārvaldē vai pašvaldības iestādēs. Tas domāts, lai nodrošinātu izglītības iestādes, bērnudārzus, sociālos dienestus, policiju un citas iestādes ar kvalificētiem speciālistiem.
Otrais punkts – vismaz viens no mājsaimniecības pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir kvalificēts speciālists, kas nodarbināts kādā no pašvaldības attīstības programmā atbalstāmajām nozarēm – medicīna, veselība, sociālā aprūpe, izglītība, inženierzinātnes, ražošana, informācijas tehnoloģijas, tūrisms, būvniecība, viss uzņēmējdarbības spektrs, kas pie mums ir, izņemot tirdzniecību. Visi, kas var nodarbināt kvalificētu speciālistu, varēs pieteikties šajā rindā.
Trešā prioritāte ir mājsaimniecība, kuras apgādībā ir vismaz viens bērns, kurš iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību. Šī prioritāte ir jaunās ģimenes.
Ceturtais punkts – mājsaimniecība, ja tās pilngadīgajām personām pašvaldības teritorijā nav īpašuma vai valdījumā esošas, dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas.
Tātad varēs pieteikties daudzi. Tiesa, jābūt ienākumu līmenim, kas nav pārāk liels, un jāspēj samaksāt noteikto īres maksu.
Avots: Bauskas novada pašvaldība.
Un kas šajos īres dzīvokļos varēs dzīvot? Atkal pārīrētāji īrēs?
Valsts struktūrās un pašvaldībās strādājošie, viņiem pietuvinātie.
”Zemās īres” dzīvokļi nemaz tik lēti nav un ja vēl saņēmējus šķiro pēc deguniem… .Kā parasti mūsu valsts gribēja kā labāk,bet sanāk kā vienmēr.Ja steidzami grib risināt samilzušo demogrāfijas problēmu jāsaprot,ka īres dzīvokļu masveida būvēšana problēmu tā īsti neatrisinās.Ģimenēm svarīgāki ir īpašumi ar izpirkšanas tiesībām.Maksājot ikmēneša īri tu tuvāk sapnim pie sava īpašuma netiec.Un apzinoties valstī esošo korupciju un ēnu ekonomiku var garantēt,ka šie modernie maldīres dzīvokļi atkal nonāks ārzemju naudasmaisu vai pašmāju spekulantu nagos.
No sakuma irès pec tam tà nemanot paliks ipaṣ̌uma ipaṣ̌àm personàm ,un kà vienmèr apçakarès,kà jau pie mums Latvija notiek..
Kāpēc to kūkas ēšanu neizsludināja laicīgi, es ar būtu aizgājis un piedalījies.
Lai nu kas, bet balkoni būs drošāki – uz diviem balstiem. Bet- balkons jau pirmajā stāvā, diez cik omulīgi viss nebūs, būs jāliek restes.
Malači! Ļoti spilgts piemērs pašvaldībai! Piemērs kā jāizvēlas pareizie projektētāji, pareizās tehnoloģijas, pareizie būvnieki, pareizie tehniskie risinājumi. Sadārdzinājuma arī nav! Iekļaujas grafikā! Brīnumi!
Piena kombinātā tik labi negāja. Lietuvieši būvē, pat ātrāk.
Prieks, ka Bauskā beidzot būvē dzīvokļus! Malači!
Kur ir pieejama informacija ka vares iegut šos dzivoklus ? Nekadas informacijas viss pa kluso
Profesionālie dzīvokļu būvnieki, ne vēlāk kā būvniecības vidusposmā , aicina pie sevis jaunos dzīvokļu saimniekus lai radītu biezu apdares darbu mājas ” grāmatu” katram dzīvoklim. Šajā “grāmatā” katram dzīvoklim būvnieks saskaņo ar dzīvokļa saimnieku flīzes, krānus, izlietnes, dušas, vannas, dušas sieniņas, grīdas, krāsas utt. no kataloga, kuru piedāvā būvnieks un kurā ir apmēram 3-5 dažādas izvēles katrai pozīcijai. Var būt arī pilnībā aprīkotas virtuves. Šis pasākums aiztaupa laiku, naudu, nervus. Pēc ēkas nodošanas kaimiņi nekrīt uz nerviem ar savu dzīvokļu būvdarbiem un “stroikas” netīrību. Turklāt ēkā ir mazāk kaitīgo ķīmijas izgarojumu ja smukuma darbi dzīvokļos jau ir pabeigti uz ēkas nodošanu. Šos apdares materiālus būvnieks nopērk par 10-20 procentiem lētāk nekā dzīvokļa īrnieks( īpašnieks), darbus kvalitatīvi un ātri veic būvnieka profesionāļi. No tā izriet, ka dzīvokļiem jau vajadzēja būt sadalītiem.
