www.bauskasdzive.lv
Jāvārdu izvēlas teikt Kokneses tūrisma informācijas centrā
Kopš likums noteic, ka laulību var reģistrēt ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām, daudzi pāri izmanto šo iespēju.
Laulību ceremonijām viņi mēdz izvēlēties viesu namus, muižas, pilis, skaistas vietas dabā. Savā baltajā dienā var doties arī uz Kokneses tūrisma informācijas centru.
Būtu interesanti uzzināt, vai kaut kur vēl Latvijā laulību ceremonijas notiek tūrisma informācijas centros? Kā pastāstīja Aizkraukles novada domes Tūrisma nodaļas vadītāja Anita Šmite, šogad jau deviņas laulību ceremonijas norisinājušās Kokneses tūrisma informācijas centrā. Divi pāri precējās aizvadītajā nedēļā, arī nedēļu iepriekš notika svinības. Septembrī paredzēta vēl viena ceremonija, un tā būs desmitā. Šo vietu izvēlas gan koknesieši, gan Kokneses apvienības un tālāku novadu iedzīvotāji.
Šī vieta kļūst par vienu no populārākajām laulību reģistrācijas vietām Aizkraukles novadā. Kokneses tūrisma informācijas centrā ir ļoti skaista izstāžu zāle, kas ir piemērota nelielām laulību ceremonijām. Telpas šim īpašajam brīdim svinīgākas padara centra darbinieces, bet dažkārt arī paši pāri iesaistās to dekorēšanā.
Tūrisma informācijas centram ir laba sadarbība ar Dzimtsarakstu nodaļu. Pagājušajā gadā te jāvārdu teica viens pāris. Ideja, ka šajās telpās varētu norisināties laulību ceremonija, pieder novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietniecei Sarmītei Rodei. Sarmīte bieži iegriežas tūrisma informācijas centrā, un kādā no reizēm saprata, ka gaišā un mājīgā telpa būtu lieliska ceremonijām ar nelielu viesu skaitu. Pat ja pāris izvēlas būt kopā tikai ar vedējiem, tas būtu svinīgāk nekā tad, ja ceremonija notiktu darba kabinetā. ◆
Laikraksts «Staburags»
Pieturās uzliek nojumes
Alūksnes novada pašvaldība pirms jaunā mācību gada cenšas izpildīt novada skolēnu vecāku padomju ieteikumu par drošu autobusu pieturvietu ar nojumi izveidošanu pie skolām pilsētā un atsevišķos pagastos.
Pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis stāsta, ka pašlaik pilsētā uzbūvētas divas, novadā viena, bet plānā ir vēl pāris nojumīšu būve. Jaunas autobusu pieturvietas ar nojumi Alūksnē izbūvētas pie vidusskolas ēkām Lielajā Ezera ielā un Torņa–Kanaviņu ielas krustojumā. Pirms tam šajās vietās nebija nojumes, kur skolēniem patverties nokrišņu laikā.
Pagastu apvienības pārvalde pēc iedzīvotāju pieprasījuma radusi iespēju par pašvaldības līdzekļiem beidzot uzstādīt nojumi arī Annas pagastā. Pieturvieta uz pašvaldības zemes tagad ir skaisti sakopta, tur ir atjaunota pamatne, uzstādīts soliņš. Otra tāda pati pieturvieta top Alsviķu pagasta Tūjā, par to vēl Pagastu pārvaldei jānoslēdz līgums ar VSIA «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) par apsaimniekošanu.
Plānā ir labiekārtot autobusu pieturvietu Bejā, bet arī tur pašvaldībai par sadarbību jāvienojas ar LVC. To plānots būvēt no pašvaldības nākamā gada budžeta līdzekļiem.
