Kas notiek kaimiņos?

Simtgades laukums Dobelē tomēr būs

Pirms astoņiem gadiem, sagaidot Latvijas simtgadi, Dobeles novada pašvaldība lēma, ka par godu Latvijai laukums pie novada domes jāpārbūvē un jāizveido Simtgades laukums.
Laikraksts «Zemgales Ziņas»

Minēto īstenot bija plānots ar ziedotāju un pašvaldības finansējumu, kas tomēr neizdevās. Ideja gan netika atmesta, un šogad izsludināta konkursa par labiekārtota laukuma ar vides objektu «Nameja gredzens» izbūvi pirmā kārta.
Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Laila Šereiko stāsta, ka laukuma pārbūves koncepta pamatā ir dzejnieces Ineses Zanderes ideja, kuru tālāk attīstījis tēlnieks Ģirts Burvis, kurš tolaik uzvarējis metu konkursā. I. Zandere Simtgades laukumu iztēlojusies kā Zemgali, kuru caurvij upītes, kas savijas Nameja gredzenā, tādējādi simbolizējot vienotību, uz kuru esam tiekušies, dibinot savu valsti.
Projektam paredzētas trīs kārtas, tādējādi ne vien pārbūvējot laukumu pie kādreizējās Dobeles rajona padomes un Dobeles novada domes ēkas, bet arī sakārtojot daudz plašāku teritoriju. Turklāt neesot pamata satraukumam, ka vietu automašīnām kļūšot mazāk. Stāvvietu būšot pat mazliet vairāk, vien citādi izvietotas.
Laukuma pārbūves pirmās kārtas izmaksas tiek lēstas apmēram 1,8 miljoni eiro, 800 000 eiro no tā segs Eiropas fondu nauda. «Pārējais ir pašvaldības finansējums, ko mēs, protams, plānojam kā aizņēmumu. Tas ir, apmēram, viens miljons eiro novada un pilsētas attīstībā. Visus šos trīs gadus esam vairāk atmaksājuši aizdevumus, nekā aizņēmušies. Aptuveni miljonu eiro vairāk ik gadu atdevām. Šis ir laiks, kad atkal var piesaistīt ES finanšu līdzekļus, realizēt un atkal aizņemties,» skaidro Ivars Gorskis, Dobeles novada domes priekšsēdētājs.
Laukumā pie novada domes satiktie iedzīvotāji gan uzskata, ka šis neesot īstais brīdis būvēt «skaistuma objektus», jo ir daudz citu lietu, ko vajadzētu steidzamāk sakārtot. I. Gorskis stāsta, ka šis nebūs vienīgais objekts, kam tiks prasīts aizņēmums Valsts kasē, un arī ne vienīgais, ko šajā gadā plānots uzsākt. Pārbūvējot laukumu, būšot arī praktiski ieguvumi: «Gan tiks nomainītas apakšzemes komunikācijas, gan arī sakārtots pilsētas centrs, jo mēs redzam, ka tas laukums ir ļoti neglīts. Tas faktiski ir padomju laika mantojums, kas noteikti ir jāsakārto.» ◆

Kultūras centrs balles vairs nerīkos

Smiltenes kultūras centrs 2025. gadā vairs neplāno rīkot balles iekštelpās, bet tādas varēs organizēt nomnieki, informē iestādes vadītāja Evija Dzvinko.
Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Tādu lēmumu Smiltenes kultūras centrs pieņēmis pēc jaunā gada sagaidīšanas balles kopā ar grupu «Zuši», ko apmeklēja tikai 63 cilvēki. «Redzam, ka ieejas biļetes bija pirktas Valmierā, Madonā. Cilvēki bija atbraukuši pat no Rīgas, bet vietējo bija ļoti maz,» stāsta Evija Dzvinko.
Šajā gadumijā Smiltenes centrā kopīgs jaunā gada sagaidīšanas pasākums nenotika, nebija arī salūta, balle kultūras centrā iedzīvotājiem bija vienīgā iespēja svinēt svētkus kopā. Pilsētnieki gan norāda, ka ieejas biļetes cena uz gadumijas balli Smiltenes kultūras centrā bija liela. Pērkot iepriekšpārdošanā līdz 24. decembrim, biļete maksāja 10 eiro, no 25. līdz 30. decembrim – 15 eiro, bet 31. decembrī – 20 eiro.
Evija Dzvinko sarunā ar «Ziemeļlatviju» uzsver, ka 10 eiro iepriekšpārdošanā ir adekvāta cena gadumijas ballei, jo tas ir laiks, kad sarīkojumos spēlējošajām grupām jāmaksā dubultā, salīdzinot ar citiem datumiem.
«2025. gada sagaidīšanas balli sarīkojām, ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus, kaut arī āra pasākumā cilvēku aptvere būtu daudz lielāka. Taču, ņemot vērā pašreizējo finansiālo situāciju pašvaldībā, mēs divus pasākumus vienlaikus nevaram sarīkot. Jā, cilvēki vēlējās salūtu, taču novada pašvaldības deputāti jau agrāk nobalsoja pret salūta rīkošanu, kaut, manuprāt, vienreiz gadā tas būtu ideāls variants. Mēs redzam, ka blakus novados gadumijā ir uguņošana arī mazākās pilsētās – Mazsalacā un Rūjienā. Kad jūnijā pašvaldībā mainīsies deputāti, ceru ka jaunais sasaukums ļaus vismaz Smiltenes 105 gadu jubileju noslēgt ar salūtu,» teic Evija Dzvinko. ◆

