Kas notiek kaimiņos? Piedāvā apgūt loka šaušanu

Iestājoties siltākam laikam, cilvēkus arvien vairāk saista aktīvās atpūtas iespējas dabā. Tie, kuri vēlas pamēģināt ko jaunu, var doties uz aizraujošām un izglītojošām nodarbībām loka šaušanā.
Tāda iespēja ir Zvārtavas pagastā.
Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Atpūtas vietu ierīkojis Matīss Siliņš. Viņš izveidojis ērtu šautuvi atpūtas vietā «Mežrozītes», kas atrodas Gaujas krastos pie Igaunijas robežas. «Tāda mini šautuve man šeit jau bijusi iepriekš, bet šogad šautuves teritorija, kur uzstādīti mērķi, ir daudz plašāka un ērtāka apmeklētājiem, tūristiem, kuri atrada ceļu uz Zvārtavas pagastu, Gaujas krastiem,» stāsta M. Siliņš, kurš pats ar loka šaušanu nodarbojas vismaz piecpadsmit gadus.
Nodarbības paredzētas iesācējiem, kuri vēlas iepazīties ar šo aizraujošo sporta veidu. To laikā paredzēts iepazīstināt ar pamata drošības noteikumiem un pareizu rīcību ar loku, kā arī apgūt citas iemaņas: kā pareizi nostāties un turēt loku, lai veidotu stabilu šāvienu, varēs iepazīties ar šaušanas tehniku un paņēmieniem, lai uzlabotu precizitāti, kā arī veikt praktiskus vingrinājumus, lai attīstītu roku un acu koordināciju.
Loka šaušana prasa ne tikai noteiktu fizisko spēku, bet arī garīgo, mentālo treniņu. Loka šāvēji attīsta sevī koncentrēšanos, fokusēšanās spēju un uzmanību – ne velti loka šaušanu mēdz dēvēt par meditāciju kustībā.
«Savā laikā esmu piedalījies gan Kārķu Meža dienās, gan Lielajā labdarības robežtirgū, tur piedāvājot šaušanu ar loku. Par to vienmēr ir interese, cilvēki stāv rindā, lai pamēģinātu turēt rokās loku. Tā, protams, ir tikai un vienīgi izklaide. Iemācīties šaut ar loku dažu minūšu laikā ir nereāli, jo, lai trāpītu mērķī, ir daudz dažādu nianšu, kuras tik īsā laikā grūti apgūt. Lai gan es stāstu, kā jānostājas, kā jātur loks, kur jātēmē, tas vienalga ir sasteigts process, ja cilvēks zina, ka viņam aiz muguras stāv citi, kas gaida rindā. Līdz ar to par loka šaušanu var rasties ne tas pareizākais priekšstats. Tieši tāpēc esmu nonācis pie idejas, ka varētu piedāvāt iespēju apgūt loka šaušanu jebkuram interesentam. Nepiespiestā, atbilstošā vidē rezultāti un patikšana būs pavisam cita,» uzsver M. Siliņš un piebilst, ka uz nodarbībām tiek aicināti pusaudži un pieaugušie. Ja ar laiku pieprasījums būs arī jaunākai mērķauditorijai, tad padomās arī par bērniem.◆

BMX sportistu cerības piepildās

BMX riteņbraukšanas trasē Gulbenē notiek pārbūve, kuru veic SIA «Rubate».
Laikraksts «Dzirkstele»

Šo pašvaldības projektu realizācijai virzīja novada Sporta pārvalde, un, to īstenojot, radīsies iespēja Gulbenē organizēt Latvijas čempionāta un Latvijas kausa izcīņas sacensības BMX riteņbraukšanā.
«Pašlaik sacensību trases starta vietā tiek uzstādīti veidņi betona konstrukcijām, kas nepieciešamas, lai to sakārtotu atbilstoši visiem standartiem. Darbus plānots pabeigt līdz vasaras vidum, taču jāskatās, kādi būs laika apstākļi. Bērniem kaut kur ir jātrenējas, bet rekonstrukcijas laikā tas nav iespējams. Plānā mums ir daļēja trases pārbūve, kur runa ir par pirmo divu virāžu sakārtošanu, kā arī starta kalna savešanu kārtībā atbilstoši mūsdienu prasībām. Tas nepieciešams tāpēc, lai nākotnē varētu organizēt arī Latvijas kausu, jo tas šobrīd nav iespējams. Mēs varējām organizēt tikai iekšējas vai atklātas sacensības, taču mērķi mums ir lielāki. Organizējot nopietnas sacensības, pienesums ir visai pilsētai. Neskaitot treniņus, kādi noteikti būs, uz šādām sacensībām ierodas ap 400 cilvēkiem,» atklāj projekta un Gulbenes novada Sporta pārvaldes vadītājs Lauris Krēmers.
Lai gan iepriekšējos gados biedrība «Gulbenes Velo fans» ļoti daudz paveica trases sakārtošanā, ar saviem līdzekļiem viņiem šādā mērogā darbi nav paveicami, tāpēc iesaistījās pašvaldība. Latvijas Riteņbraukšanas federācija deva norādes, kādi darbi būtu veicami, un tika izstrādāts tehniskais projekts, kurš tagad tiek īstenots. ◆

