Elektroauto skaits novadā pieaug strauji, bet kopējā autoparkā to vēl ir pavisam maz
Elektromobilitāte ir viens no svarīgākajiem instrumentiem ceļā uz tīrāku vidi un klimata mērķu izpildi. Taču, lai pāreja notiktu sekmīgi, nepietiek ar labu ieceri
vien – vajadzīgi gan mērķtiecīgi ieguldījumi infrastruktūrā un vides pielāgošanā, gan ilgtermiņa atbalsts no valsts.
Kaut arī uzlādes tīkls Latvijā attīstās, elektroauto īpašniekiem ikdienā arvien nākas saskarties ar sarežģījumiem. Uzlādes tīkla paplašināšana ir nevienmērīga, daudzdzīvokļu māju infrastruktūra bieži piemērota elektroauto braucēju vajadzībām, bet galvenais šķērslis joprojām ir augstās elektromobiļu cenas.
Ķīnas automobiļu ražotāju ienākšana Latvijas tirgū varētu situāciju uzlabot, bet, lai izrāviens būtu straujāks, bez valsts ieguldījuma neiztikt. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) jau ir ķērusies pie jaunas atbalsta programmas iedzīvotājiem videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei. Pašlaik rit programmas projekta saskaņošana, pēc tam to virzīs apstiprināšanai valdībā.
Vairs nav retums
Par litru dīzeļdegvielas patlaban maksājam vairāk nekā divus eiro. Benzīna cena vēl nav pārkāpusi divu eiro slieksni, bet pamazām tai tuvojas. Pieaugošās degvielas cenas un ekspertu prognozes, ka 10-15 centi vēl varētu nākt klāt, braucējiem liek revidēt savus paradumus. Daļa cenšas samazināt braucienu skaitu, rūpīgāk plāno maršrutus vai biežāk izvēlas sabiedrisko transportu. Citi lūkojas elektroauto virzienā, jo nereti nākas dzirdēt, ka braukšana ar elektromobili ir teju par baltu velti. Tāds priekšstats ir par tiem, kuru mājokļos uzstādīti saules paneļi. «Bauskas Dzīve» mēģināja noskaidrot, cik ērti un ekonomiski ir elektroauto, cik tādu brauc pa mūsu ceļiem un vai pietiek ar jau izveidoto uzlādes infrastruktūru.
Saskaņā ar jaunākajiem Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem 2026. gada sākumā Latvijā bija reģistrēti 14 385 elektromobiļi.
Foto – Sandra Danosa
No Ziemeļvalstīm atpaliekam
Latvijas autoparks mainās katru mēnesi, tomēr uz ceļiem ir ap vienu miljonu dažādu veidu un tipu transportlīdzekļu. Ja elektromobiļu skaits ir nedaudz virs 14 000, tas ir vairāk nekā 1% no visa autoparka.
Baltijas mērogā Latvija ir līdzīgā situācijā kā kaimiņvalstis, taču ievērojami atpaliek no Skandināvijas valstīm, kur elektroauto jau dominē jauno auto tirgū. Visvairāk elektromobiļu reģistrēti Rīgā un galvaspilsētai tuvējos novados. CSDD dati rāda, ka vairāk nekā puse no visiem Latvijas transportlīdzekļiem ir reģistrēti tieši Rīgā un tās tuvumā.
Pieaugošais elektroauto skaits nozīmē, ka uzlādes punktiem jābūt pieejamiem visā Latvijā, tostarp arī Bauskas novadā.
Novadā uzlādes vietu arvien vairāk
CSDD Informācijas tehnoloģiju departamenta elektromobilitātes un radaru sistēmas daļas speciālists Gatis Jočis atklāja, ka Bauskas novadā darbojas četras e-mobi uzlādes stacijas, kas nodrošina uzlādi gan vietējiem braucējiem, gan tiem, kuri ierodas ciemos vai caurbraucot vēlas uzlādēt savus elektromobiļus. Papildu uzlādes stacijas Bauskas novadā ir uzstādījuši tīkla operatori «Elektrum Drive», «Ignitis On», «Enefit».
«Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere vēsta, ka pašlaik galvenais uzsvars likts uz staciju izvietošanu pie nozīmīgākajiem satiksmes ceļiem un pakalpojumu vietām. Bauskas novadā uzņēmums koncentrējas uz starptautisko transporta koridoru Rīga–Lietuva, kas nosaka arī uzlādes punktu izvietojumu.