Sākotnēji plānota arī jauna pieturvieta Liepnā, bet ideja atmesta, pašvaldībai vienojoties ar skolas pašpārvaldi. «Skolēni pieraduši satiksmes autobusu gaidīt zem jumta pie ieejas pamatskolā, tādēļ pieturvietas izbūve nav nepieciešama. Tomēr esam vienojušies ar LVC, ka viņi uz ceļa pie skolas līdz 30. septembrim ierobežos pārvietošanās ātrumu,» atklāj Pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Ingrīda Sniedze. ◆
Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»
Policisti atsāks dežurēt pie skolām
Sākoties jaunajam mācību gadam, dežūras pie skolām sāks Jelgavas pašvaldības policija sadarbībā ar Valsts policiju, līdzīgi kā tas notika citus gadus.
Divu nedēļu garumā īpašu uzmanību pievērsīs ceļu satiksmes noteikumu ievērošanai pie izglītības iestādēm, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība. Skolās darbu atsāks arī pašvaldības policijas patruļpolicijas inspektori, lai nodrošinātu kārtību un skolēnu drošību izglītības iestādēs un to teritorijā.
Pašvaldība 26. augustā pie divām Jelgavas izglītības iestādēm, kur pastāvīgi nav noteikts ātruma ierobežojums, uzstādījusi zīmes maksimālā braukšanas ātruma ierobežošanai līdz 40 kilometriem stundā. Ierobežojumi būs spēkā līdz 16. septembrim.
Pagaidu ceļazīmes maksimālā braukšanas ātruma ierobežošanai līdz 40 kilometriem stundā izvietotas pie jaunrades nama «Junda» Zemgales prospektā. Divas zīmes ar maksimālā ātruma ierobežojumu līdz 40 kilometriem stundā uzstādītas Loka maģistrālē pie Jelgavas Pārlielupes pamatskolas, informē pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība».
Pie citām izglītības iestādēm ir pastāvīgi izvietotas ceļazīmes un ierīkoti ātrumvaļņi, kas maksimālo braukšanas ātrumu ierobežo līdz 30 vai 20 kilometriem stundā. ◆
Laikraksts «Zemgales Ziņas»
Nav finansējuma iekšpagalmu sakārtošanai
Ik pa laikam valcēnieši, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, sociālajos tīklos ievieto fotogrāfijas un diskutē par katastrofālo māju iekšpagalmu un piegulošo ielu stāvokli.
Taču Valkas novada pašvaldības vēlmi darīt kaut ko lietas labā jau saknē nocērtot nepietiekamās budžeta iespējas.
«Arī novada pašvaldības vēlme ir pēc iespējas vairāk radīt skaistu un sakārtotu vidi, labot ielas un labiekārtot daudzdzīvokļu māju iekšpagalmus, bet finanšu trūkuma dēļ ir rūpīgi jāizvērtē prioritātes un jāno-drošina pamatvajadzības,» uzsver novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Leitis.
Pēc ievēlēšanas pašreizējā novada pašvaldības politiskā vadība un valdošā koalīcija nāca klajā ar paziņojumu, ka viens no viņu prioritārajiem darbiem būs samilzušo problēmu saistībā ar daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu katastrofālo stāvokli risināšana. Viens no pirmajiem darbiem – tika uzsākta iedzīvotāju aptaujāšana un vēlmju apzināšana saistībā ar Ausekļa ielas un Tālavas ielas iekšpagalma renovāciju.
«Ausekļa ielas un Tālavas ielas iekšpagalma renovācija pašlaik ir projektēšanas stadijā. Projektēšanas darbi rit lēnāk, nekā iepriekš plānots, darbu veicēja (ārpakalpojums) lielās noslodzes dēļ. 2024. gada Valkas novada pašvaldības budžetā trūkst finansējuma iekšpagalmu sakārtošanai, tāpēc renovāciju, visticamāk, varēs uzsākt nākamgad,» skaidro I. Leitis. ◆
Laikraksts «Ziemeļlatvija»
Ļaunprātīgiem nemaksātājiem atslēgs karsto ūdeni
Ar šī gada 1. septembri SIA «Aizkraukles siltums» sadarbībā ar SIA «Lauma A» sāks atslēgt karstā ūdens piegādi tiem iedzīvotājiem, kuriem būs izveidojies ilgstošs parāds.