Īpašnieks jau būs pašvaldība .
Mājas īpašnieks, izīrētājs un apsaimniekotājs ir un būs viens, KIK Real Estate Bauska! Dzīvokļus pārdot nav atļauts, nekad! Pašvaldība tikai reģistrēs, veidos un uzturēs īrnieku rindu saskaņā ar saistošajiem noteikumiem. Nekādi “‘blati” nav iespējami! Kuri pirmie piesakās tie arī tiek pie dzīvokļu īres(ja atbilst pēc noteikumiem un ņemot vērā noteikumos atrunātās prioritates rindas veidošanā).
Reģistrēšanās/pieteikšanās rindā plānota no 1 aprīļa, info būs pieejams http://www.bauskasnovads.lv
Par globālo sasilšanu šeit gan arhitekti neuztraucas.Kur uztraucas tur būvniecības laikā tiek ierīkotas speciālas dzesēšanas/vēdināšanas šahtas pēc atjautīgas sistēmas izmantojot zemes/gaisa temperatūras starpību.Karstajā laika ēka tiek atvēsināta pilnīgi par velti.
Visu noteiks reālās izmaksas, stāvvietas esamība divām mašīnām uz dzīvokli. BNKS konkurēs ar ēkas īpašnieku uz īrnieku naudu. Kopējās izmaksas noteiks pieprasījumu. Miskastes un to novietne pie jaunās mājas būs BNKS stilā? Nu PSRS stilā?
Sapnis! Ja biedrs Okmanis atdotu nozagto naudu, tad būtu godīgi. Saulaines bērnudārzs, Kaucminde u.t.t. Armēņi arī rullē.
gribēt jau var, lai pašvaldība pie šī nama celtniecības būtu lielu darbu izdarījusi. Tā ir tikai gribēšana, jo pašvaldības loma ir vien zemes gabala ierādīšana un vēlāk dzīvokļu sadale jau zināmām personām. Visā pārējā pašvaldībai nopelnu nav. Tā ir ES fondu un valsts nauda, ne tur pašvaldība būvnieku izraudzījās ne arī pie projektēšanas piedalījās, vien kāds vai kāda no pašvaldības mēģina sev “medāli”pie krietni padilušā uzvalciņa piekārt
vai tad mēs jau 34 gadus neesam atskatījušies pašvaldību gribēšanu un varēšanu, pārpārēm atskatījušies, kā tiek šķērdēta un izšķērdēta budžeta un ES fondu nauda ar pašvaldības pasūtītajiem vairākiem projektiem ik katram būvējamajam objektam un kā gājis ar būvnieka nolīgšanu, un obligāto objektu sadārdzinājumu, piedevām vēl “astītes” arī pēc objekta nodošanas. Tāda lūk tā pašvaldības gribēšanas un varēšanas aina paveras it visur, kur roku pielikuši pašvaldības speciālisti, deputāti, amatpersonas. Kāds tad secinājums, redzot cita veida būvniecības piemēru, piemēru, kur pašvaldības kadri tikuši vien pie dzīvokļu dalīšanas? Laikam jau pašvaldībai būtu jāuztic vien ielu apgaismošana un teritorijas sakopšana, bet, redzams, ar to arī galā tikt nevar. Cik ilgs laika pagājis pēc pagājušas vasaras vētrām, bet lūzušo koku pilni upju krasti pilsētas teritorijā, tai skaitā Pilskalna parkā. Redzot to visu un apzinoties pašvaldības “varēšanu” rodas iespaids, kam gan tā labi apmaksātā ļaužu masa pašvaldība vispār vajadzīga? Iespējamais labākais variants lielai daļai šo speciālistu būtu griešanās NVA pēc pabalsta iesākumā un kārtīga, valstij vajadzīga darba uzsākšanu.
mēs te bijām, uz “spāru svētkiem” pirmoreiz…
Dzīvoju Pļavu 4 aizkakaja visu skatu šita ēka, man nepatik, butu pilsetu savedusi kartiba, te salatu iela aizkakata, te man skats pa logu, nepatik man tas pasvaldibas izdaribas.
es ar būt ēdis to torti un plovu, kāpēc nepaaicinājāt biju Bauskā kā reiz.