Kas sagaida ģimenes ārstu prakses laukos

Vecāki par 64 gadiem laukos ir līdz 70% ģimenes ārstu, Latvijā kopumā – 37%

No 1206 ģimenes ār-stiem 30,2% jeb 366 ir sasnieguši pensionēšanās vecumu un jebkurā brīdī var pieņemt lēmumu par līgumattiecību pārtraukšanu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) un prakses slēgšanu.
Tuvāko piecu gadu laikā līgumus ar NVD var pārtraukt vēl 172 ģimenes ārsti jeb 14,2% no pašlaik praktizējošajiem. Apvienojot dažas prakses, lai nodrošinātu likumā paredzēto primārās veselības aprūpes (PVA) pakalpojumu visā valstī, tuvākajos gados būs nepieciešami ne mazāk kā 150 jauni ģimenes ārsti.

Orientēties uz primāro veselības aprūpi
No neskaitāmajām problēmām mūsu valsts veselības aprūpes sistēmā, iespējams, tieši ģimenes ārstu novecošanās tagad ir visnopietnākā, un risinājumi – neatliekami.
Pieaugošās veselības aprūpes izmaksas mudinājušas pievērst lielāku uzmanību uz PVA orientētu veselības aprūpes sistēmas modelim arī citās valstīs, jo prakse rāda, ka šāda pieeja samazina speciālistu un slimnīcu slodzi, kad par pacientu varētu rūpēties ģimenes ārsts, piemēram, cilvēkiem ar cukura diabēta, arteriālās hipertensijas, hroniskas plaušu slimības un citām diagnozēm.
To iesakot arī respektablas starptautiskās organizācijas, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD, jo ar PVA institūciju stiprināšanu var efektīvi samazināt kopējos veselības izdevumus. Tā būtu paātrināts ceļš uz vienlīdzīgas veselības aprūpes nodrošināšanu ne pārāk blīvi apdzīvotās valstīs.
Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja Ineta Būmane informēja, ka pašlaik aktuālās mūsu PVA problēmas un to risinājumi ir apkopoti informatīvajā ziņojumā valdībai «Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu», kas sadarbībā ar nozares pār-
stāvjiem izstrādāts 3–5 gadiem. Valdībā tas pieņemts zināšanai šī gada 21. maijā. Svarīgākais – kā veicas ar risinājumu izpildi?

Brīvas vietas ar bonusiem
Par valsts stratēģiju un politiku veselības aprūpē atbild VM, par praktisku ģimenes ārstu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem pilsētās un reģionos atbildīgs NVD, VM pakļautības iestāde. Kā izpildes un administratīvo funkciju izpildītājs NVD strikti ievēro pieņemtos noteikumus un instrukcijas, komentējot ģimenes ārstu novecošanās un aizvietošanas problēmes, «Latvijas Avīzei» pauž NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga.
NVD izskata katru individuālo ģimenes ārstu prakses gadījumu un meklē labākos risinājumus vienas prakses pacientu pārņemšanai citā ģimenes ārsta praksē vai jauna ģimenes ārsta piesaistei prakses pārņemšanai, skaidro iestādes pārstāve.
NVD veido un uztur jauno ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstu. Tas NVD tīmekļvietnē pieejams publiski. Informācija topošajiem un jaunajiem ģimenes ārstiem par vietām, kur ir nepieciešams vai tuvākajos piecos gados būs vajadzīgs ģimenes ārsts, redzama NVD mājaslapas sadaļā «Topošajiem līgumpartneriem». Par brīvajām prakses vietām ģimenes ār-stiem un prakses vietām, kur tuvākajos gados prognozēta ģimenes ārstu maiņa un nav prakses pārņēmēja, var iepazīties sadaļā «Brīvās prakses vietas». Savukārt ar ceļvedi un bonusiem jaunajiem ģimenes ār-stiem var iepazīties sadaļā «Topošajiem ģimenes ārstiem».

Senioru ārstu aptauja
NVD rīcībā ir visa informācija par speciālistiem, kuri NVD pauduši vēlmi noslēgt līgumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu konkrētā reģionā. Tiklīdz kādā vietā ārsts dodas pensijā vai pārtrauc līgumu ar NVD cita iemesla dēļ, prakses vietu piedāvā jaunajiem ārstiem no gaidīšanas saraksta.
Saskaņā ar NVD datiem pašlaik 37% no visiem ģimenes ārstiem ir vecumā virs 64 gadiem. Reģionos situācija gan ir atšķirīga (skat. tabulu).
Katru gadu septembra sākumā NVD aptaujā pensijas vecuma ģimenes ārstus par nodomu turpināt līgumu tuvākajos piecos gados. No šī gada NVD ģimenes ārstus aptaujā jau no 61 gada vecuma. Ņemot vērā sniegtās atbildes, NVD veido ģimenes ārstu maiņas plānojumu turpmākajiem pieciem gadiem. Ar to iepazīstinot pašvaldības, jo no tām NVD sagaida ģimenes ārstiem nodrošinātas telpas, kur iekārtot praksi. NVD informē, ka ārstniecības personu piesaistei reģionos speciālus projektus regulāri īsteno VM.

