Kas notiek kaimiņos?

Gleznu nosola par 700 eiro

Dienu pirms Ukrainas kara trešās gadskārtas Aizkraukles novada Jaunjelgavā norisinājās atbalsta pasākums. Tajā tika vākti ziedojumi divu cēlu mērķu īstenošanai – drona iegādei un automašīnas pielāgošanai, kas palīdz cīņā pret iebrucēju.
Laikraksts «Staburags»

Viens no pasākuma lielākajiem notikumiem bija mākslinieka Andreja Bovtoviča gleznas «Viņi dzīvoja ilgi un laimīgi» izsole. Darbs īpaši radīts Ukrainas atbalstam, un tā sākumcena bija 50 eiro. Vairāksolīšanā diezgan raiti cipars uzkāpa līdz 400 eiro. Pārkāpjot pustūkstoša slieksni, par gleznu solīja trīs pretendenti. Pēc spraigas duelēšanās par jauno gleznas īpašnieku kļuva Aldis Vārpiņš, kurš to nosolīja par 700 eiro. Izsolē iegūtā nauda nokļuva biedrības «Agendum» ziedojumu kastē un to izmantos nākamās automašīnas pielāgošanai ievainoto izvešanai. Otrs augstākais solītājs bija novada mērs Leons Līdums. Priekšsēdētājs ar kolēģiem bija savākuši 500 eiro, par kuriem cerēja tikt pie gleznas. Lai gan izsolē uzvarēt neizdevās, naudu tāpat ziedoja biedrības atbalstam. Mākslinieks A. Bovtovičs gan mierināja, ka pašvaldībai uzgleznos citu gleznu.
Kopā atbalsta pasākumā biedrības «Agendum» apakšprojektam «Save our Heroes» saziedoja 2381,17 eiro. Tas ir projekts, kas sniedz atbalstu Ukrainas frontes mediķiem. Tajā pilnpiedziņas automašīnas tiek pielāgotas ievainoto izvešanai no kaujas zonas jeb tā sauktās «nulles». Agrāk uz fronti sūtīja mobilos hospitāļus, teltis, kas piemērotas mediķu darbam. Pirms nepilniem diviem gadiem izbūvēja pirmo evakuācijas auto. Tā ir automašīna, ar kuru mediķi izved ievainotos karavīrus no kaujas zonas. Nesen automašīnas sāka arī bruņot.
Paralēli vāca līdzekļus MAVIC drona ar termokameru iegādei. Šim mērķim saziedoja 2153,38 eiro. ◆

Mēra ēku siltuma zudumus

Gulbenes novadā turpinās daudzdzīvokļu ēku siltuma noplūdes mērījumi ar termokameras palīdzību un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālo atbalstu.
Laikraksts «Dzirkstele»

Izmantot šādu iespēju par brīvu bija piedāvājis Vidzemes plānošanas reģions un informatīvā atbalsta punkts «Vidzemes EnergoGids», organizējot kampaņu «Kur pazūd siltums?». Pieteiktas bija 26 Gulbenes novada daudzdzīvokļu mājas, bet Vidzemē tika saņemti 128 pieteikumi no daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem, apsaimniekotājiem un biedrībām 11 novados.
Ar termokameru vienā dienā apsekoja Gulbenes novadā pieteiktās 18 daudzdzīvokļu mājas. Uzņemtie māju siltuma zudumu digitālie foto būs pieejami elektroniski katras konkrētās daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai vai kādam no dzīvokļu īpašniekiem, kuri pieteikuši ēku kampaņai «Kur pazūd siltums?».
Pēc mērījumu veikšanas Vidzemes visām 128 daudzdzīvokļu mājām attēli tiks apkopoti un publicēti «Vidzemes EnergoGida» «Facebook» lapā. No 3. līdz 7. martam iedzīvotāji varēs balsot par ēku, kurai, viņuprāt, visvairāk nepieciešams bezmaksas energoaudits. Balsot varēs, atzīmējot «patīk» pie attēliem. 10. martā tiks paziņota ēka, kas saņems pilnībā apmaksātu energoauditu, ko finansēs «Interreg BSR» programma projektā «RenoWave».
Ikvienam Vidzemes plānošanas reģiona iedzīvotājam bija iespēja pieteikt savu daudzdzīvokļu ēku bezmaksas termokameras mērījumam, lai noskaidrotu, kur ēkā rodas vislielākie siltuma zudumi. Projekta galvenais mērķis ir veicināt daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu Baltijas jūras reģiona valstīs. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. ◆