Bauskā uzbūvēta viena «Elektrum Drive» uzlādes stacija ar divām 300 kW iekārtām un četrām pieslēgvietām pie kafejnīcas «Aveņi» Derpeles ielā 1. Papildu uzlādes vietas pieejamas uz autoceļa A7. Virzienā uz Rīgu nākamā stacija ārpus Bauskas novada ir degvielas uzpildes stacijā «Virši» «Kursīšos», kur ierīkotas divas 300 kW iekārtas ar četrām pieslēgvietām. Vēl viena elektrouzlādes vieta ir pirms iebraukšanas valstī – pie pašas Latvijas-Lietuvas robežas Pasvales rajonā.
Plāno jaunu ierīkošanu
Tuvākajos gados «Latvenergo» iecerējis Bauskā uzbūvēt vēl trīs jaunas uzlādes stacijas – šīm vietām jau iegūtas zemes nomas tiesības, un to attīstība būs atkarīga no pieprasījuma pieauguma un elektroauto skaita palielināšanās.
«Aveņu» uzlādes punktā mēnesī vidēji patērē aptuveni 687 kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas, kas ir vidēji augsts rādītājs, ņemot vērā, ka stacija darbojas tikai septiņus mēnešus.
«Kopumā novērots, ka elektroautomobiļu enerģijas patēriņš pieaug gada aukstākajos mēnešos, kad ir nepieciešamas biežākas uzlādes. No otras puses, tas ir augsts arī vasaras sezonā, kad daudziem ir atvaļinājumu laiks un vērojams pieaugums mobilitātē,» teic I. Bidere.
Vienas uzlādes izmaksas atkarīgas no izvēlētā uzlādes veida un ilguma. Vidēji vienā reizē uzlādē aptuveni 25 kWh, un izmaksas svārstās no 10 līdz 25 eiro ar ātro uzlādi un no 3 līdz 10 eiro ar lēno uzlādi. Reģionos viena uzlādes reize vidēji izmaksā 10–15 eiro.
Uzlādes ātrums lielā mērā atkarīgs no stacijas jaudas un paša elektroauto tehniskajām iespējām. Publiskajās stacijās pieejama gan maiņstrāvas (AC), gan līdzstrāvas (DC) uzlāde, un 10 minūtēs var iegūt enerģiju braukšanai no dažiem kilometriem līdz pat vairāk nekā 100 kilometriem. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka uzlādes ātrumu ietekmē arī akumulatora stāvoklis un temperatūra.
Iekuļas pārpratumos
I. Bidere stāsta, ka elektroauto lietotāji bieži saskaras ar pārpratumiem. Viens no izplatītākajiem ir pārliecība – jo lielāka uzlādes jauda, jo automobilis uzlādēsies ātrāk. Patiesībā uzlādes ātrumu nosaka ne tikai stacija, bet arī pats auto, tā akumulatora iespējas, iebūvētais lādētājs, akumulatora temperatūra un uzlādes līmenis.
Daudzi elektroauto īpašnieki cenšas akumulatoru katru reizi uzlādēt līdz 100 procentiem, lai gan ikdienas lietošanā tas parasti nav nepieciešams. Turklāt pārāk bieža pilnā uzlāde var paātrināt akumulatora nolietošanos. Ikdienā optimālākais uzlādes diapazons visbiežāk ir 20-80 procenti.
Apjukumu nereti rada dažādie uzlādes savienotāju standarti – Type2, CCS vai CHAdeMO. Rezultātā autovadītāji mēdz ierasties pie stacijas, kas viņu transportlīdzeklim nav piemērota. Lai izvairītos no šādām situācijām, ieteicams izmantot «Elektrum Drive» mobilo lietotni, kur redzama informācija gan par konkrēto spraudņu veidiem un stacijas jaudu, gan var atlasīt tieši savam auto atbilstošās uzlādes vietas.
Vēl viena kļūda ir nepietiekama uzlādes plānošana ziemā. Aukstumā uzlāde notiek lēnāk, savukārt pašam automobilim enerģijas patēriņš pieaug. Ja tas nav laikus ņemts vērā, var rasties nepatīkamas situācijas, kad nobraukuma rezerve izrādās mazāka, nekā sākotnēji šķitis.