Jaunie – retums
No uzraugošo institūciju viedokļa «viss apzināts un zem kontroles». Kā ir dzīvē? Situāciju pētīt «Latvijas Avīze» devās uz Jelgavas novada Staļģeni, ģimenes ārsta un internista Aiņa Dzalba privātpraksi, kurš tur strādā no 2013. gada. Ilgu laiku bijis jaunākais ģimenes ārsts visā Jelgavas novadā un tikai pēdējos gados plašajā lauku reģionā ar prieku ieraudzījis pāris gados jaunākus kolēģus. Taču arī tagad, 44 gados, savā arodā viņš joprojām esot viens no jaunākajiem, sevišķi lauku ģimenes ārstu vidū.
A. Dzalbs ir vieslektors Rīgas Stradiņa universitātē, sabiedriski aktīvs, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, zinošs, atsaucīgs un enerģisks, tādēļ biežs viesis arī televīzijā un citos medijos. Piedalījies VM ziņojuma par primārās veselības aprūpes stiprināšanu darba grupā.
«Ziņojuma izstrādē mūsu asociācija piedalījās 20 darba grupu sanāksmēs. Visvajadzīgākā lieta, ko no tā jau esam ieguvuši, ir valsts apmaksāts papildu darbinieks no šī gada jūnija, ja ģimenes ārstam pilsētā ir vismaz 1800 un laukos – 1500 pacientu, kas tajā dokumentā atzīts par optimālu ģimenes ārsta prakses apjomu. Zinu, ka 50% prakšu šādu darbinieku jau piesaistījušas. Arī pats to izmantoju, jo man labu laiku ir apmēram 2300 pacientu, un ar līdzšinējiem diviem palīgiem darbs vairs nebija normāli padarāms,» skaidro Ainis Dzalbs.
«No labajām lietām jāpiemin papildu līdzekļi prakses uzturēšanas izdevumu segšanai, izpildoties dažādiem kritērijiem, kā arī aizvietošanas maksājums, kas reāli ir mūsu atvaļinājumu nauda. Līdz šim primārās veselības aprūpes dakterim atvaļinājums vispār nebija paredzēts – pakalpojums jāsniedz līdz mūža galam, kā to mēs Latvijā, jo sevišķi laukos, nereti piedzīvojam.»

Vide, kur augt
Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents A. Dzalbs stāsta: «Jāsaprot, ka ģimenes medicīnā darbs laukos vienmēr ir un būs saistīts ar speciālista zināmu izolāciju, atšķirīgs no kolēģu darba pilsētās, jo sevišķi Rīgā. Laukos jābūt gatavam, ka strādāsi viens, iespējams, nekurienes vidū 30×30 kilometru rādiusā. Taču tā nav tikai Latvijas problēma – globālās tendences liecina, ka jebkuru jauno speciālistu var noturēt tikai lielajās pilsētās. Lai viņus dabūtu uz reģioniem, jābūt speciālām motivējošām programmām, kuru izstrādē cenšamies būt klāt ar savu pārstāvniecību.»
Pats A. Dzalbs šo ceļu izvēlējies tāpēc, ka ģimenes ārsta privātprakse laukos viņam ļaujot izpausties un attīstīties profesionāli. «Kādreiz strādāju poliklīnikā, bet tāds darbs neapmierināja. Tikai viens kabinets, kurā pacientam pat plāksteri nedrīksti uzlīmēt, – jāraksta nosūtījums pie ķirurga. Pilsētās ģimenes ārstiem ir cita darba organizācija. Tur nav tādas ģimenes medicīnas, kas mani saistīja. Laukos ir citādi – ļoti daudz darām tepat uz vietas. Taču tam ir arī sava cena – nenormāls temps un faktiski nenormēts darbalaiks, arī pieaugošās valsts pasūtījuma prasības, ko izpildīt kļūst arvien grūtāk arī man, par kolēģiem senioru gados nemaz nerunājot.»