Izdod komponistam veltītu ģitārspēles nošu krājumu

Pētera Barisona Aizkraukles Mūzikas skolā atvērta ģitārspēles skolotāja Artūra Zemnieka grāmata – nošu krājums «Paspēlēšu un pamācīšu jūs arī ģitāru». Tā veltīta novadniekam komponistam Pēterim Barisonam 120. jubilejā.
Laikraksts «Staburags»

Artūrs Zemnieks atzīst, ka nošu krājuma izdošana nebija viegla, jo bija lietas, ar ko viņš saskārās pirmo reizi. Katrai grāmatā izmantotajai fotogrāfijai un katra skaņdarba nošu publicēšanai bija jāsaņem atļauja.
Grāmatas ideja radusies pirms vairākiem gadiem ikgadējā ģitāristu nometne Secē. Kultūras nama direktore Astrīda Mencendorfa organizēja ekskursiju uz netālo Staburagu, kur «Skudru» mājās iekārtota komponista Pētera Barisona memoriālā istaba. Viņš latviešu mūzikas vēsturē iegājis kā kora dziesmu un simfonisko skaņdarbu autors. Te Artūrs ieraudzīja ģitāru, kas radīja interesi. Kurš gan no ievērojamajiem latviešu komponistiem spēlēja ģitāru? Neviens nenāca prātā. Interesanti, ka arī mūzikas pētnieki nav īpaši uzsvēruši, ka viens no Barisona instrumentiem bija ģitāra. Sākotnējās kompozīcijas atskaņotas ar ģitāru, vēlāk tās pārliktas citiem mūzikas instrumentiem.
Artūram atklājums bija fakts, ka Pēteris Barisons mūža garumā rakstīja dienasgrāmatu. Izrādījās, ka ģitāra komponistam agrīnajā dzīves posmā bija svarīgs instruments, ko viņš uzskatīja par savu mīļāko draugu.
Nošu krājumā ir iekļauti 16 skaņdarbi. Tie nav tikai Pētera Barisona, bet arī citu ievērojamu komponistu – Jāņa Mediņa, Arvīda Žilinska, Ēvalda Siliņa. Te ielikta arī grupas «Opus Pro» dziesma «Rozā lietus». Artūrs grupā ir ģitārists. Krājumā izdoti arī Artūra Zemnieka dziesmu aranžējumi ģitārai. Daži no tiem jauno ģitāristu – Artūra Zemnieka audzēkņu – izpildījumā skanēja grāmatas prezentācijā.
Izdevuma ievadā teikts, ka skaņdarbiem ir dažāda grūtības pakāpe. Grāmatu papildina fragmenti no P. Barisona dienasgrāmatas, fakti no komponistu biogrāfijām un fotogrāfijas. Grāmata izdota sadarbībā ar izdevniecību «Musica Baltica». ◆

Lemj par azartspēļu biznesa ierobežošanu

Gulbenes novada domes deputāti nobalsoja par jauniem noteikumiem, kas liedz azartspēļu rīkošanu noteiktās vietās un teritorijās.
Laikraksts «Dzirkstele»

Pirms saistošo noteikumu «Par vietām un teritorijām Gulbenes novadā, kurās nav atļauts organizēt azartspēles» pieņemšanas bija izsludināta projekta sabiedriskā apspriešana. Tās laikā pašvaldībā saņemti iesniegumi no Latvijas Spēļu biznesa asociācijas un SIA «Joker Ltd.».
Izteikts priekšlikums apturēt saistošo noteikumu projekta virzību līdz brīdim, kad būs izvērtēts Finanšu ministrijas darba grupā izstrādātais risinājums par Azartspēļu un izložu likuma grozījumiem.
Pašvaldībā saņemtas iebildes arī no Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, kura norādījusi, ka pašvaldībai ir jāņem vērā Satversmes tiesas 2024. gada 4. aprīļa spriedums lietā Nr. 2023-27-03, nosakot Gulbenes novadā īpašus teritoriālus papildu ierobežojumus azartspēļu organizēšanai.
Latvijas Spēļu biznesa asociācija vēstulē pašvaldībai sniegusi detalizētu informāciju par plānotajām izmaiņām nozares regulējumā valstī, kā arī raksturojusi azartspēļu uzņēmumu darbību Gulbenē. Biedrība aicinājusi pašvaldību pagaidām nepieņemt lēmumu.
«Gulbenes novada pašvaldība tomēr vēlas izmantot savas tiesības, kas ir noteiktas likumā,» norādīja pašvaldības vecākais jurists Eduards Garkuša, raksturojot pašvaldības saistošo noteikumu projektu. Viņš piebilda, ka Pašvaldību savienībā runāts par šo jautājumu un ir arī citas pašvaldības Latvijā, kuras vēlas pieņemt saistošos noteikumus par azartspēļu organizēšanu.
Jaunie noteikumi nosaka vietas Gulbenē, kur nav atļauts organizēt azartspēles: dabas un apstādījumu zona, savrupmāju apbūve, 200 metru perimetrā no izglītības iestādēm, publisko spēļu un rekreācijas laukumiem, atpūtas un sporta centriem, daudzdzīvokļu mājām, kā arī šajās ēkās un laukumos. Turklāt Azartspēļu un izložu likums jau nosaka virkni vietu un teritoriju, kur azartspēles nav atļauts organizēt. Jaunie noteikumi nedublē likumā teikto.
Gulbenē patlaban darbojas divas spēļu zāles. ◆

#SIF_MAF_2024 Projekts «Mans pagasts, mana pilsēta» #manspagastsmanapilseta

Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».
Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.