Bioloģisko atkritumu šķirošana nevedas

Bioloģisko, toskait pārtikas, atkritumu šķirošanas iespēja patlaban ir nodrošināta ikvienam Latvijas iedzīvotājam, teic Latvijas Pašvaldību savienībā. Tomēr šķirošana nesokas tā, kā gaidīts: atkritumu apsaimniekotāji ziņo par būtiski mazāku sašķiroto bioloģisko atkritumu daudzumu, kas neļauj noslogot pārstrādes iekārtas, iegūt augstas kvalitātes galaproduktu – tirgū pieprasīto kompostu un biogāzi, kā arī palielina izmaksas.

Nav izpratnes un iemaņu
Lielai daļai iedzīvotāju aizvien nav gribēšanas un, visticamāk, arī zināšanu par pareizu bioloģisko atkritumu šķirošanu.
Piecus gadus pēc bioloģisko atkritumu šķirošanas ieviešanas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Eco Baltia vide» vadītājs Jānis Aizbalts secina: «Redzams, ka nepietiek tikai izvietot konteineru un cerēt, ka iedzīvotājiem uzreiz būs skaidrs, kā jāšķiro un kāpēc.»
Lai apzinātu traucējošos iemeslus bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanā, kā arī novērtētu bioloģisko atkritumu šķirošanas kvalitāti, SIA «Eco Baltia vide» sadarbībā ar māju apsaimniekotājiem SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» un SIA «Latvijas namsaimnieks» no 24. aprīļa līdz 31. jūlijam īsteno pilotprojektu «Pūt vai nepūt?!». Tā laikā vērtēs bioloģisko atkritumu šķirošanas kultūru un kvalitāti četros daudzdzīvokļu namos Rīgā.
Balstoties uz veikto bioloģisko atkritumu monitoringu projektā iesaistītajos četros daudzdzīvokļu namos, kā arī šo namu sētnieku iegūtajiem novērojumiem par iedzīvotāju šķirošanas paradumiem un tipiskākajām kļūdām, atkritumu apsaimniekotājs cer izveidot un ieviest risinājumus, kas beidzot varētu rosināt iedzīvotāju aktivitāti bioloģisko atkritumu šķirošanā un ierādīt pareizu šķirošanu.
Vairāki atkritumu apsaimniekotāji ir uzstādījuši lielas jaudas iekārtas, kas no sadzīves atkritumiem atšķiro tālāk izmantojamos produktus, toskait bioloģiskos atkritumus, bet arī – papīru, metālu un citus produktus. Šajā procesā bioloģiskos atkritumus ir grūti atdalīt no iepakojuma, arī citiem pārstrādājamajiem produktiem kvalitāte parasti nav laba, tāpēc liels atšķiroto bioloģisko atkritumu produktu īpatsvars pēc pārstrādes ir izmantojams vien tehniskajām vajadzībām (atkritumu kalna pārklāšanai) turpat atkritumu poligonā.

Rīdzinieki diezgan kūtri
«Lai gan bioloģisko atkritumu šķirošanu kā pakalpojumu klientiem Rīgā piedāvājam jau kopš 2020. gada, citviet kopš 2018. gada, redzam, ka iedzīvotāji tos šķiro visai kūtri. Itin bieži konteineros tiek samests neatbilstošs saturs – sadzīves atkritumi, iepakojums. Savāktais bioloģisko atkritumu daudzums 2023. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu ir pieaudzis vairāk nekā sešas reizes, tomēr salīdzinājumā ar savākto sadzīves atkritumu daudzumu bioloģisko atkritumu īpatsvars no visas atkritumu plūsmas ir neliels,» teic SIA «Eco Baltia vide» valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Uzņēmums Rīgā ir izvietojis gandrīz 2000 bioloģisko atkritumu konteineru.
Anita Urkauska, Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma «Rīgas namu pārvaldnieks» pārstāve, ziņo, ka šķiroto bioloģisko atkritumu konteineri ir novietoti pie visiem uzņēmuma apsaimniekotajiem namiem, kuros ir vairāk nekā desmit dzīvokļu. Ja iedzīvotāji vēlas, konteinerus novieto arī pie tām mājām, kur to uzstādīšana nav obligāta. «Šādā veidā esam nodrošinājuši visiem mūsu klientiem iespēju šķirot bioloģiskos atkritumus. Pavisam ir uzlikti 2666 bioloģisko atkritumu konteineri, izpildot normatīvajā aktā norādīto prasību,» tā A. Urkauska. Viņa teic, ka par obligātās bioloģisko atkritumu šķirošanas ieviešanu un svarīgumu rīdziniekiem ziņots četros veidos, toskait šā gada marta rēķinā bija skaidrojums par bioloģisko atkritumu šķirošanu vizuālā veidā, vortālā «e-parvaldnieks.lv», SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» sociālajos tīklos un arī uzņēmuma mājaslapā www. rnparvaldnieks.lv. Tomēr cerētais rezultāts nav sasniegts, šķiroto bioloģisko atkritumu daudzums ir mazs. Pēc agrāk veiktajiem pētījumiem, pārtikas atkritumu un citu bioloģisko atkritumu īpatsvars nešķiroto sadzīves atkritumu masā veido 30–40%.

