Kas notiek kaimiņos? Izgatavo senāko zināmo kokļu kopijas; pašvaldības policijai būs vairāk darbinieku

Gulbenes novada Druvienas iedzīvotājs, mūzikas instrumentu izgatavotājs Rihards Valters ir uztaisījis divu senāko zināmo kokļu – Durbes un Piltenes – kopijas.
Laikraksts «Dzirkstele»

Durbes jeb kuršu kokle ir 1895. gadā atrasta piecstīgu kokle. Tā ir senākā zināmā kokle. Par tās izgatavošanas laiku ir dažādas versijas – no 13. līdz 17. gadsimta otrajai pusei.
«Piltenes kokles kopiju izgatavoju pirms Ziemassvētkiem un Durbes pavisam nesen. Es gan nebiju šīs idejas autors – kopiju izgatavošanu organizēja Uģis Nastevičs, kurš ir mākslas zinātnieks un pētnieks, kas pēta senās latviešu kultūras atstātās liecības par garīgajām vērtībām. Viņš organizē izstādi «Dievturībai – 100». Šī ir ceļojoša izstāde ar mērķi iepazīstināt ar dievturu izkopto latviskās dzīvesziņas garīgo mantojumu un tradīcijām,» stāsta Rihards.

Šajā ceļojošajā izstādē līdzās planšetēm ar attēliem un tekstiem ir apskatāmi arī eksponāti – daļa no tiem aptaustāmi, arī Latvijas muzejos aplūkojamu vēsturisku priekšmetu kopijas un modeļi.
«Šī projekta gaitā Uģis mani uzrunāja, jo zināja, ka es izgatavoju kokles. Viņš pastāstīja, ka šādas kokles ir un ka vajadzētu vienai no šīm koklēm – Piltenes –
izgatavot kopiju. Es piekritu, jo arī pats biju interesējies par šīm koklēm. Man likās, ka artefakts jau sen ir zudis un bildes, kas bija palikušas, bija diezgan sliktas kvalitātes, īsti nevarēja saprast, vai fotogrāfijā ir viltojums vai nav. Bet, kad Uģis pastāstīja, ka šīs kokles patiešām ir, arī es guvu pārliecību, ka tādas patiešām eksistē, un man tas likās neticami. Nebija cita varianta, kā izgatavot kopijas. Ceļojošajai izstādei esmu izgatavojis Piltenes kokles kopiju, savukārt pēc tam Lokstenes svētnīcas draudze mani uzrunāja izgatavot Durbes kokles kopiju. Kokles izgatavoju no ozola, un arī tās senās kokles bija no ozola,» stāsta Rihards.
Tagad Lokstenes svētnīcā, kas atrodas uz Daugavas salas, skan senās Durbes kokles kopija, ko izgatavojis mūsu Druvienas meistars Rihards.
«Lielākais izaicinājums visā šajā procesā bija izgatavot pēc iespējas precīzāku kopiju. Man bija svarīgi, lai kokles skan un lai skan pēc iespējas tā, kā kādreiz tās ir skanējušas. Man liekas, ka sanāca. Vēstures izpētes ziņā par kokles būvi šis ir bijis viens no interesantākajiem pasūtījumiem. Bet izaicinājumi ir bijuši dažādi – esmu izgatavojis dažādas kokles, ko paši cilvēki ir izdomājuši, un tas arī ir interesanti,» saka Rihards. ◆

.

Apes skolai jāapgūst miljons

Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektā par izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveidi un aprīkošanu šī gada laikā jāapgūst teju miljons eiro, lai uzlabotu skolas infrastruktūru, mācību vidi un būtiski papildinātu mācību materiāli tehnisko bāzi.
Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»