Izdota Valkas teātrim veltīta pastmarka

Gatavojoties Valkas pilsētas teātra 155 gadu jubilejai, teātrim sadarbojoties ar «Latvijas Pastu», izlaista piemiņas pastmarka, bet ar ierobežotu tirāžu. Tādas pastmarkas būs tikai 20.
Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Teātra ilggadējais režisors un daudzu interesantu ieceru īstenotājs Aivars Ikšelis stāsta, ka 1871. gada 10. maijā Valkā pirmo reizi latviešu valodā tika izrādīta teātra izrāde, kas būtībā ir latviešu teātra aizsākums Valkas pilsētā. Valkas pilsētas teātra pastmarkas tapušas ar Valkas novada kultūras pārvaldes vides un reklāmas dizaina speciālistes Madaras Birčas izveidotu dizainu.
Uz pastmarkas fonā redzams Maskavas ielas sākums Valkā (tagad – Kesk iela kaimiņpilsētā Valgā). Uz pastmarkas attēlotā ēka dziļumā, labajā malā – Valkas Viesīgās biedrības sarīkojumu zāle (mūsdienās nav saglabājusies). Izmantots foto, kas uzņemts ap 1906. gadu. Savukārt pastmarkas priekšplānā redzams Valsts heraldikas komisijas apstiprinātais Valkas pilsētas teātra ģerbonis un paskaidrojošais teksts.
A. Ikšelis priecājas, ka «Latvijas Pasts», nogādājot pastmarku komplektu, klāt pievienojis vēlējumu: «To īpašo dzīves garšu rada mazi, bet neaizmirstami mirkļi. Nevis formāli, bet personīgi. Tādi, pie kuriem ir piedomāts. Radot personalizētas pastmarkas, jūs esat domājuši par to, kam tās dāvināsit vai sūtīsit. Un tas ir īpaši. Paldies, ka izvēlaties radīt mazus, bet neaizmirstamus mirkļus!»
«Ziemeļlatvija» atgādina, ka Latvijā pazīstamais liliju selekcionārs Guntis Grants ir selekcionējis jaunu Āzijas grupas liliju. Tai dots nosaukums «Valkas teātris». Valkas pilsētas teātrim īpaši selekcionētās lilijas zieds ir bez smaržas un sala izturīgs. Tas ziemā nav jāsedz. Šīs grupas lilijas aug Sibīrijā un Aļaskā. Ziedkāta garums var sasniegt ap metru. Ziedi vidēji lieli, zied jūlija pirmajā pusē. ◆

Ierīkos mākslīgo mitrāju notekūdeņu attīrīšanai

Aizkraukles novada Staburaga pagasts un Dobeles novada Vecauce ir divas vietas Zemgalē, kur starptautiskā projektā «NATALIE» ieviesīs inovatīvu, dabā balstītu risinājumu – mākslīgo mitrāju.
Laikraksts «Staburags»

Projekta «NATALIE» mērķis ir veicināt dabā balstītu risinājumu (DBR) izmantošanu klimata noturības palielināšanai, ieviešot tos astoņās Eiropas pilotteritorijās, tai skaitā Zemgalē, kur plānota divu mākslīgo mitrāju izbūve. Mākslīgie mitrāji ir dabā balstīta un zinātniski atzīta notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģija, kas atdarina dabiskos procesus, spēj darboties visu gadu un harmoniski iekļaujas ainavā. Staburaga pagastā mitrājs attīrīs sadzīves notekūdeņus. Šo tehnoloģiju ieviešana ne tikai uzlabos ūdens kvalitāti konkrētajā vietā, bet arī demonstrēs DBR potenciālu un efektivitāti reālos apstākļos, sniedzot vērtīgu pieredzi un praktisku piemēru to plašākai pielietošanai Zemgalē un citviet.
Abu plānoto mitrāju projektēšanu veiks Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) asociētā profesore un vadošā pētniece Linda Grinberga. Nesenajā vizītē Staburaga pagastā sperti būtiski soļi šī procesa sagatavošanai: panākta konceptuāla vienošanās par mitrāju atrašanās vietu un pārrunāti galvenie tehniskie, kā arī organizatoriskie aspekti. Balstoties uz šo informāciju un vasarā iegūto notekūdeņu analīžu datiem, projektēšanas un nepieciešamās saskaņošanas process noritēs šī gada laikā, savukārt mitrāju būvniecību Zemgales plānošanas reģions organizēs 2026. gadā, izmantojot projekta «NATALIE» finansējumu. Pēc mitrāju izbūves LBTU eksperti veiks regulāru monitoringu, kā arī ievāks notekūdeņu paraugus, lai novērtētu to darbības efektivitāti. Jāņem vērā, ka mākslīgo mitrāju izveide ir komplekss un laikietilpīgs process, jo tie ir zinātniskā metodoloģijā balstīti un katrai vietai individuāli pielāgoti risinājumi, nevis rūpnieciski ražotas iekārtas.
Projekts paredz arī nozīmīgu zināšanu pārnesi – pilotprojektu gaitā Zemgalē gūtā pieredze mākslīgo mitrāju plānošanā un izbūvē tiks nodota partneriem no Biržu rajona pašvaldības Lietuvā. ◆

#SIF_MAF_2024 Projekts «Mans pagasts, mana pilsēta» #manspagastsmanapilseta

Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».
Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.