Eksāmenu dienas skolās – noslēguma fāzē

Pārbaudījumu laikā iesaka vārdus «nevaru», «nesapratu» un «negribu» nomainīt pret «varu», «spēju», «gribu» un pašās beigās – «izdarīšu»

Kamēr lielākajai daļai skolēnu šonedēļ ir sācies vasaras brīvlaiks, tikmēr izglītības iestāžu topošajiem absolventiem rit saspringtais eksāmenu laiks. «Bauskas Dzīve» pagājušajā nedēļā apmeklēja Vecumnieku vidusskolu, kur 12. klašu audzēkņi kārtoja augstākā līmeņa izvēles eksāmenu fizikā.

Vispārējās pamatizglītības absolventiem lielākā daļa centralizēto eksāmenu jau aiz muguras – šodien, 4. jūnijā, tiek kārtots noslēdzošais eksāmens, kur savas prasmes un zināšanas jāparāda matemātikā. Tikmēr daļai vidusskolas beidzēju eksāmenu kārtošana turpināsies līdz pat jūnija vidum.

Svarīgi, cik skolēns spēj «paņemt» sev
Šogad fizikas eksāmenu augstākajā līmenī Bauskas novadā visvairāk izvēlējušies kārtot skolēni no Vecumnieku vidusskolas, tāpēc Bauskas Valsts ģimnāzijas audzēkņi, kas arī liek šo eksāmenu, bija ieradušies pie kolēģiem Vecumniekos. Kopā aizvadītajā nedēļā Vecumnieku vidusskolā fizikas pārbaudījumu veica 14 skolēnu – deviņi audzēkņi no Vecumniekiem un pieci no Bauskas Valsts ģimnāzijas.
«Dienu pirms eksāmena daļa skolēnu no pēdējās konsultācijas iznāca, galvu saķērusi, bet daļa smaidīdama. Man nav ne jausmas, kas būs eksāmena uzdevumos, bet mēs centāmies iziet cauri visām tēmām un iespējamajiem praktiskajiem darbiem,» pirms pārbaudījuma laikraksta žurnālistiem pastāsta Vecumnieku vidusskolas fizikas skolotāja Aldona Alenčika, «mums ir ļoti laba fizikas skolotāju asociācija, tajā mums šogad katru mēnesi Rīgā notika skolotāju semināri. Brauca praktiķi, notika universitātes mācībspēku lekcijas par dažādām fizikas tēmām – kopā satikāmies deviņas reizes. Maijā, kad bija pēdējā tikšanās, visi skolotāji izrunājām eksāmena praktisko daļu, lai saprastu, ko no mums grib. Tas praktiskais uzdevums, kas skolēniem eksāmenā jāveic, ir Rīgas Tehniskās universitātes pirmā kursa studentu fizikas darbs. Mēs izstrādājām trīs versijas, kas varētu būt gaidāmas uzdevumā, taču nav ne mazākās nojausmas, ko sagaidīt, – varbūt viss būs «apgriezts» pilnīgi citādāk.»

Eksāmenam skolēni intensīvāk gatavojušies kopš oktobra, tika apgūti arī uzdevumi no iepriekšējo gadu eksāmeniem. Kāda meitene, kurai iepriekš fizika esot ļoti patikusi, pēc saspringtajām mācībām esot atzinusi, ka viņai šī patika ir mazinājusies, jo visa esot bijis par daudz. A. Alenčika skolēniem sacīja, ka ir devusi un mācījusi visu, kas ir viņas spēkos un zināšanās, taču svarīgākais faktors ir tas, cik katrs skolēns individuāli no tā visa ir spējis «paņemt» sev. «Ļoti lielu lomu fizikā «spēlē» matemātika, jo bez tās stingrajiem pamatiem ir grūti,» atklāj skolotāja, «fiziku padziļināti apgūt šogad bija izvēlējušies 14 no visiem deviņpadsmit Vecumnieku vidusskolas 12. klases skolēniem, bet eksāmenu no tiem izvēlējās kārtot deviņi audzēkņi.»