Projekta īstenošana ir sadalīta divos posmos – pamata ēkā, kura celta 1939. gadā, un piebūvē, kuras projekts realizēts 2002. gadā. «Dažādi materiāli, sienu biezumi, stili un laikmeti, bet jāatrod vienojošs tehniskais un vizuālais risinājums. Tas šobrīd ir būvnieku lielākais izaicinājums,» sarunu iesāk skolas direktore Dina Meistere.
Visi plānotie ieguldījumi ir sadalīti trīs blokos. Pirmais paredz telpu pārbūvi un atjaunošanu, kurā iekļaujas iekšējo inženiertīklu pārbūve, tai skaitā ūdensvada un kanalizācijas, ventilācijas, elektrotīklu sistēmas atjaunošana. Otrais bloks saistīts ar ergonomiskas mācību vides veidošanu, uzlabojot un atjaunojot mācību telpu aprīkojumu, mēbeļu un apgaismojuma modernizēšanu. Trešais – ierīkos trauksmes apskaņošanas sistēmu un modernizēs IT jomu.
Vērienīgākie darbi ir saistīti ar ventilācijas ierīkošanu un atjaunošanu. «Skolas piebūvi cēla pārmaiņu laikā, un ventilāciju it kā ierīkoja, bet būtībā tās darbība nekad nav bijusi efektīva, tad pārbūves rezultātā daļu no sistēmas vispār atvienoja. Vēl viena būtiska nianse – šajā ēkā atrodas dizaina un tehnoloģiju kabinets, kurā apstrādā koku. Vairākus gadu desmitus šis kabinets bija citā ēkā dažu simtu metru attālumā no skolas, bet, mainoties normatīvajiem aktiem, bērnu skaitam un paredzētajām stundām, tika pieņemts lēmums pārcelties. Telpas atradām, zēni un meitenes ievingrina roku praktiskās darbībās, bet ventilācijas jautājums nebija atrisināts,» stāsta skolas direktore. Kopumā paredzēts veikt uzlabojumus 22 mācību telpās. «Darbi būs dažādi, darot to, kas konkrētā telpā nepieciešams, – mainīs apgaismes ķermeņus, grīdas segumu, veiks kosmētisko remontu vai tikai apmēbelēs. Liels ieguvums būs materiāltehniskās bāzes atjaunošana, piemēram, gandrīz visus kabinetus aprīkos ar interaktīvajiem ekrāniem, tāpat paredzēti pasākumi skaņas absorbēšanai. Dažas klašu telpas tiks pie jauniem galdiem, krēsliem, skapjiem. Katru gadu, atbilstoši budžeta iespējām, esam remontējuši, nomainījuši, atjaunojuši infrastruktūru, mēbeles, aprīkojumu, tāpēc visās jaunas nevajag,» stāsta D. Meistere.
Vislielākais prieks – projekta laikā skolā izveidos plašu ķīmijas, bioloģijas, ģeogrāfijas un dabaszinību laboratoriju. «Līdz šim skolā modernas laboratorijas nebija, klases telpa tika pielāgota praktiskajiem darbiem. Mēs esam ļoti gandarīti par šādu iespēju uzlabot STEM jomas priekšmetu apgūšanu, jo pētnieciskā darbošanās ir ļoti svarīga un, lai to darītu, vajag radīt atbilstošus apstākļus un vietu. Videi ir ļoti liela nozīme. Tā bērnu var ieinteresēt vai tieši pretēji – atgrūst. Mums ir skaista vīzija, kā laboratorija varētu izskatīties,» saka D. Meistere. ◆

