Kas notiek kaimiņos?

Uzvar jauno automehāniķu konkursā

Aizkraukles Profesionālas vidusskolas 4. kursa audzēknis, topošais automehāniķis Niks Pētersons uzvarējis labāko jauno automehāniķu konkursā «Young Car Mechanic 2025». Viņš pārstāvēs Latviju starptautiskajā finālā, kur sacentīsies 13 Eiropas valstu labākie jaunie automehāniķi.

Laikraksts «Staburags»

Kopumā šogad konkursā piedalījās 430 Latvijas tehnisko skolu audzēkņi, konkursa pirmajā kārtā atbildot uz testa jautājumiem tiešsaistē. Labākie 57 jaunieši kvalificējās pusfinālam. Savukārt finālā iekļuva 12 labākie jaunie automehāniķi no deviņām skolām. Viņu starpā finālā iekļuva arī Aizkraukles Profesionālās vidusskolas 4. kursa audzēknis Niks Pētersons. Šogad, pirmo reizi konkursa vēsturē, pirmās piecas vietas izšķīra tikai dažu punktu un minūšu starpība. Trīs dalībniekiem bija identisks punktu skaits, un viņi cīnījās par otro un ceturto vietu. Izšķirošais bija izpildes laiks.
Nika sākotnējais mērķis bija iegūt septīto vietu vai augstāk, un jaunietis būtu bijis gandarīts. Izdzirdot, ka ieguvis pirmo vietu, Niks bija ļoti pārsteigts. Grūtākie uzdevumi bija augstsprieguma diagnostika, un Niks atzīst, ka nebija gaidījis ne uzdevumu par aizdedzes sistēmu, ne elektroauto simulāciju. Liela nozīme konkursā bija skolotāju atbalstam un praktiskajām zināšanām. Tās Niks ir ieguvis, gan piedaloties «Erasmus» projektos, prakses vietās papildinot zināšanas, gan arī patstāvīgi darbojoties brīvajā laikā. Šobrīd Niks jau strādā praksē auto dīlera servisa centrā Rīgā.
Tagad priekšā gatavošanās starptautiskajam finālam, kas šogad notiks Horvātijā. Tajā sacentīsies 13 konkursa dalībvalstu uzvarētāji, viņu skaitā arī Niks. Starptautiskais fināls notiks no 13. līdz 20. jūnijam, uz to kopā ar Niku dosies skolotājs Edgars Šals un «Inter Cars Latvija» pārstāvji. Kopumā starptautiskajā konkursā pirmo kārtu sāka 3200 jauno mehāniķu no vairāk nekā 260 tehniskajām skolām visā Eiropā. ◆

Uzstādīti dabas novērošanas torņi

Lejasciemietis Jānis Naglis izveidojis jaunu dabas tūrisma aktivitāti, kas sniedz iespēju ikvienam vērot dzīvniekus, putnus un dabas norises – uzstādīti 10 novērošanas torņi.

Laikraksts «Dzirkstele»

Tā radīta infrastruktūra jaunai dabas tūrisma aktivitātei Lejasciema pagastā. Tā ir iespēja ne tikai baudīt ainavu, bet arī izzināt vietējo floru un faunu, uzzināt vairāk par dabas procesiem un iegūt jaunas zināšanas par vides aizsardzību.
J. Naglis stāsta, ka tas ir viņa izlolots projekts, kas īstenots kopā ar sabiedroto mednieku palīdzību. «Desmit torņi atrodas mednieku klubs «Lejasciems – Dūre» teritorijā,» saka J. Naglis, «daudzi brauc uz Āfriku skatīties, kāds ir zilonis, žirafe, bet nezina, ka mums pašiem ir tāds cēls dzīvnieks kā staltbriedis. Ne velti viņam tāds nosaukums – staltais bullis, staltbriedis. Un riesta laiks – tas ir kaut kas brīnišķīgs, kad bauro un skan viss mežs! Daudzi cilvēki man ir prasījuši, lai riesta laikā aizvedu paklausīties. Tā kā «Satekā» bija iespēja īstenot projektu, ienāca prātā doma par novērošanas torņiem, kas būtu noderīgi gan medniekiem, gan interesentiem. Sabiedrībai ir jāsaprot, ka mednieki ne tikai nogalina, kā daudzi domā, bet gan regulē dzīvnieku skaitu.»
J. Naglis uzsver – pirms došanās uz novērošanas torņiem jāpiesakās viņam. «Tiem, kam ir doma doties, jāzvana, brauksim un vērosim. Pirmkārt, man jāparāda vieta, kur torņi ir. Otrkārt, par drošību atbildu es. Daļa torņu ir uz privātās zemes, varu iedot koordinātes un visu norunāt. Es izstāstīšu, kad var braukt, jo arī mednieki piesaka medības, kādam tas viss ir jākoriģē. Ja ir interese, zvaniet man, sarunāsim, jo torņi ir publiski pieejami,» saka projekta vadītājs. ◆

Ukraiņu jaunie basketbolisti iegūst jaunu atbalstītāju

Sākoties karam Ukrainā, basketbolists Ainārs Bagatskis, tobrīd Ukrainas basketbola izlases treneris, ar sievu Ilzi organizēja jauno basketbolistu – bērnu un jauniešu – nogādāšanu Latvijā. Viena no vietām, kur kara bēgļus silti uzņēma, bija Latvijas – Igaunijas pierobežas pilsēta Valka.

Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Tagad jaunie basketbolisti trenējas Basketbola klasē Valkā, kas agrāk bija VEF basketbola akadēmija. Tā ir sporta organizācija, kas nodrošina profesionālus treniņus dažāda vecuma basketbolistiem pieredzējušu treneru vadībā, dzīvošanu ērtā un mūsdienīgā dienesta viesnīcā, kā arī mācības Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā, Valkas novada bērnu un jaunatnes sporta skolā vai kaimiņpilsētas Valgas arodskolā.
Ar 37 bērniem un jauniešiem strādā Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) treneris Artjoms Tiniakovs un basketbola leģenda, treneris Pēteris Višņevics. 23 audzēkņi ir Ukrainas kara bēgļi. Lielākajai daļai tuvinieki palikuši kara plosītajā dzimtenē.
Viņi var dzīvot, mācīties un trenēties Latvijā, pateicoties atbalstītāju atsaucībai. Sākumā atsaucība bija ļoti liela, taču ceturtajā kara gadā iestājies pieradums. Arī ekonomiskā situācija Latvijā nav pārāk spoža, tāpēc pilnvērtīgi nodrošināt ukraiņu bērnu un jauniešu dzīvi, treniņus, piedalīšanos sacensībās kļūst arvien grūtāk. Viņi spēlē Reģionālajā līgā, U19, U17 čempionātos, bet jaunāko sportistu mači vēl tikai priekšā. Visu šo laiku jaunos basketbolistus atbalstījusi Valkas novada pašvaldība, vietējais ražošanas uzņēmums SIA «Pepi Rer», SIA «Aldar Latvija», «Cool», Rotari klubi, Latvijas un Vācijas Sarkanais Krusts, labdarības organizācija «ziedot.lv» un citas, kā arī daudzi privātie atbalstītāji. Taču ar to nepietiek.
Atbalstītāju pulkam pievienojies arī viens no Latvijas lielākajiem daudznozaru uzņēmumiem «Draugiem Group». Uzņēmuma runasvīrs Jānis Palkavnieks paziņojumā atbalstu ukraiņu bērniem un jauniešiem, kuri dzīvo Valkā un spēlē basketbolu, vēsta: «Mēs atbal-stām Ukrainas tautas cīņu pret okupantiem jau no pirmās dienas. Kad kopā ar citiem uzņēmējiem dibinājām fondu «Uzņēmēji mieram», viena no «Draugiem Group» atbildībām bija tieši droša patvēruma sagādāšana kara bēgļiem Latvijā. Pie mums ierodas bērni, jaunieši un viņu mammas, kamēr tēvi un brāļi aizstāv savu zemi ar ieročiem rokās. Ja brīvības cīnītāju tuvinieki ir drošībā un aprūpēti, tad arī karavīri kaujas laukā var cīnīties daudz jaudīgāk. Kopā mēs uzvarēsim!» ◆

Jāņa Danilsona māksla atgriežas dzimtenē

Alūksnes kultūras centrā īpašā pasākumā, kas veltīts pilsētas 105. gadadienai, iekārtota novadnieka, mākslinieka Jāņa Danilsona gleznu un apsveikumu kartīšu izstāde.

Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»

Darbi uz Latviju atceļojuši no Zviedrijas, kur J. Danilsons pavadījis lielāko mūža daļu. Nepabeidzot studijas Mākslas akadēmijā, 1944. gadā Jānis bija spiests doties bēgļu gaitās uz Zviedriju. Dzīves laikā J. Danilsons piedalījies dažādās izstādēs. Mācību nolūkos pilnveidojies Parīzē, kas uz viņa māksliniecisko rokrakstu atstāja spēcīgu iespaidu. Profesionāli bija saistīts ar printēšanas un zīmēšanas darbu rek-
lāmas firmā Stokholmā. Vēlāk kļuva par mākslas direktoru Vesterosas rūpnīcā «Metallverken», kur nostrādāja līdz pensijas gadiem. Būdams pensijā, mākslinieks atkal nopietni pievērsās glezniecībai. Kā grafiskais dizaineris viņš strādāja līdz 80 gadu vecumam.
Mākslinieks ilgojās pēc dzimtenes un vienmēr interesējās, kā klājas Latvijā. J. Danilsona darbi bijuši izstādīti neskaitāmās vietās, tai skaitā Ķīnā un daudzviet Eiropā. Latvijā šī būs viņa darbu pirmā izstāde. «Tā ir viņa atgriešanās dzimtenē caur gleznām,» saka J. Danilsona māsas dēls Jānis Baltiņš, kurš atgādājis mākslinieka darbus uz Latviju.
«Kad uz Latviju atbrauca Jāņa Danilsona vedekla Ilva un dēls Markuss, viņi atveda Ilvas veidotās grāmatas «Jānis Danilsons». Vienu no tām aizvedām uz Latvijas Mākslas akadēmiju. Pēc rektora Zariņa ieteikuma radās ideja organizēt izstādi. Tas man deva pamudinājumu. Nu esam tik tālu nonākuši, ka 34 gleznas ir Alūksnē. Ceru rast iespēju pēc Alūksnes gleznas izstādīt vēl kaut kur Latvijā,» stāsta J. Baltiņš.
Izstādes atklāšanā būs iespēja redzēt ne tikai gleznas. «Jānis katru gadu Ziemassvētkos mums sūtīja paša gleznotus apsveikumus, ko esmu saglabājis. Kad pats vairs nevarēja gleznot, šo tradīciju pārņēma viņa mazmeita Miranda, kura iet vectēva pēdās un ir topošā māksliniece,» prieku neslēpj J. Baltiņš. ◆

#SIF_MAF_2024 Projekts «Mans pagasts, mana pilsēta» #manspagastsmanapilseta

Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».
Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.