SIA «Aizkraukles siltums» valdes loceklis Edgars Bricis pastāstīja, ka kopējā aizkraukliešu parādu summa par apkuri un karsto ūdeni ir 388 000 eiro. «Esam noslēguši līgumu ar SIA «Conventus», kas ir parādu piedziņas kompānija, un šogad tā mums palīdzējusi atgūt ap 70 000 eiro. Daļēji tas ir kompānijas nopelns, daļēji arī tas, ka mazinājušies tarifi un iedzīvotājiem ir vieglāk norēķināties. Tas ir divu iepriekšējo dārgo gadu rezultāts. Pastiprinātā uzraudzībā ir apmēram 150 parādnieku, lielākoties Aizkraukles pilsētā.»
Lielākā problēma ir ar dzīvokļiem, kurus pašvaldība ir izīrējusi, atzīst E. Bricis. «Iemītniekiem ir īres līgums, tāpēc pret īpašumu nevar vērsties tiesā. Varam iesniegt prasību tikai pret personu, ko arī darām. Apkuri atslēgt nevar, lai neizjauktu kopējo sistēmu, bet silto ūdeni var. Tāpēc arī pašvaldībā pieņemts šāds lēmums. Daļa to, kuri nojauš, ka viņiem draud karstā ūdens atslēgšana, jau cenšas parādu atmaksāt.»
Lai lemtu par karstā ūdens atslēgšanu, parādam jābūt lielākam par 500 eiro, tomēr katrs gadījums ir individuāls. «Skatāmies, kā parāds veidojies – vai tas radies pēkšņi, vai pēdējais pusgads nav maksāts. Ja nav maksāts ilgstoši un cilvēks nav slēdzis vienošanos, tad tā ir ļaunprātīga nemaksāšana. Karsto ūdeni mēs varam atslēgt. Tas mazina dzīves kvalitāti un liek domāt par pārējām lietām. Parādnieki par elektrību maksā, par sakariem maksā. Lietām, kas atņemamas, spēj atrast naudu. Karstais ūdens arī ir atņemama lieta,» saka E. Bricis. ◆
Laikraksts «Staburags»
Muzeja krājumā – Marijas fon Volfas krūšutēls
Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs ir papildinājis krājumu ar Marijas, sauktas arī par Marisu, fon Volfas, dzimušas Etingenas, (1857-1883) krūšutēlu, kas darināts Romā 1881. gadā.
Krūšutēla autors ir 1873.–1890. gadā Romā strādājušais igauņu tēlnieks Augusts Veicenbergs, kas iegājis vēsturē kā igauņu nacionālās tēlniecības skolas pamatlicējs, daudzu alegorisku, uz folk-loras motīviem balstītu skulptūru autors. 1875. gada 30. septembrī, tikko sasniegusi 18 gadu vecumu, Marisa apprecējās ar Vecgulbenes muižas īpašnieku Johanu Gotlību Heinrihu fon Volfu, kurš iegājis vēsturē kā tā sauktās Sarkanās pils cēlājs, Baltās pils pārbūvētājs, saimnieciskā kompleksa paplašinātājs un muižas parku labiekārtotājs. Abu kopdzīve ilga tikai septiņus ar pusi gadus, jo Marisa sasirga ar tolaik neārstējamu slimību un 1883. gada 20. martā Romā nomira, » stāsta Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja projektu vadītāja Ilze Vanaga.
Krūšutēls tiks iekļauts Vecgulbenes muižai veltītā ekspozīcijā pēc muzeja Oranžērijas renovācijas. Augusts Veicenbergs dzīvojis 1837.–1921. gadā, Vecgulbenes muižas īpašnieks Johans Gotlībs Heinrihs fon Volfs – 1843.–1897. gadā. ◆
Laikraksts «Dzirkstele»
Reklāma