Ne vienmēr pamatota ir arī pārliecība, ka publiskās uzlādes stacijas būs brīvas jebkurā brīdī. Praksē populārākajās vietās var veidoties rindas, un atsevišķos gadījumos stacija var arī nedarboties. Tāpēc svarīga ir maršruta plānošana un alternatīvu zināšana.
Atšķirīgi tarifi
Izmaksu ziņā pārpratumus visbiežāk rada atšķirīgie tarifi un norēķinu kārtība. Dažādiem uzlādes tīkliem, lietotnēm un apmaksas veidiem var būt atšķirīgas cenas, un tas tieši ietekmē uzlādes izmaksas. Ekonomiski izdevīgāks un vienlaikus ērtāks risinājums bieži ir līgums ar pēcapmaksu, jo tā var vienā rēķinā apvienot vairākus mājsaimniecības pakalpojumus, proti, elektroenerģiju, gāzi un publiskā tīkla uzlādi.
I. Bidere stāsta, ka mājas uzlāde un publiskā uzlāde atšķiras gan ātruma, gan izmaksu, gan ērtības ziņā. Mājas apstākļos uzlāde parasti notiek ar maiņstrāvu, un tā ir lēnāka, taču ikdienas vajadzībām pilnībā pietiekama. Visbiežāk tā ir robežās no 3,7 līdz 11 kW, dažkārt sasniedzot arī 22 kW. Šāda uzlāde ir ļoti ērta, jo automobili var uzlādēt naktī, netērējot laiku dienā. Tā parasti ir arī lētāka, jo elektroenerģijas tarifs mājās gandrīz vienmēr ir zemāks nekā publiskajās stacijās, lai gan jāņem vērā sākotnējās izmaksas par uzlādes iekārtas iegādi un uzstādīšanu. Lēnā uzlāde vienlaikus ir arī saudzīgāka akumulatoram, jo rada mazāku slodzi baterijai.
Savukārt publiskajās stacijās pieejama gan maiņstrāvas, gan līdzstrāvas uzlāde, un tieši līdzstrāvas uzlāde nodrošina ievērojami lielāku ātrumu. Šajās stacijās jauda var būt no 50 līdz pat 150, 300 un 360 kW. Publiskā uzlāde galvenokārt paredzēta garākiem braucieniem, kad nepieciešams ātri papildināt bateriju ceļā. Tā ir ātrāka, taču arī dārgāka, jo cenā par kilovatstundu iekļautas ne tikai elektroenerģijas, bet arī infrastruktūras būves un uzturēšanas izmaksas. Vienlaikus tirgus pētījumi rāda, ka Latvijā un Baltijā publiskās uzlādes cenas kopumā joprojām ir pievilcīgākas nekā daudzviet citur Eiropas ekonomiskajā zonā.
Īstenojams plašāks pasākumu kopums
«Tā kā elektromobiļus var uzlādēt stāvvietās vai mājās, kur ir pieejams elektrības pieslēgums, sākot ar mājsaimniecības kontaktligzdu, līdzšinējā pieredze rāda, ka daudzi elektromobiļu lietotāji šādu iespēju aktīvi izmanto. Ir pieejamas arī publiskās uzlādes stacijas. Vērojama tendence, ka uzlādes tīkla operatori palielina elektromobiļu uzlādes staciju skaitu vietās, kur sāk veidoties lielāks pieprasījums. Nav pamata satraukties, ka Bauskas novadā būtu sliktāki apstākļi, nekā citur Latvijā, lai ikdienā izmantotu elektromobiļus,» pauž CSDD Informācijas tehnoloģiju departamenta elektromobilitātes un radaru sistēmas attīstības daļas speciālists Gatis Jočis.
Viņš kā galvenos šķēršļus iedzīvotāju pārejai uz elektromobiļiem min sākotnējās iegādes izmaksas un pieļauj, ka daudzi ar piesardzību lūkojas uz jaunām tehnoloģijām.
Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) informē, ka valsts politikas izstrādi un īstenošanu elektromobilitātes nozarē organizē un koordinē Satiksmes ministrija. KEM iniciatīvas esot tikai daļa no pla-šāka pasākumu kopuma elektromobilitātes paplašināšanai.
