www.bauskasdzive.lv
Lielupes palienes pļavās Jelgavā savvaļas zirgu ganāmpulkam pievienojušies trīs mazie rikšotāji, kas dzimuši janvārī, februārī un martā, ziņo Jelgavas pilsētas pašvaldība.
Laikraksts «Zemgales Ziņas»
Pilssalas zirgu ilggadējais uzraugs Einārs Nordmanis stāsta, ka pirmais kumeliņš šogad atskrējis netipiski agri – janvārī.
Kopumā Lielupes palienes pļavās pašlaik ganās aptuveni 90 Polijas koniku šķirnes savvaļnieku, kas veiksmīgi pārziemojuši. «Savvaļas zirgiem svarīgākais ir brīvība, svaigs gaiss un iespēja baroties. Pirmie divi faktori pļavā vienmēr ir klātesoši, bet ziemā kuplajam ganāmpulkam gādāti ap 90 tonnām siena jeb 450 siena ruļļu,» stāsta E. Nordmanis.
Zirgu uzraugs papildina, ka šobrīd gaidībās ir vēl vairākas ķēves, un tas nozīmē, ka aprīlī un maijā gaidāms «demogrāfiskais sprādziens» ar vairāk nekā 10 jaundzimušajiem kumeliņiem. Tas gan vēl negarantē tik kuplu pieaugumu. «Savvaļas zirgu dzīves ritējumam ganāmpulkā ir savi noteikumi, pama-tā – izdzīvo stiprākais. Ja zirgs spēj tikt uz kājām, ir ar labu iedzimtību, stipru imūnsistēmu, viņš tiek galā ar dažādām kaitēm, taču vājākie sugas pārstāvji aiziet bojā. Tā ir skarba, tomēr savvaļas dzīvei raksturīgā dabiskā atlase. Ir gadījumi, kad kumeliņu ir iespējams apārstēt un glābt, taču ir reizes, kad iedzimtās kaites nav atrisināmas pat ar medicīnisko palīdzību. Savukārt gadījumos, kad ķēvēm dzimuši spēcīgi kumeļi, tie jau pāris stundu laikā savā barā līdzās mammai dodas lielajā pasaulē,» stāsta E. Nordmanis.
Gadu gaitā bara apjoms tiek regulēts, gan nomainoties zirgu paaudzēm dabisku procesu rezultātā, gan tiem rodot jaunas mājas. Pēdējo gadu laikā palienes pļavās mītošie Polijas koniki ceļojuši uz Somiju un Igauniju, kur šī šķirne ir augstā vērtē.
E. Nordmanis uzsver, ka pavasara ieskaņā Pilssalas teritorijā pieaug apmeklētāju skaits, tāpēc būtiski atcerēties – dzīvniekus nevajag traucēt, kā arī ieteicams tos vērot no attāluma: «Nekādā gadījumā nevajag līst klāt zirgiem. Saprotams, ka bērniem un arī pieaugušajiem gribas paglaudīt mazos kumeliņus, taču ne visas ķēves ir saprotošas, cilvēku uzmanību tās var uztvert kā apdraudējumu un uzbrukt. Atcerēsimies, ka šajā laikā neparedzami ir arī ērzeļi – tiem notiek cīniņi un auļošana, kas var būt bīstama.»
Zirgi pašlaik izvietojušies pa visu Pilssalas teritoriju, bet bieži sastopami arī netālu no skatu torņa. ◆
Pierobežā joprojām lieto nelicencētus kanālus
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vairāku desmitu Krievijas un Baltkrievijas TV kanālu rādīšana Latvijā tika pārtraukta, lai novērstu draudus Latvijas drošībai. Kopš tā laika Valsts policija regulāri kontrolē audiovizuāla satura lietošanu, konstatējot nelicencētas programmas.
Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»
Īpaši aktuāli tas ir Latgales un Vidzemes pierobežas reģionos. Alūksnes novads ir viens no tiem, kur situācija šajā ziņā arvien nav uzlabojusies.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko informē, ka visā Vidzemes reģionā aizvadītajā gadā veiktas 373 audiovizuāla satura legalitātes pārbaudes – gan pēc pašas policijas iniciatīvas, gan saņemot ziņojumus no iedzīvotājiem. Uzsākti arī divi kriminālprocesi. Valsts policija atzīst – likumsargiem pietrūkst rīku, kas ļautu atmaskot likumpārkāpējus, kas lieto nelegālos, lielākoties Latvijas nedraudzīgās Krievijas televīzijas kanālus. Īpaši jau tādēļ, ka interneta vide jebkurā valodā pieejama visiem. «Tas ir stāsts par cīņu ar vējdzirnavām. Diemžēl Krievijas pierobežā un ne tikai, arī valsts vidienē, nelicencētu audiovizuālu saturu iedzīvotāji patērēja, patērē šobrīd un patērēs turpmāk. Lai šo apriti ierobežotu, rīkojam profilaktiskos pasākumus un cīnāmies visiem veidiem un līdzekļiem, taču tas nav viegls uzdevums. Ja mēs patrulējam Liepnā vai Pededzē un redzam aizdomīgas antenas virs dzīvojamām mājām, policijai nav tiesību ieiet dzīvoklī un pārbaudīt, ko tur skatās, mēs to varam darīt tikai uz, piemēram, iedzīvotāju vai pašvaldības iesnieguma pamata, ka, lūk, ir aizdomas par nelegāla satura izplatīšanu. Turklāt policija var vērsties nevis pret nelegālā satura lietotāju, bet pret izplatītāju, kas attiecīgi ir kāds komersants vai «amatnieks ar zelta rokām», kas ir šādu iespēju nodrošinājis,» skaidro I. Mitrošenko.
Viņš uzsver, ka nedraudzīgo valstu audiovizuālā satura patērēšana ir bīstama tendence, jo safabricētā un nepatiesā informācija «indē» pierobežas iedzīvotāju prātus, un tad lojalitāti valstij grūti panākt. «Šis jautājums risināms plašāk. Iedzīvotāji patērē informācijas avotus, kuru lietoto valodu viņi saprot. Tie ir krievu valodā runājošie un domājošie cilvēki, kuri visticamāk valsts valodu neapgūs nekad. Ja iedzīvotāji nesaprot latviešu valodu, viņi meklē avotus krievu mēlē un klausās vai skatās to, ko saprot,» uzskata policijas amatpersona, aicinot sabiedrību šim jautājumam pievērst uzmanību. ◆
Veido Sēlijas tautas bibliotēku
Biedrība «Ūdenszīmes», kas apsaimnieko kādreizējo Kaldabruņas skolu, veidos Sēlijas tautas bibliotēku.
Laikraksts «Staburags»
Tā iecerēta kā vienotas informācijas datubāze par Sēlijas vēsturi, novadpētniecību, kultūru un radošajām personībām, krājuma veidošanas procesā iesaistot plašu sabiedrību, informē Jānis Dzimtais, sadarbības kopienu tīkla «Sēlijas salas» pārstāvis.
Lai īstenotu 2024. gadā publicētajā Sēlijas viedā reģiona stratēģijā ietvertās kultūras normas, biedrība «Ūdenszīmes» sākusi realizēt projektu «Sēlijas viedā reģiona stratēģijas īstenošana. Vieta, kultūra, inovācijas». Tā gaitā tiks veidota Sēlijas tautas bibliotēka, kā arī izstrādāts Sēlijas kultūras kanons. Dunavā, Medumos, Ritē, Sunākstē un Zasā jau notikušas fokusgrupu tikšanās, noskaidrojot iedzīvotāju viedokļus par Sēlijas kultūras vērtībām un simboliem, bet Kaldabruņā uzsākta tautas bibliotēkas izveide.
Sēlijas tautas bibliotēka būs konceptuāli pirmā bibliogrāfiska resursu krātuve, kas savos mērķos par galveno krājuma veidošanas koncepciju izvirzījusi visas Sēlijas materiālu apkopošanu. Materiāli būs noderīgi novadpētniecības entuziastiem, skolu jaunatnei, pašvaldību kultūras darbiniekiem, pētniekiem un citiem interesentiem.
