www.bauskasdzive.lv
Pagājušās nedēļas nogalē Īslīces pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome aicināja interesentus pulcēties sapulcē, kurā diskutēts arī par iespējamo Ernesta Kapkalna ielas nosaukuma maiņu Bērzu ciemā. Īslīces pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Alise Kalniņa atklāja, ka atsaucība no vietējo ļaužu puses bijusi pārsteidzoši augsta. Ielu pārdēvēt rosinājusi Bērzu ciema iedzīvotāja, Bauskas novada domes deputāte Inita Nagņibeda.
I. Nagņibeda pastāstīja, ka E. Kapkalna ielā dzīvo kopš 1979. gada, un labi atceras laikus, kad to vēl sauca par Dārza ielu. “Astoņdesmito gadu beigās, kad tika svinēta kolhoza jubileja, iela tika nosaukta kolhoza “Vārpa”, vēlāk pēc apvienošanas Ļeņina vārdā nosauktā kolhoza bijušā priekšsēdētāja Ernesta Kapkalna vārdā. Pašai jau toreiz likās dīvaina un nepieņemama ielas nosaukuma izvēle Dārza ielas vietā, bet tolaik nevienam viedokli neprasīja. Vēlāk ielas nosaukuma semantika radīja arī dažādus pārpratumus dokumentu kārtošanā un citās komunikācijas situācijās- ielas nosaukums “pārtapa” par Kalpaka ielu, Kapu kalnu ielu vai tamlīdzīgi,” pauda I. Nagņibeda.
Viņasprāt, pats būtiskākais – šis ielas nosaukums vēsturiski ir saistīts ar padomju laiku un okupācijas režīmu, kas daudzus cilvēkus neapmierina, tāpēc ielu būtu labi pārdēvēt citādi.
I.Nagņibeda lūgusi vēsturnieku Raiti Ābelnieku iesaistīties un sniegt savu skaidrojumu. R. Ābelnieks vērš uzmanību, ka Ernests Kapkalns bija kolaborants un okupantu ieliktenis jau kopš 1940.gada, kad drīz pēc Latvijas okupācijas 17.jūnijā kļuva par Īslīces pagasta izpildkomitejas vadītāju un kaut kādā mērā bija saistīts ar 1941.gada 14.jūnija izsūtīšanām (visi izpildkomiteju vadītāji tolaik tika iesaistīti).
“Pēc pāris nedēļām viņš kopā ar bēgošo Sarkano armiju aizlaidās uz Krieviju un šeit atgriezās pēc kara beigām, un atkal kādu laiku bija izpildkomitejas priekšsēdētājs. Komunistu partijas biedrs, kurš ieņēma augstus amatus okupācijas varas struktūrās – LPSR Augstākās padomes deputāts un LKP Centrālās komitejas loceklis,” notikumu gaitu raksturo R. Ābelnieks.
R. Ābelnieks atzīmē, ja Ernests Kapkalns būtu bijis tikai un vienīgi kolhoza priekšsēdētājs, tad īpašu iebildumu nebūtu pret ielas nosaukuma saglabāšanu. “Tagadējā Bērzu ciema vieta pirmo reizi minēta 17.gadsimta beigu dokumentos, kad pieminēta Plānbornes muiža. Tās nosaukums ir cēlies vai nu no Plānītes upes, vai arī seno zemgaļu Plānes zemes, kas šeit pieminēta jau 13.gadsimta dokumentos. Plānbornes muiža vēlāk nonāca fon Šepingu īpašumā, kam galvenā muiža bija Bornsminde (tagad – Ziedoņi), un pārtapa par pusmuižu. Šo pusmuižu latvieši dēvēja par Bērzmuižu. Pēc Otrā pasaules kara Plānbornes pusmuižas dzīvojamo ēku pārbūvēja par kolhoza klubu. Manuprāt, ielas nosaukumā vajadzētu iekļaut kādu vēsturisku šīs vietas nosaukumu. Varētu būt Plānes zemes iela, vai Plānbornes iela. Arī Plānītes iela neskanētu slikti un būtu piemērota šai vietai,” pārliecināts R. Ābelnieks.
Visu šo nedēļu Bērza ciemata E.Kapkalna ielas iedzīvotāji aicināti Bērzu pakalpojuma centrā parakstīties par ielas nosaukuma maiņu. Iedzīvotāji, kas diskusijās un sarunās atbalstīja E.Kapkalna ielas nosaukuma maiņu, akceptēja ielas nosaukumu mainīt uz iepriekšējo nosaukumu- Dārza iela.
Bērzu ciema iedzīvotāja Liene Leitlande gan uzskata, ka ielu varētu pārdēvēt arī citādāk. “Iespējams, daudziem impulsīvi uzreiz ienāca prātā iepriekšējais nosaukumus – Dārza iela, bet var apsvērt arī citus variantus. Man pašai arī ir tāds padomā, bet to jāatbalsta visiem ciema iedzīvotājiem. Taču, ja lielākais vairums balsos par Dārza ielu, man arī nekas nebūs iebilstams,” nosaka L. Leitlande.