Izzinās Smilteni, ejot 105 kilometrus un medījot pērles

Atzīmējot Smiltenes 105. jubilejas gadu un rosinot pilsētu iepazīt nedaudz citādāk, Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrs (TIC) piedāvā divas aktivitātes: aktīvā tūrisma ciklu «105 km Smiltenē» un pērļu medīšanas akciju «105 Smiltenes pērles».
Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Abas aktivitātes ilgs visu 2025. gadu. Iesaistīšanās tajās var kļūt par aizraujošu piedzīvojumu ģimenēm, draugu kompānijām, individuāliem dalībniekiem – ikvienam, kurš vēlas izmēģināt TIC piedāvājumu.
Aktīvā tūrisma ciklā «105 km Smiltenē» ir 12 pasākumi dabā (katru mēnesi viens), kuriem dots kāda saldā ēdiena vai konditorejas izstrādājuma nosaukums.
«105 km Smiltenē» atklāja janvārī ar 10 kilometru garu pārgājienu «Upes žagariņi» pa bezceļiem un takām. 90 dalībnieki no dažādiem Latvijas novadiem devās ekspedīcijā gar trijām Smiltenes pilsētas robežupēm – Cērteni, Drandu un Abulu, startējot Cērtenes pilskalna mežos, kur aizsākās Smiltenes kā apdzīvotas vietas stāsts.
Otrajā Smiltenes novada TIC piedāvātajā pasākumā «105 Smiltenes pērles» var iesaistīties kaut šobrīd. Ir tikai jādodas uz Smiltenes novada TIC un tūrisma centra telpās vai kastītē pie TIC durvīm jāizņem īpašā «105 Smiltenes pērles» karte un uzdevumu lapa. Meklējot «105 Smiltenes pērles», šī gada laikā ir jāapmeklē 105 kartē norādītie objekti. Galvenais uzdevums, dodoties pērļu medībās, ir saskaitīt dabā reāli redzamos objektus, bet tur, kur nav ko skaitīt, ir jāatrod balta vai melna uzlīme ar skaitli. Apmeklējot kafejnīcas, kino un citus objektus, kuros jāsaņem uzlīme, pēc tās jājautā katras iestādes darbiniekiem. Uzlīme tiek izsniegta, iegādājoties piedāvātos produktus vai pakalpojumus.
Aizpildītā uzdevumu lapa, norādot iesniedzēja vārdu un kontakttālruni, jāatdod Smiltenes novada TIC darbiniekam vai jāievieto kastītē pa labi no TIC durvīm. No iesniegtajām lapām 2026. gada sākumā tiks izvēlētas pāris laimīgās lapas, kuru iesniedzēji saņems balviņas. ◆

Būs vairāk darbinieku

Aizkraukles novada Pašvaldības policijai piešķirts finansējums papildu divu jaunu amata vietu izveidei. Tas ļaus nodrošināt vairāk garo maiņu, kad pašvaldības policijas darbinieki kārtību uzrauga līdz pulksten 22.
Laikraksts «Staburags»

Pagājušā gada oktobrī no desmit amata vietām vakantas bija divas – inspektora un vecākā inspektora. Šobrīd joprojām vakanta ir Aizkraukles novada Pašvaldības policijas vecākā inspektora vieta, kopā ar tikko izsludinātajām divām inspektora vietām meklē trīs speciālistus.
Ar esošajiem deviņiem darbiniekiem pašvaldības policija strādā darbdienās no pulksten 8 līdz 17. Divi patruļgrupas inspektori katru otro trešo dienu aizvada 16 stundu dežūrmaiņas – līdz pulksten 22.
Aizkraukles novada Pašvaldības policijas priekšniece Anita Ozola skaidro, ka vakara stundās inspektoriem ir mazliet atšķirīgi uzdevumi: «Viņi uzrauga tran-sportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanu, gājēju drošību – atstarotāju lietošanu. Nodrošina kārtību populārākajās pulcēšanās vietās, piemēram, ziemas periodā dzelzceļa stacijās. Ekipāža apseko novadu, uzrauga driftošanu Bebros, Jaunjelgavā – ātruma pārsniegšanu. Tāpat gadījumos, kad nepieciešama resoriskā pārbaude, apciemo cilvēkus, ko dienas laikā neizdevās sastapt. Gadās arī reaģēt ģimenes strīdu situācijās.»
A. Ozola stāstīja, ka ar papildu amata vietām plānots nodrošināt vairāk garās 16 stundu dežūras, tādējādi pastiprinot kārtības uzraudzību novadā.
Interese par brīvajām inspektoru vietām ir, pieteikušies daži kandidāti, taču tie neatbilst visām prasībām. A. Ozola stāsta, ka amata vietu aizpildīšana būs izaicinājums, vislabāk, ja kandidātiem būtu pieredze policijas darbā, juridiskās zināšanas. Bijušie Valsts policijas darbinieki, kas devušies pensijā, bet ir vēl spēka gados, apsvērtu darbu Pašvaldības policijā, taču viņi vēlētos 24 stundu maiņas. Pašvaldības policijas piedāvātās 16 stundu maiņas viņiem nav interesantas, jo sanāk biežāk iziet darbā.
Drīz Aizkraukles novada Pašvaldības policija tiks pie ātruma mērīšanas reģistratora. Tas lieti noderēs pārbraucienos novada teritorijā, kad, mērojot lielu gabalu, pa ceļam varēs kontrolēt ātruma pārkāpējus. ◆

#SIF_MAF_2024 Projekts «Mans pagasts, mana pilsēta» #manspagastsmanapilseta


Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».
Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.