Pašlaik bibliotēkas telpā uzstādīti jauni koka plaukti un uzsākts darbs pie krājuma veidošanas. Izstrādās digitālu tautas bibliotēkas katalogu, kurā būs ērti pārskatāmi visi uz vietas Kaldabruņā pieejamie materiāli.
Ikviens aicināts iesaistīties krājuma veidošanā un ziedot drukātos materiālus par Sēliju. Tās var būt grāmatas, brošūras, bukleti, pastkartes, kas ietver informāciju par Sēlijas vietām vai ar Sēliju saistītiem tematiem. Bibliotēkā gaidīti arī Sēlijas autoru darbi– gan zināmu literatūras klasiķu, gan mūsdienu rakstnieku izdevumi. Lielu uzmanību krājuma veidošanā veltīs novadpētniecībai, tāpēc īpaši gaidīti arī Sēlijas pagastu un mazpilsētu izdotie materiāli, ceļveži, vēstures grāmatas.
Sēlijas tautas bibliotēka tiek veidota kā sabiedriska iniciatīva un tās krājums būs neatkarīgs no publisko valsts un pašvaldības dibināto bibliotēku resursiem. Bibliotēka atradīsies bijušajā Kaldabruņas sākumskolā, Jēkabpils novada Rubenes pagastā. Darba laiks būs pēc iepriekšējas pieteikšanās vai biedrības pasākumu laikā. ◆
Pēta Gulbenes novada mūsdienu mītus
Gulbenē un Gulbenes novadā norisinājās starpdisciplināra radošā rezidence, kurā satikās Gulbenes novada jaunieši, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) aktiermākslas, teātra režijas un audiovizuālās mākslas studenti, kā arī Latvijas Kultūras koledžas studenti specializācijā «Videogrāfija».
Laikraksts «Dzirkstele»
Sadarbībā tika izveidotas vairākas īsfilmas, kas vēstī par īpašām vai vēsturiski nozīmīgām vietām vai personībām Gulbenes novadā. Par to informē Stāmerienas pils projektu vadītāja Anita Birzniece.
Rezidences radošo un izglītojošo procesu mentorēja LKA mācībspēki: kinorežisors, LKA rektors, profesors Dāvis Sīmanis, teātra režisore, aktrise, asociētā profesore Indra Roga un kinooperators, lektors Uldis Jancis.
«Šī ir otrā reize, kad Stāmerienas pilī tiek rīkota tieši kino jomai veltīta rezidence. Tajā piedalījās septiņi Gulbenes novada jaunieši un 30 studenti. Jau pirmajā dienā pēc lekcijām dalībnieki sadalījās piecās grupās, un katrā no šīm grupām bija kāds Gulbenes novada jaunietis. Tādā veidā viņi ir sava veida Gulbenes novada vēstneši. Filmēšana notika ārā un iekštelpās ar viena kadra filmēšanu. Tas tiek darīts, lai filmas materiāls tiktu mazāk montēts un paredz ilgstošāku mēģinājumu procesu, jo filmēšana praktiski notiek gandrīz vienā kadrā,» stāsta A. Birzniece.
Šoreiz filmēja Velēnā, Jaungulbenē, Beļavā, Gulbenē Emzes parkā un bānītī.
A. Birzniece uzsver, ka šāda rezidence ir unikāla ar to, ka Latvijā nav izglītības iestādes tieši kinoaktieriem.
«Dramatiskā teātra aktierus gatavo lielajai skatuvei, lielajiem attālumiem, bet kino specifika ir citādāka. Šī rezidence ir kļuvusi par tradīciju, lai šeit var īstenot tādus starpdisciplināros projektus, kurus akadēmijā un koledžā neapgūst. Šī rezidence ir iespēja mācīties vienam no otra, kā kustēties kameras priekšā, kā režisēt aktierus, filmēt. Tā ir mācīšanās darot,» skaidro A. Birzniece.
Tapušās īsfilmas pēc lielākas apstrādes un titru pievienošanas tiks nodotas Gulbenes novada pašvaldības un tās kultūras iestāžu rīcībā un varēs tikt izmantotas novada vietu popularizēšanas vajadzībām, kā arī tiks izrādītas dažādās īsfilmu skašu programmās. ◆
Reklāma