Fizika – sarežģīts un nepopulārs mācību priekšmets
Bauskas Valsts ģimnāzijas skolotājs Dmitrijs Jemeļjanovs pastāsta, ka fizikas eksāmenu ģimnāzijā katru gadu izvēlas kārtot salīdzinoši mazs skolēnu skaits. «Padziļināti fiziku šogad izvēlējās mācīties 13 audzēkņi, no viņiem pieci kārto eksāmenu šajā priekšmetā,» stāsta skolotājs, «fizikā ir maz eksāmena kārtotāju arī tāpēc, ka ļoti maz skolās tiek prasīts šī pārbaudījuma rezultāts. Vairāk tiek prasīta matemātika un angļu valoda, ja ir kārtots eksāmens ķīmijā vai fizikā, tie ir tikai kā papildu punkti, stājoties augstskolās. Tas ir sarežģīts priekšmets, tāpēc arī bieži netiek izvēlēts pārbaudījuma veikšanai.»

Monitoringa darbā fiziku izvēlējās kārtot lielāks skaits skolēnu, un šis pārbaudījums ir daļa no procesa, lai tuvāko gadu laikā pārietu uz obligāto optimālā līmeņa dabaszinātņu eksāmenu. «Šogad un nākamgad monitoringa darbu plāno īstenot kā pārejas posmu uz dabaszinātņu obligāto eksāmenu, kur skolēni izvēlas, kuru no priekšmetiem dabaszinātnēs kārtot. Lielākā daļa izvēlas, viņuprāt, vieglāko priekšmetu šajās zinātnēs – bioloģiju, pēc tam seko fizika vai ķīmija,» tā D. Jemeļjanovs, «ģimnāzijā bioloģiju izvēlējās ļoti daudz jauniešu, normāls skaits izraudzījās kārtot ķīmiju, un vismazāk – fiziku.» Par šiem pārbaudījumiem vērtējumi skolēniem neparādās, jo pašlaik tiek izvērtēta eksāmena uzbūve, principi un skolēnu zināšanas šajās zinātnēs.

Kamēr «Bauskas Dzīve» sarunājas ar fizikas skolotājiem, Vecumnieku vidusskolā ieradušies audzēkņi no Bauskas Valsts ģimnāzijas, kuri uz iestādi ceļa remonta dēļ braukuši caur Iecavu, kas ierašanās laiku pagarinājis. Jaunieši atzīst, ka jūtas labi, un, satiekot savu fizikas skolotāju, mierpilnā gaisotnē pārrunā būtiskākās nianses, ko der atcerēties eksāmena laikā.

Augusi minimālā vērtējuma latiņa
Bauskas novada pašvaldības izglītības nodaļas speciāliste Baiba Stūre informēja «Bauskas Dzīvi», ka šogad Bauskas novadā tika kārtoti 724 centralizētie eksāmeni obligātajos priekšmetos, kurus kārtoja 11. un 12. klases audzēkņi, – izvēles priekšmetos tika kārtoti 100 eksāmeni. Svešvalodu pārbaudījumos eksāmeni tika kārtoti tikai angļu valodā, citas svešvalodas pārbaudījumus skolēni šogad nav izvē-
lējušies. Populārākie izvēles priekšmeti centralizēto eksāmenu kārtošanai Bauskas novadā ir bioloģija, sociālās zinātnes, kā arī kultūra un māksla.

Devītajās klasēs kopējais audzēkņu skaits novadā, kas kārto centralizētos eksāmenus, ir 424 izglītojamie, un arī šie audzēkņi svešvalodu pārbaudījumu izvēlējušies veikt tikai angļu valodā.
Izglītības nodaļa informē, ka eksāmenu kārtošanas ziņā pārmaiņu nav, taču noteiktas izmaiņas ir pārbaudījumu vērtēšanā – atšķirībā no pagājušā mācību gada vidusskolas posmā minimālais sasniedzamais vērtējums centralizētajos eksāmenos ir 15 procenti (iepriekš – 10%). Lielāka vērība esot jāpievērš darbībām Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā – dienu pirms pārbaudījuma izglītības iestādes direktoram vai atbildīgajai personai jāpārliecinās, vai sistēmā nav veiktas kādas izmaiņas vai ievietota papildu informācija. Dienu pirms eksāmena jāapmeklē lietotāju atbalsta dienesta mājaslapa, lai saņemtu aktuālo informāciju un paziņojumus par pārbaudes darbu norisi. Izglītības nodaļa, skolēniem vēlot veiksmi, atzīst, ka eksāmenu laikā vārdi «nevaru», «nesapratu» un «negribu» ir jānomaina pret «varu», «spēju», «gribu» un pašās beigās «izdarīšu» – galvenais esot pārliecība par to, ka viss izdosies. ◆