Kas notiek kaimiņos?

Vaļasprieks pārtop biznesā

Jaunjelgaviete Judīte Minajeva jau daudzus gadus nodarbojas ar ogu lasīšanu, ogu, augļu un dārzeņu tirdzniecību. Janvārī Judītes uzņēmumam izveidots jauns zīmols «Ogu pietura».
Laikraksts «Staburags»

«Ogošana – tas man ir hobijs no bērnības. Kad ģimenei vajadzēja papildu naudu, mamma dzina uz mežu. Ar to joprojām daudzi mani saista – esmu meža ogu lasītāja,» stāsta Judīte.
Ar bērnības darbu aizsākās tas, ko tagad sauc par biznesu. Kad pirms 15 gadiem salasīto veda uz tirgu Rīgā, viens otrs jaunjelgavietis palūdza atpakaļ braucot atvest zemenes vai ko citu. Nākamajā reizē tādu gribētāju jau bija vairāk. Tā tas pamazām aizsākās, un vaļasprieks pārauga uzņēmējdarbībā. Biznesā piedalās visa ģimene – arī vīrs un dēli, un katram ir savi pienākumi.
Pagaidām tiek organizēta izbraukuma tirdzniecība vairākos maršrutos Jēkabpils, Neretas, Ērberģes, Madlienas, Ogres virzienā. Klienti ir gan privātpersonas, gan uzņēmumi – kafejnīcas, skolas, bērnudārzi, mazie lauku veikaliņi. Ja pašlaik no Rīgas bāzes atvesto tajā pašā dienā izvadā klientiem, ar laiku Jaunjelgavā plāno izveidot paši savu bāzi. Izveidota telpa, kurā ierīkots dzesētājs, un jau martā tā varētu sākt darboties. Tāpat kā līdz šim, ogas un dārzeņus varēs iegādāties uz vietas Jaunjelgavā, tikai vēl lielākā sortimentā.
Šogad «Ogu pieturas» saimnieki plāno atvērt tirdzniecības vietu «IGA centrā» Aizkrauklē, kur strādātu reizi nedēļā. Judīte teic, ka jāievieš arī vienota pasūtījumu sistēma. Pašlaik «Ogu pieturas» pircēju pasūtījumus saņem dažādās platformās – WhatsApp, Messenger, telefona zvanā u. c. Tāpēc rūpīgi jākontrolē, lai visi pasūtījumi ir apstrādāti un nevienu neizlaistu.
Papildus tam vasarā Judīte pērk ogas no vietējiem iedzīvotājiem. Savulaik paši sākuši audzēt avenes, tomēr ap divus hektāru lielajam laukam neatlika pietiekami daudz laika. Tagad savā mazdārziņā Jaunjelgavas centrā Minajevi audzē upenes, jāņogas un aronijas. ◆

Veiksmīgi darbojas veļas mazgātava «Stīne»

Lai gan mūsdienās daudzās mājsaimniecībās sadzīves soli atvieglo automātiskās veļas mašīnas, tomēr daudziem lieti noder pakalpojumi, ko Valkā 25 gadus veiksmīgi nodrošina veļas mazgātava «Stīne».
Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Citās lielākās pilsētās arī ir pieejamas veļas mazgātavas, bet lielākoties tajās pašam savas lietas ir jāieliek veļas mazgājamajā mašīnā un jāgaida, kamēr tās izmazgājas. Savukārt «Stīnē» klients atstāj mazgājamo veļu un pēc noteikta laika to saņem tīru, izžāvētu un izgludinātu.
Veļas mazgātavas «Stīne» īpašniece kopš tās izveidošanas 2000. gada aprīlī un vienīgā darbiniece Zinta Rudzīte stāsta, ka klientu veļu mazgā trīs automātiskās veļas mazgājamās mašīnas, bet izžāvē divi žāvētāji. Ir pieejamas divas gludināmās preses – viena mazāka, otra lielāka.
Z. Rudzīte atzīst, ka «Stīnes» pakalpojumi joprojām ir pieprasīti. Tos izmanto ne tikai valcēnieši, bet arī tie lauku iedzīvotāji, kuriem mājās nav ierīkota ūdens apgāde, līdz ar to nav iespējas pieslēgt automātisko veļas mašīnu. Mazgātavas pakalpojumi lieti noder arī tiem, kuriem mājas veļasmašīnu ietilpība nav piemērota lielu lietu mazgāšanai, kā arī, ja īsti nav, kur žāvēt drēbes.
Veļas mazgāšanas pakalpojumu izmanto Valkas novada pašvaldības bērnudārzu grupiņas no Ērģemes, Vijciema un Zvārtavas. Te mazgā veļu arī apkārtējie viesu nami. Z. Rudzīte stāsta, ka veļas mazgātavu Valkā iecienījuši arī kaimiņpilsētas Valgas iedzīvotāji, jo igauņu pusē šāds pakalpojums nav pieejams.
«Vasaras mēnešos darba ir vairāk. Beidzoties ziemai, daudzi nes izmazgāt ziemas drēbes, īpaši dūnu izstrādājumus, arī segas un spilvenus. Darbs man ir nodrošināts. Kā individuālā uzņēmēja maksāju nodokļus, un tie nav nemaz tik mazi – trijos mēnešos valstij nomaksāju 250 eiro,» atklāj Z. Rudzīte. Taču viņai patīk šis darbs, jo klienti esot atsaucīgi un arī pati tāda esot. ◆

Bānītis kļūs pieejamāks dzirdes un redzes invalīdiem

Gulbenes–Alūksnes bānītī gatavo risinājumu, lai informētu klientus, kuriem ir dzirdes un redzes traucējumi.
Laikraksts «Dzirkstele»