Kā norādīja KEM, ilgtspējīga elektromobilitātes attīstība ne vien reģionos, bet arī nacionālā mērogā ir īstenojama tad, ja atsevišķus pasākumus īsteno koordinēti un savstarpēji papildinoši. Finansiāls atbalsts palīdz mazināt sākotnējās izmaksas par videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādi, tomēr plašākai pārejai uz elektromobilitāti nepieciešami arī citi mehānismi, tostarp sekmēt uzlādes infrastruktūras attīstību, kā arī izmantot fiskālos stimulus. Elektromobilitātes attīstībā svarīga loma ir pašvaldībām, kas savu iespēju robežās var nodrošināt papildu stimulus valsts atbalstam. Svarīga loma ir arī plašai sabiedrības informēšanai par videi draudzīgu transportlīdzekļu priekšrocībām, ekspluatācijas izmaksām un ietekmi uz apkārtējo vidi.
Pārejai gatavi
Ministrijā apliecināja, ka līdzšinējā atbalsta programma skaidri parādījusi sabiedrības gatavību pāriet uz ilgtspējīgu mobilitāti, kuras pamatā ir Latvijā ražotas enerģijas izmantošana. Iedzīvotāju interese par automobiļiem ar zemām lietošanas izmaksām bijusi tik liela, ka pārsniegusi pat optimistiskākās prognozes un sākotnēji paredzētais finansējums vairākkārt papildināts. Arī pēc papildu līdzekļu piešķiršanas viss pieejamais finansējums pilnībā izmantots vēl pirms noteiktā termiņa. Tas apliecina nepieciešamību turpināt līdzīgas atbalsta programmas tuvākajā nākotnē.
KEM informē, ka kopumā ar valsts atbalstu iegādāti vairāk nekā 6400 videi draudzīgu transportlīdzekļu. Īpaši izcelts fakts, ka programmas atbalstu izmantojušas vairāk nekā 1200 daudzbērnu ģimenes un saimes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Lielākā daļa mājsaimniecību izvēlējušās tieši elektromobiļus – atbalsta programmā iegādāti 4750 elektromobiļi, kas ir nedaudz vairāk kā 30% no visiem Latvijā reģistrētajiem elektroauto.
Elektro un hibrīdauto
Bauskas novadā līdzšinējā atbalsta programmā piešķirts finansējums 71 videi draudzīga transportlīdzekļa iegādei, informē KEM. No tiem 56 bijuši elektromobiļi, 15 – ārēji lādējami hibrīdauto. Vienlaikus
22 videi draudzīgus transportlīdzekļus iegādājušās personas, kurām piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība.
Ministrija izstrādājusi jaunu atbalsta programmu iedzīvotājiem videi draudzīgu automobiļu iegādei. Tā gan vēl nav apstiprināta valdībā.
Plānots, ka programmas kopējais finansējums sasniegs 40 miljonus eiro, un to īstenos līdz brīdim, kad pieejamie līdzekļi būs izlietoti, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim. Salīdzinot ar iepriekšējo programmu, atbalsta apmērs nedaudz mainīsies – jauna elektromobiļa vai ārēji lādējama hibrīdauto iegādei paredzēts 4000 eiro atbalsts, savukārt lietota elektromobiļa iegādei – 3000 eiro. Ar Latvijas Goda ģimenes apliecību atbalsts būs lielāks – no 5000 līdz pat 9000 eiro atkarībā no transportlīdzekļa veida.
Vienlaikus saglabāts līdzšinējais papildu atbalsts 2000 eiro par veca iekšdedzes dzinēja automobiļa norakstīšanu, nododot to apstrādes uzņēmumam, un tas būs pieejams visiem atbalsta saņēmējiem. ◆
Turpmāk lasīsit Bauskas novada elektroauto lietotāju, kuri brauc ar Tesla, VW un Mercedes, pieredzes stāstus.
2026.gada sākumā Latvijā bija reģistrēti 14 385 elektromobiļi. Pieaugums 2025. gadā bijis par 51%.
Bauskas novadā izrāviens pieredzēts vēl straujāks. Bauskas novadā uzskaitē šī gada 1. janvārī bija 144 elektromobiļi, pašlaik to skaits pārsniedz 200. Tas ir par 76% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2024. gadā Latvijā elektromobiļu skaita pieaugums bija 45%, bet Bauskas novadā – vien 5%.
Avots: CSDD