Kad bērnu dzimst arvien mazāk
Lauku ģimenes ārstu asociācija rēķinot, ka atsevišķās vietās valstī 70% ģimenes ārstu ir pensijas vecumā. «Arī Zemgalē, un pašlaik šajā reģionā gaidītāju sarakstā nav neviena jauna ģimenes ārsta. Manuprāt, šī situācija ir nevis kritiska, bet jau katastrofāla, jo tikai ar retiem izņēmumiem mēs varam jaunos speciālistus laukiem piesaistīt. Viņi atnāk pie mums praksē, pastrādā un redz, cik daudz ir pienākumu, kāds pacientu kontingents un perspektīvas, un izvēlas labāk stāvēt rindā uz prakses vietām Rīgā vai tās tuvākajā apkārtnē, neņemot vērā arī papildu bonusus, ko tagad jaunajiem lauku ģimenes ārstiem piedāvā,» skaidro dakteris.
Viņš min vēl kādu iemeslu, kādēļ laukiem jaunos speciālistus pievilināt ir arvien grūtāk: kritiskā demogrāfiskā situācija! A. Dzalba praksē, kas ir apmēram 30 km rādiusā lauku teritorijā, šogad klāt nākuši tikai trīs jaundzimušie, līdz gada beigām varbūt vēl būšot divi vai trīs. Parasti gada laikā bijuši 25–28 zīdaiņi, bet krass skaita sarukums iezīmējies pērn. Līdz ar to skaidri redzams, ka iedzīvotāju skaits un vecuma struktūra strauji mainās, jaunam speciālistam laukos nav ilgtermiņa perspektīvas, un arī jaunie ģimenes ārsti to redz.

Neizpilda visu noteikto
Šādas tendences un stresa situācija laukos valda jau vismaz gadus piecus. Šovasar Lauku ģimenes ārstu asociācija rīkojusi ārstu senioru aptaujas: arvien vairāk vēlas doties atpūtā. Jelgavas un Bauskas novadā, Koknesē, daudzviet Kurzemē un jo sevišķi Latgalē nav neviena, kurš viņu prakses varētu pārņemt. Tādēļ ārsti paliek un turpina, lai arī atklāti pasaka – visas valsts noteiktās profilakses un apskates izpildīt nespēs. Viņi palīdz tiem pacientiem, kuri līdz viņiem atnāk.
A. Dzalbs domā, ka ārstu sertifikācijas un kvalitātes prasību samazināšana nebūtu pareizais ceļš problēmas risināšanai. Taču zināmas atkāpes varētu veidot telpu prasībām laukos. Tagad noteikts, ka visam jābūt tā, kā pārējā Eiro-pā – ar pieejamību, speciālu platumu durvīm un ailēm, tualetēm utt. Jaunas prakses atvēršanai laukos tas var prasīt līdz pat 50 000 ei-ro sākuma ieguldījumu.

Izeja – sadarbības prakses
VM pēdējos gados uzsverot, ka problēmas risinājums varētu būt ārstu koppraksēs. Pēdējais piemērs nāk no Valkas, kur svaigi izremontētās telpās pārvietotas vairākas ģimenes ārstu prakses. Tam esot savas priekšrocības – tāpat kā poliklīnikās cits citu vajadzības gadījumā var aizvietot. Taču laukos tas nedarbosies. Nevar, piemēram, Elejā uztaisīt vienu ģimenes ārstu centru, kurp brauks visi novada pacienti.
«Mūsu ieskatā drīzāk varētu būt sadarbības prakses, kad ciešāk strādā tuvākie un kaimiņu teritoriju ārsti. Labas sadarbības iespējas redzam arī ar fizioterapeitiem. Veselības ministrijas nākamā gada plānā ierakstīts, ka ģimenes ārstu praksēs laukos papildus būs jāattīsta valsts apmaksāti pakalpojumi un atbalsts. Ja ārsts visu spēs izpildīt, visattālākajām praksēm no Rīgas papildu piemaksu summa varētu sasniegt līdz pat 1500 eiro mēnesī. Taču redzēsim, kā veiksies ar šo solījumu izpildi. Kā zinām, nākamgad mūsu valsts prioritāte ir nacionālā drošība. Ir ļoti dīvaini, ka mūsu valdība veselības aprūpi par nacionālo drošību neuzskata – redzama tikai vēlme atbalstīt militāro jomu, nevis nacionālo drošību,» vērtē dakteris Ainis Dzalbs. ◆

UZZIŅAI

Medicīnas studijas un rezidentu apmācību mūsu valstī nodrošina Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). No šīm augstskolām arī nāk jaunie ģimenes ārsti.

Latvijas Universitātē 26. septembrī notika rezidentūras programmas izlaidums, kurā sveikti 76 veselības aprūpes speciālisti. Vislielākais absolventu skaits šogad ģimenes ārstu specialitātē – 23 jauni ārsti, kuri ir gatavi sniegt vispārēju medicīnisko palīdzību pacientiem. «Īpašs prieks par tiem jaunajiem ārstiem, kuri atgriezušies savā dzimtajā novadā vai bijuši gatavi atteikties no dzīves galvaspilsētā, lai sniegtu savu pienesumu veselības aprūpē Latvijas reģionos,» teic LU rezidentūras attīstības programmas vadītāja Anda Požarnova.

Rīgas Stradiņa universitātē 27. septembrī rezidentūras studiju fakultāti šogad absolvēja 167 jaunie mediķi. Visvairāk absolventu šogad ir ģimenes ārstu, anesteziologu, reanimatologu, radiologu un oftalmologu specialitātē. Ir cerība, ka kāds no jaunajiem ģimenes ārstiem dosies strādāt uz laukiem.

Teksts – Ilmārs Randers, «Latvijas Avīze»