Izsolē pārdos pili un ugunsdzēsības depo

Izsolē drīz nonāks divi Smiltenes novada pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi, kas var piesaistīt uzmanību gan sava nozīmīguma, gan atrašanās vietas dēļ. Tie ir Gaujienas jaunā pils (Gaujienas muižas pils ēka) un bijušais ugunsdzēsības depo Smiltenes centrā Baznīcas laukumā.
Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Īpašumam «Gaujienas jaunā pils» izsoles sākuma cena ir 141 000 eiro (aprēķinātā visvairāk iespējamā tirgus vērtība – 140 500 eiro), īpašumam Baznīcas laukumā (bijušajam depo) – 20 000 eiro.
Nekustamo īpašumu «Gaujienas jaunā pils», kas iekļaujas Gaujienas muižas pils apbūves ansamblī – valsts nozīmes arhitektūras piemineklī, Smiltenes novada deputāti nolēma pārdot, neredzot pils pielietojumu pašvaldības funkciju īstenošanai un ņemot vērā ēkas tehnisko stāvokli, ko pēc iespējas ātrāk nepieciešams uzlabot. «Ziemeļlatvija» jau rakstīja, ka Gaujienas pilī no 1922. līdz 2020. gadam atradās Ojāra Vācieša vārdā nosauktā skola, līdz Apes novada pašvaldība (pils iepriekšējā īpašniece pirms novadu reformas), ņemot vērā Valsts būvniecības kontroles biroja aizrādījumus par pils tehnisko stāvokli, skolu pārcēla uz citu ēku, kas arī pieder pašvaldībai. Gaujienas pili apdraud pie tās esošā brūkošā nogāze, kas attiecīgi pienāk arvien tuvāk pilij un kā rezultātā ēkā izveidojusies caurejoša plaisa. Nekustamā īpašuma «Gaujienas jaunā pils» izsoles noteikumos iekļauti vairāki šī īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumi, kas būs jāievēro pils jaunajam īpašniekam.
Pircējam, papildu privātai darbībai, jānodrošina nekustamā īpašuma publiska pieejamība sabiedrībai apjomā, kas vienlaikus saglabā kultūras pieminekļa pieejamību apskatei un netraucē pircēja pamatdarbībai.
Arī nekustamo īpašumu Smiltenē, Baznīcas laukumā (ugunsdzēsības depo), Smiltenes novada pašvaldība izsolē pārdos ar tālākās izmantošanas nosacījumiem. Izsoles sākuma cena ir 20 000 eiro. Īpašuma lietošanas mērķis ir komercdarbība. Uzņēmējdarbība jāuzsāk trīs gadu laikā pēc tam, kad nekustamais īpašums ierakstīts Zemesgrāmatā uz pircēja vārda. ◆

Zirņu proteīna rūpnīcai būvē pamatus

SIA «ASNS Ingredient» zirņu proteīna rūpnīcas būvlaukumā Jelgavā šobrīd notiek aktīvi būvdarbi. Būvnieki veic ārējo tīklu izbūvi, tiek urbti pāļi un betonēti ēku pamati. Lielāko daļu ēku plānots uzbūvēt līdz vasaras beigām, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.
Laikraksts «Zemgales Ziņas»

SIA «ASNS Ingredient» valdes loceklis Edgars Ruža norāda, ka ir paveikti meliorācijas darbi un notiek ēku pamatu būvniecība. «Tuvāko pāris nedēļu laikā esam iecerējuši sākt ēku celtniecību un jau maijā plānojam pabeigt pirmo – gatavās produkcijas noliktavu, kas ir lielākā no ēkām. Pārējās telpas rūpnīcas kompleksā tiks atvēlētas ražošanas procesiem un varētu būt gatavas vasaras beigās. Šajā laikā ceram saņemt arī
pasūtītās iekārtas,» stāsta E. Ruža.
Zirņu proteīna rūpnīcas projekta ideja radās, reaģējot uz globālām tendencēm. Proti, pieaugot iedzīvotāju skaitam pasaulē, pakāpeniski sāk pietrūkt lauksaimniecībai noderīgas zemes, lai saražotu dzīvnieku izcelsmes proteīnu – olbaltumvielas. Kā piemērotākie olbaltumvielu kultūraugi ir atzīti zirņi, un tieši zirņu proteīna izolāts ir pieprasītākā izejviela gaļas un piena aizvietotājproduktu ražošanā.
Projektam nepieciešamo zemi Prohorova ielā 13 uzņēmums no Jelgavas pašvaldības izsolē iegādājās 2022. gadā. Projektētā apbūves platība ir 26 300 kvadrātmetri.
Jaunās rūpnīcas izveidē plānots ieguldīt 114 miljonus eiro un būvniecību pabeigt 2026. gada beigās. ◆

#SIF_MAF_2024 Projekts «Mans pagasts, mana pilsēta» #manspagastsmanapilseta

Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».
Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.