www.bauskasdzive.lv
Šī gada Muzeju nakts tēma saistīta ar mūsu vērtību stāstiem vai dažādu priekšmetu popularizēšanu no muzeju krājuma.
Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»
Gatavojoties Muzeju naktij un iedziļinoties šajā tēmā, arī Alūksnes novada muzejs vēlas akcentēt sava muzeja krājumu. Viena no krājuma vērtībām ir tekstilijas, tostarp adītie rakstainie cimdi.
«Zinot, ka tradīcijas tiek saglabātas, bet ir arī zūdošas, jo vietā nāk laicīgās lietas, gribas saglabāt mūspusei raksturīgos cimdu rakstus, tādēļ radās ideja darināt rakstaino cimdu kopijas. Cimdus, ko pētīt, izvēlējāmies no Alūksnes muzeja krājuma, kas glabājas Alūksnē un Jaunlaicenē. Tie galvenokārt adīti no dzijas, kas krāsota dabas krāsām. Darināt cimdu kopijas aicinājām novada rokdarbnieces,» stāsta Alūksnes novada muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Jolanta Baldiņa.
«Atsaucība bija liela, un rokdarbnieces ar patiesu interesi iesaistījās muzeja iniciatīvā. Kopīgi pētījām rakstus, to, kā cimdi veidoti, krāsu un rakstu nianses. No visa krājuma katra rokdarbniece izvēlējās vienu vai divus cimdu pārus, kuriem vēlas izgatavot kopijas. No šiem darbiem vēlāk muzejā veidosim izstādi, kur varēsim vēsturisko materiālu salīdzināt ar mūsdienās radīto. Katram darbam būs pievienots arī tehniskais zīmējums un darba apraksts, lai interesenti, to apskatot, var nofotografēt un mēģināt mājās uzadīt paši, mantojumu saglabājot nākamajām paaudzēm. Esam pateicīgi katrai adītājai, kura nolēmusi adīto cimdu pāri atstāt muzeja krājumā, jo tas ir gan vēstījums par mūsdienu adītāju tradīcijām, gan arī atbalsts vēstures saglabāšanā, jo darbi top par pašu rokdarbnieču līdzekļiem. Muzejs glabā vēsturiskās liecības, mūsdienās radītais arī kļūst par vēsturi,» akcentē J. Baldiņa.
Akcijas izstādi plānots atvērt Muzeju naktī 17. maijā. Paredzēts, ka tā būs skatāma līdz pat Ziemassvētkiem, kad adīto rak-staino cimdu tēma būs aktuāla un arī gadalaikam piemērota. ◆
Uzvarot erudīcijas spēlē, nopelna klasei ekskursiju
Smiltenes vidusskolas 12. klases skolēnu komanda «Upeņotāji» ieies vēsturē kā pirmās erudīcijas spēles
«Prāto URDĀ» uzvarētāji.
Laikraksts «Ziemeļlatvija»
Šo spēli 10.–12. klašu skolēniem rīkoja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «ZAAO» dabas un tehnoloģiju parks «URDA».
Pieteicās 33 komandas. No tām pēc divām kārtām finālā iekļuva 12 labākās. Smiltenes vidusskolas «Upeņotāji» uzvarēja, sacenšoties ar zinošākajiem jauniešiem no Salacgrīvas, Gulbenes, Rugāju, Limbažu, Krimuldas, Balvu, Valmieras, Cēsu un citām izglītības iestādēm. Balvā komanda saņē-
ma transporta kompensāciju 300 eiro vērtībā, ko jaunieši nolēmuši izlietot klases ekskursijai, tikai vēl jāizdomājot, uz kurieni.
«Smiltenes vidusskolas komanda diezgan izvirzījās punktos priekšā pārējām komandām un godam nopelnīja pirmo vietu. Jāēd upenes, jo redz, kāds veiksmīgs nosaukums komandai,» smaidot teic Evija Tiltiņa, SIA «ZAAO» vides izglītības projektu vadītāja.
Akcija – erudīcijas spēle «Prāto URDĀ» norisinājās trīs kārtās. Divas no tām notika tiešsaistē, trešā, fināla kārta, – klātienē dabas un tehnoloģiju parkā «URDA» Daibē.
Spēļu starplaikā jaunieši piedalījās izzinošā ekskursijā pa aprites ekonomikas centru «Daibe».
«Prāto URDĀ» ir pavisam jauns pasākums, ko SIA «ZAAO» un dabas un tehnoloģiju parks «URDA» piedāvā 10.–12. klašu skolēniem ar mērķi rosināt viņus izmantot jau esošās zināšanas un paplašināt tās par vides jautājumiem (atkritumu samazināšanu, pareizu apsaimniekošanu, vides ilgtspēju, aprites ekonomiku, dabas resursu saudzēšanu un tamlīdzīgi). Lai erudīcijas spēle būtu pēc iespējas kvalitatīvāka, «URDA» tās rīkošanā iesaistīja profesionālu prātošanas spēļu rīkotāju ar pieredzi Jāni Siliņu. Atbildes bija tikai pašu jauniešu galvā, viedtālruņus spēles laikā nedrīkstēja izmantot. ◆
Aizkrauklē durvis ver divas kafejnīcas
Aizkrauklē, tirdzniecības centrā «IGA centrs», nesen atklāta lielveikala «TOP» līnijas kafejnīca, kas Latvijā pazīstama ar nosaukumu «Pasēdnīca».