I.Nagņibeda pieļauj, ka iedzīvotājiem var rasties satraukums par izdevumiem, bet viņa noskaidrojusi, ka par adrešu maiņu nav jāmaksā -adrešu sistēmā adreses tiek automātiski nomainītas, līdz adreses maiņai izdotie dokumenti (piemēram, zemesgrāmatu apliecības), kuros ir fiksēta iepriekšējā adrese, joprojām ir spēkā, un to maiņa veicama tikai tad, ja to vēlas dokumenta turētājs. Ja adresē reģistrēts uzņēmums, tad par pārreģistrāciju gan ir jārēķinās ar izdevumiem.
Precīzu adrešu skaitu viņa nevarēja nosaukt, bet aptuveni tās varētu būt ap 30, tostarp 5 daudzdzīvokļu mājas, kur kopā ir 72 dzīvokļi. Šobrīd tiks noskaidrots iedzīvotāju viedoklis, lai pēc tam sagatavotu iesniegumu un iesniegtu to pašvaldībai lemšanai.
Ulmaņa valdīšanas laikā vienubrīd izskanēja aicinājumi nojaukt vecās pilsdrupas, jo tās taču ir mantojums no sliktajiem vācu laikiem.
Ļoti vērtīgs ierosinājums no deputātes, pēkšņi piemodās! Citu problēmu ko risināt vairs laikam nav , nu tad vizmaz kautko lai paspīdētu pirms vēlēšanām.
pašlaik pie varas esot un kārtējo reizi īsi pirms vēlēšanām. Tad jājautā, kur jūs bijāt visus šo, jau trešdaļu gadsimtu ar īsām “atelpām” pie varas valstī un novadā būdami. Vēl nupat mūsu zinošais vēsturnieks pat novadu vadīja kā zicpriekšēdētājs. Vismaz kolaboranta vārdu jau toreiz vajadzēja nomainīt, laikam nebija kas priekšā pasaka? Redzams visā krāšnumā, kā mūsu nacionāļu ideoloģija pa šem gadiem praksē pielietota, izmantojama tikai “svilstošiem” gadījumiem.
Tajā nupat vienā internetvietnē publicētajā rakstā par tām “vecajām vācu pilsdrupām”, no kurām, lai izskatītos “gudrs”, esi izrāvis vienu teikumu, bija rakstīts arī kaut kas cits šajā pašā sakarā …
Neredzu iemeslu mainīt ielas nosaukumu, izskanēja informācija ka nevarot bērniem ielas vēsturi izklāstīt. Nezinu vai Dārzā vai Salātu ielai ar ir vēsture.
Jā, nav gan robežu! Jo iepriekšējā vara visus ar Latviju saistītos pieminekļus nojauca, sastatīja savējos un atī ielu nosaukumus samanīja pret savējiem. Tagad mūsdienās tiešām pietiek stulbuma, ka dažiem ir pilnīgi vienalga, ka ir pieminekļi Ļeņina, Staļina kvēlajiem mīlniekiem un ielas viņu vārdos sasauktas.
Kādas partijas listē tad skolotājas Inita un Līga būs?
Nepiekrītu!!! Stulbums. Kauns par E.Kapkalna ielas iedzīvotājiem , kuri to atbalsta.
Par Plānītes ielu!!
Pagastam naudas daudz??????
Tam un tiem, kas par stulbumu sauc ielu nosaukuma maiņas: pasakiet, kāda joda pēc līdz pat mūsdienām ir jābūt viena svešas varas līdzskrējēja un iztapoņas vārdā nosauktajai ielai Īslīcē (un arī citur)??? Tad, varbūt, arī Arvīda Pelšes ielu, Alfona Novika ielu, vai Otto Drekslera ielu, fon Mēdema ielu, vai kāda cita komunistu komisāra vai nacistu gauleitera ielu vajadzēja kaut kur Latvijā saglabāt?
bLIN KAD PRASIJU GUĻOŠOS SALIECIET rITAUSMAS UZ STĀVLAUKUMA NAUDAS NĒESOT,TAGAD IELU MAINĪS …nENORMĀLIE
Nenomelnojiet cilvēku,kura dzīvei vēl ir dzīvi aculiecinieki! Bijušie īslīcieši E.Kapkalnu cienīja par lielo cilvēcību. Daudzi viņam ir pateicīgi par to,ka 1949.gada martā tieši E.Kapkalns viņus paglāba no izsūtīšanas uz Sibīriju…tas ir maz??????????????
Nu, ja neko vairāk par maizi un lētu desu nevajag, un ir vienalga, kādos vārdos sauc ielas un kam visās malās ir pieminekļi saslieti, tad skaidrs, ka svarīgi ir “guļošie ātrumvaļņi” …
Ja nu ir tā, ka Kapkalns tiešām kaut ko paglāba un izglāba, tad vēl tas ir pieņemami, ka šāda iela saglabājas … Bet tad konkrētus faktus, lūdzu, ka tiešām tā bija! Tāpēc jau arī ir iniciatīva un diskusija par to, vai vajag / nevajag mainīt nosaukumu! Sanāciet, īslīcieši, parunājiet, dalieties atmiņās par šo personu un tad nolemjiet! Tāda jau arī ir jēga šim pasākumam!