Vidzemē slieksnis – divi dzīvokļi
Astoņu Vidzemes novadu pašvaldībām piederošā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma «
ZAAO» darbības teritorijā bioloģisko atkritumu šķirošana ir obligāta daudzdzīvokļu namos ar vismaz diviem dzīvokļiem. Pašvaldībām piederošajā uzņēmumā teic, ka privātmāju īpašniekiem ir iespēja izvēlēties – izmantot bioloģisko atkritumu konteineru vai pašiem veikt kompostēšanu. Ja saimnieks izvēlas kompostēšanu, par lēmumu ir jāinformē «ZAAO», kas veido un uztur mājkompostētāju reģistru.
Vidzemē uzņēmumiem dalītā vākšana ir obligāta, ja radītais bioloģisko atkritumu daudzums ir lielāks par 80 litriem nedēļā. «Līdzšinējā pieredze rāda, ka iedzīvotāji šķiro labi un kvalitatīvi, pakāpeniski pieaug arī daudzums, kas liecina, ka prasmes uzlabojas, ka nepieciešams laiks paradumu maiņai. «ZAAO» darbības teritorijā pašvaldības noteiktajās teritorijās uzstādīti jau vairāk nekā 600 biokonteineru, 695 mājsaimniecības reģistrējušas mājkompostu. Sākotnējā posmā, uzsākot pakalpojuma ieviešanu, aktivitāte bija lielāka, patlaban tā ir mazāka, tomēr «ZAAO» veic atkārtotu informēšanu, meklējam veidus, kā uzrunāt sabiedrību. Visbiežāk pieļautā kļūda ir plastmasas maisiņā iepakotu bioloģisko atkritumu izmešana konteinerā. Protams, saskaramies arī ar cilvēku bezatbildību, neiedziļināšanos, kurā konteinerā izmet savus atkritumus,» teic SIA «ZAAO» sabiedrisko attiecību vadītāja Dina Lukaševiča-Lāce.

Var veidot kompostu
Maksa par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu Latvijā ir noteikta 60% apmērā no nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas. Kāpjot dabas resursu nodokļa maksājumam nākamajos gados, arī atkritumu apsaimniekošanas maksājums būs lielāks. Tomēr daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji šo maksājumu var būtiski mazināt, no zaļajiem dārza un parka atkritumiem veidojot pie saviem namiem turpat apzaļumošanai izmantojamu kompostu. Pagaidām vien Rīgā ir apstiprināti kompostēšanas noteikumi.

Sadalošos maisiņus centralizēti nepiedāvā
«Patlaban maksa par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu neparedz nodrošināt iedzīvotājus ar papildu rīkiem, toskait maisiņiem. Tādējādi iedzīvotājiem pašiem ir iespēja izvēlēties dažādus individuālos risinājumus, kā atvieglot šķirošanu. Piemēram, var pirkt speciālas neliela izmēra tvertnes, kur savā mājsaimniecībā uzkrāt nelielu daudzumu bioloģisko atkritumu, lietot papīra maisiņus, bionoārdāmos maisiņus, lai atvieglotu šķirošanu,» atgādina J. Aizbalts. Viņš uzsver – ļoti svarīgi ir būt pārliecinātam, ka bioloģisko atkritumu konteinerā izmestais maisiņš patiešām bioloģiski noārdās, tāpēc drošāks variants, ja nav pārliecības par maisiņa atbilstību, ir lietot papīra maisiņus vai plastmasas maisiņu pēc bioloģisko atkritumu izmešanas izmest blakus esošajā iepakojumam paredzētajā konteinerā.
Savukārt «ZAAO» piedāvā pirkt biokompostējamos maisus. «Ar šiem maisiem ir iespējams izvairīties gan no plastmasas maisiņu piejaukuma bioloģiskajos atkritumos, gan arī uzturēt tīrāku konteineru. Maisiņu izmantošana ir katra klienta brīva izvēle, jo konteineros bioatkritumus drīkst arī izbērt neiepakotus. Ja to nodrošinātu kā obligātu, tiktu sadārdzināts pakalpojums kopumā arī tiem, kas maisiņus nevēlas,» tā D. Lukaševiča-Lāce.

Ikviena ģimene jāuzrunā individuāli
Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas eksperti «ES LIFE» programmas projektā «Atkritumi kā resursi Latvijā» pētīja citu Eiropas valstu pieredzi un secināja, ka iedzīvotāju izpratnes veidošanai ir vajadzīgs tiešs kontakts ar katru ģimeni. Vien tiešā sarunā var izklāstīt svarīgākos nosacījumus, sniegt atbildes uz jautājumiem un pārliecināt svārstīgos. Informācijas izplatīšanai cita starpā var piesaistīt arī komunikācijas specializācijas studentus un citus interesentus. Itālijā un Austrijā šāds saziņas modelis deva labu rezultātu. Savukārt Latvijā iedzīvotāju informēšana un izglītošana galvenokārt notiek ar plašsaziņas līdzekļiem un atkritumu apsaimniekotāju, kā arī namu apsaimniekotāju mājas vietnēs.
Bauskā, piemēram, tika solītas izglītojošas kampaņas, tomēr vairāki uzrunātie daudzdzīvokļu namu iemītnieki atzīst, ka pastkastēs nekāds informatīvais materiāls nav saņemts, nav bijušas arī sapulces par šo tēmu. Turklāt brūno konteineru bioloģiskajiem atkritumiem pie daudzstāvu ēkām Bauskā nav. ◆

Teksts – ULDIS GRAUDIŅŠ, «Latvijas Avīze»
Foto – Dainis Bušmanis