Tā pilsētā ir jaunpienācēja. Savukārt Aizkraukles otrā galā durvis vērusi kafejnīca «Panna», kura pilsētā darbojas jau daudzus gadus.
Laikraksts «Staburags»
Iepriekš «Panna» nomāja telpas «IGA centrā», taču nomas līguma termiņš tuvojās beigām un netika pagarināts, tāpēc bija jāmeklē jaunas telpas. SIA «IMIga» valdes priekšsēdētāja Inguna Grandāne sacīja, ka bija jau laikus par to informēta, tomēr pēc 15 gadu darba iestājās neliels mulsums. Bēdāties gan nebija laika, jo uzņēmums turpināja strādāt. Labiekārtotā virtuvē, kas atrodas Koknesē, gatavoja ēdienu piegādēm un meklēja telpas jaunai mājvietai.
Marta sākumā atbrīvotajās telpās darbu sāka SIA «Firma Madara 89» piederošā «Pasēdnīca», kurai līdzās ir arī veikals «TOP». Marta izskaņā jaunās telpās klientus sāka uzņemt arī «Panna», kuras pirmsākumi meklējami 1993. gadā Lielvārdē.
Interesanti, ka ēdnīca tajās telpās bijusi arī padomju laikā. Tie, kas tālajos gados bija iegriezušies pilsētas ēdnīcā, var atsaukt atmiņā telpu iekārtojumu toreiz un salīdzināt ar tagadējo, jo telpas piedzīvojušas lielas pārvērtības.
«Panna» iet līdzi laikam un pārsteidz ar vairākiem jaunumiem. Ēdienkarte vairs nebūs uzrakstīta uz tāfeles, tas, ko pavāri konkrētajā dienā būs pagatavojuši, būs redzams ekrānos. Tāpat ekrānos varēs apskatīt banketa ēdienkartes un galdu servējumus, kā arī ēdienu fotogrāfijas. Pagaidām tā vēl ir iecere, ko drīz īstenos.
Jaunums šajā kafejnīcā ir «Pannas skapis», kurā izlikti ēdieni līdzņemšanai. Ja nav vēlēšanās stāvēt rindā, būs pašapkalpošanās iespēja. Klāsts gan būs ierobežots, un norēķināties par «Pannas skapja» ēdieniem un kafiju varēs pašapkalpošanās kasē.
SIA «IMIga» valdes priekšsēdētāja un līdzīpašniece Inguna Grandāne ar prieku stāsta, ka arī jaunajā «Pannā» ir tie paši darbinieki, kas iepriekšējā. Lai arī kafejnīca atsākusi darbu, visas ieceres vēl nav īstenotas. Top terase, kur maltīti varēs ieturēt siltajā laikā, nepieciešami arī citi uzlabojumi. ◆
Videokameras palīdz notvert huligānus
Videonovērošanas kameras ir viens no veidiem, kā cīnīties ar huligāniem pilsētas parkos un citās sabiedriskās vietās.
Laikraksts «Dzirkstele»
Nupat Gulbenē, Gulbīšu parkā, izvietotas jaunas novērošanas kameras. Gulbenes pilsētā novērošanas kameras palīdz notvert huligānus jau sen, un Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards atzīst, ka šādu kameru izvietošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt postījumu nodarīšanu, kā arī operatīvi atklāt to, kurš cilvēks veicis huligānisku rīcību. Runājot par kopējo situāciju parkos un pilsētā, M. Didrihsons-Linards uzsver, ka huligānismam ir viļņveida raksturs. «Nav gan tā, ka Gulbenes novadā būtu izteikta parku vai pilsētas rotājumu, objektu demolēšana. Tas notiek ik pa brīdim. Agrāk bija izteikta arī zīmēšana vai rakstīšana ar krāsu flakoniņiem, bet, par laimi, tā ir mazinājusies,» informē M. Didrihsons-Linards.
Viņš min, ka ir arī pārvietojamās kameras: «Tām ir saules panelis, un, ja jūtam, kur ir kāda problēma, tur novietojam šādu kameru. Aizdodam tās arī citām vietām, piemēram, ja kāda problēma ir novada pagastā un nepieciešama videonovērošana. Ar kameru palīdzību ir izdevies noķert arī huligānus. Jāatzīmē, ka par šādām rīcībām var iestāties kriminālatbildība. Par sīko huligānismu var uzlikt sodu, sākot no 70 eiro,» informē Mārtiņš Didrihsons-Linards.
Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks stāsta, ka videonovērošana ir efektīvs veids, kā mazināt huligānismu. Pārvietojamās kameras tiek uzstādītas gan mežos pie atkritumu izmešanas vietām, gan pie šķirojamo atkritumu konteineriem, ja ir tāda nepieciešamība. M. Didrihsons-Linards atzīst, ka atkritumu izmešana mežos Gulbenes novadā pēdējos gados ir krasi mazinājusies. ◆
#SIF_MAF_2024 Projekts «Mans pagasts, mana pilsēta» #manspagastsmanapilseta
Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».
Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve».
Reklāma