Līdzīga sāga kā ar Edgaru Kauliņu no Lielvārdes,arī viņš savulaik esot panācis to, ka 1949.gadā ļaužus neizsūtīja.Par ielas nosaukuma maiņu būtu jālemj vietējiem iedzīvotājiem.Kā saka,dzīvē nav tikai balts un melns,esot vēl kādas tur krāsas un nokrāsas.
Tā runā, ka Kapkalns kādus 1949.gadā paglābis no izsūtīšanas. Bet no Īslīces pagasta toreiz izsūtīja 78 cilvēkus (viens no lielākajiem izsūtīto skaitiem Bauskas apriņķa pagastos). Tātad – kādu paglāba, bet vietā citus izsūtīja? Un 1941.gadā no Īslīces pagasta izsūtīja 33 cilvēkus, kad Kapkalns bija pagasta izpildkomitejas vadītājs. Kādus vēl faktus vajag?
Lai neciestu cilvēcīgie komunisti,daudzas ielas varētu saukt kā tas ir citur-Kartupeļu iela,Jāņogu iela u.c.
tad, kur jūs, pirmsvēlēšanu laika “varoņi” visus šos 33 gadus bijāt, zem gultas savus nevarošos spārniņus vicinājāt? Pat ja viens “zinošais”, izcilākais vēsturnieks novadā no NA pat skaitījās kā novada vadītājs? Partija neļāva tolaik, vai?
Neaizmirstiet vēsturi, bet atcerieties kad aug arī jaunā paaudze… Tādi laiki bija, un kas ko paglāba un izsūtīja kas vairs to zin.
Iniciatīvai ir jānāk tieši no vietējiem iedzīvotājiem, nevis no NA spices. Jebkurš lēmums “no augšas”, arī par ielu nosaukumu nomaiņu, neraisīs priecīgas emocijas vietējos iedzīvotajos. Priecājos, ka šoreiz tieši vietējie Bērzu ciema iedzīvotāji rosina šādas pārmaiņas.
iedzīvotāji rosina un tieši pirms pašvaldību vēlēšanām.
Lai varētu mazbērniem izstāstīt par ielas vēsturi, tā ir jāzin. Godājamās aktīvistes, cik daudz jūs ziniet? Vai tikāties, vai uzaicinājāt tā laika aculieciniekus, kuri vēl šeit dzīvo savā cienījamā vecumā? Vai uzrunājāt šeit pat dzīvojošos radiniekus? Taču nē! Pietika ar RĀ izrakstu un pāris izgriezumiem no avīzes. Daudz par maz. Jā, emocijas reizēm aizmiglo prātus un, laikam, šis ir tas gadījums. Neaizmirstiet, ka arī jūs kādreiz būsiet vēsture, un pēc šitā vai būsiet kristāltīrais tēls?
Labāk būtu cīnījusies par Īslīces skolu,kā ne kā dikti reklamēja kā esot skolas patriote.
Cīnījusies par to lai lauku bērniem būtu skola.
Tuvojās vēlēšanas un atkal gribās pie siles.
Palasīju kom. Tas nezinai. Parsteidz arī vēsturnieku viedoklis. Islices skolas muzeja var daudz ko atpazit.. patiesībā vados no mātes stāstītā un par to, ko viņai liedza jeb kad ,ko izpaust. 1949…šodien 23 martā godinot tos genocīda piedalījušos vēl vēlamies saglabāt ielu nosaukumus. Vēsture pieder vēsturei, bet ne šodienai tos slavināt…
Par parakstu vākšanu ielas nosaukuma nomaiņai uz Dārza ielu – parakstījos. Te vietā pateikt, ka daudzi ir aizgājuši aizsaulē…pērk dzīvokļus jauni ienācēji un vieniem pilnīgi vienalga, ka to ielu sauc…Un, kas ar šo ielas nosaukumu saistās…
Par ielas nomaiņu jau sen spriedām ar Īslīces skolas direktori…bet viss atduras pret vietējiem kom. Un to slavinatajiem, kuri šodien tikusi no parastiem kolhoza agren9miem pie milzu turības…viņi neparakstisies. Viņi tam visam teiks tikai paldies…
Pārsteidza Nagnibedas viedoklis… daudz ko nedrīkstu teikt un turpināt, bet …pievienojos viņas teiktajam…vesture vēsturei rītdiena rītdienai…
Paturpinot…pērn tika gasti pieminekli. Tas iegājis vēsture. Kur tie zinosie vēsturnieki bija tad , kad Mežotne akmeni, kurš tikai atgādināja vēsturi , novāca?..Tad Īslīces skolā arī skulptūru aiz žoga un piemērus varētu minēt daudz…bet te!? Mullasanas ar vienas ielas nosaukumu, kuru vajadzēja nomainīt jau Atmodas laika…