Sadarbībai jauninājumu ieviešanā tirgus izpētes rezultātā Gulbenes novada pašvaldība ir izvēlējusies SIA «DeltaPhi». SIA «Gulbenes–Alūksnes bānītis» pārvadājumu daļas vadītājs Raitis Melders norāda, ka plānotie digitālie risinājumi palīdzēs uzlabot pasažieru pārvadājumu kvalitāti, pielāgojoties cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Ir plānots visos piecos bānīša vagonos ieviest sistēmu, kas pasažieriem ļautu ar audiopaziņojumu palīdzību sekot līdzi pieturām un GPS koordinātēm. Savukārt dīzeļlokomotīvi abās pusēs aprīkos ar informatīviem vilciena maršruta displejiem.
Bānīša jaunie, specifiskie informatīvie risinājumi plānoti sadarbībā ar invalīdu un viņu draugu apvienības «Apeirons» vides pieejamības ekspertu Jurģi Briedi. Viņš pievērsa uzmanību, ka vismaz vienā bānīša vagonā audioiekārta jāaprīko ar indukcijas cilpu, kas dod iespēju cilvēkiem ar dzirdes aparātiem skaidri sadzirdēt informāciju. Pārnēsājamā indukcijas cilpa ir īpaša ierīce, ko iesaka visām sabiedriskajām iestādēm. Sabiedriskā vietā cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem ir grūtāk orientēties un sadzirdēt apkārt notiekošo. Šo problēmu var atrisināt indukcijas jeb dzirdes cilpa. Pasaulē tā ir izplatīta ierīce, un arī Latvijā to sāk izmantot arvien vairāk.
Lai laikus informētu pasažierus, J. Briedis iesaka vagona korpusa ārpusē izvietot specifisko simbolu, kas norāda uz indukcijas cilpas esamību konkrētajā vagonā. J. Briedis arī ieteicis, kādā augstumā uz dīzeļlokomotīves ir jāizvieto informatīvie displeji, kādas krāsas un izmēra jābūt redzamajiem burtiem, cik spilgtam ir jābūt displejam. ◆

Jaunieši piedalīsies signālvēlēšanās

Latvijā pirmo reizi notiks signālvēlēšanas – tiešsaistes balsošana pirms pašvaldību vēlēšanām, kurā piedalīsies 16 un 17 gadus veci jaunieši.
Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»

Tā norisināsies no 19. līdz 31. maijam 15 izlozē izvēlētās pašvaldībās. Jaunieši varēs balsot par tām pašām partijām un deputātu kandidātiem, par kuriem 7. jūnijā vēlēs pieaugušie pilsoņi.
To novadu pulkā, kur jaunieši izmēģinās vēlēšanu procesu pirms pašvaldību vēlēšanām, būs arī Alūksnes un Bauskas novads. Aktivitātes plānots īstenot februārī un martā, un to darīs jauniešu organizācijas, teic signālvēlēšanu iniciatores «Eiropas kustības Latvijā» ģenerālsekretāre Liene Valdmane.
Vispirms Alūksnes novada jaunieši piedalīsies ideju izstrādē, domājot par to, kādas pārmaiņas un iniciatīvas viņi vēlētos redzēt nākamajā pašvaldības darbības periodā. «Tas ir būtisks posms – jaunieši vērtēs tagadējo situāciju un izstrādās ierosinājumus. Tos apkoposim un publiskosim, lai ar jauniešu vēlmēm varētu iepazīties gan esošie politiķi, gan topošie kandidāti, aicinot viņus ņemt vērā jauniešu priekšlikumus un iekļaut tos savās programmās. Nākamais solis – pēc partiju programmu publicēšanas jaunieši analizēs, vai tajās ir iekļauti viņiem svarīgie jautājumi. Šajā posmā viņi varēs vērtēt, cik lielā mērā partijas ir ieklausījušās viņu ierosinājumos, un izdarīt secinājumus, kuri politiskie spēki patiešām ņem vērā jauniešu viedokli,» skaidro L. Valdmane.
Aprīlī sāksies gatavošanās balsošanai, kas notiks tiešsaistē. Signālvēlēšanu rezultātus paziņos pašvaldību vēlēšanu dienas vakarā pēc iecirkņu slēgšanas – 7. jūnijā pulksten 20.01. Tad ikvienam būs iespēja uzzināt, kā būtu balsojuši jaunieši.
Signālvēlēšanās saņemtajām balsīm nebūs juridiska spēka, jo Latvijā dalība vēlēšanās ir iespējama no 18 gadu vecuma. Tomēr jaunieši var ietekmēt savu vecāku viedokli, tostarp mudināt viņus piedalīties vēlēšanās.
Signālvēlēšanu ideja ir aizgūta no Norvēģijas un citām Ziemeļvalstīm, kur tādas notiek jau vairāk nekā 20 gadus. Nākamgad pēc tāda paša principa notiks Saeimas vēlēšanas, un tad signālvēlēšanās varēs piedalīties visas pašvaldības. «Šis ir pilotprojekts, un pašvaldības izvēlējāmies izlozes kārtībā. Signālvēlēšanas notiks 15 pašvaldībās – Alūksnes, Balvu un Bauskas novadā, Daugavpilī, Dobeles novadā, Jūrmalā, Ķekavas novadā, Liepājā, Ludzas un Madonas novadā, Rēzeknē un Rēzeknes novadā, Saulkrastos un Tukuma novadā,» stāsta L. Valdmane. ◆