Mūzikas skolā «ierodas» pats Pēteris Barisons

Aizkraukles Mūzikas skolā, kurai dots novadnieka, komponista Pētera Barisona vārds, pirmā stāva vestibilā atklāta komponistam veltīta skulptūra.

Laikraksts «Staburags»

Skulptūra ir Jaņa Rozentāla Mākslas skolas absolventa Jāņa Grāvīša diplomdarbs, beidzot skolu un reizē arī dāvana mūzikas skolai.

Šogad tiek atzīmēta dižā komponista Pētera Barisona 120. dzimšanas diena. Visa gada garumā aizvadītas šim notikumam veltītas aktivitātes, konkursi un koncerti. Jubilejas gadā mūzikas skolā «ieradies» arī pats Pēteris Barisons, kurš turpmāk skulptūras veidolā būs kopā ar ikvienu mūzikas skolas apmeklētāju un audzēkni.

Komponists attēlots, sēžot uz Staburaga klints. «Mana doma bija celt augšup skaisto un seno, nedaudz piemirsto. Vienotība starp Barisonu un Staburagu manā uztverē ir veidojusies caur šaubām un daudz ko citu, kas komponistu ir cēlušas augšā un deva spēku un pamatu radošajam, dažkārt trauslajam garam. Savukārt Staburagam ir vajadzīgs Barisons, lai kāds šo dabu varētu apdzejot un paust Sēlijas un Latvijas skaistumu,» atklāšanā ar klātesošajiem dalījās skulptūras autors Jānis Grāvītis.

Jāņa brālis Mārtiņš savukārt izveidojis īsfilmu, kura ataino skulptūras tapšanas procesu, kas aizņēma aptuveni desmit mēnešus.

Vietējie kopējiem spēkiem atjauno autobusu pieturu

Gulbenes novada Daukstu pagasta kopienas ļaudis veiksmīgi realizējuši divus projektus – izveidojuši bērnu rotaļlaukumu un labiekārtojuši Daukstu pagasta bibliotēkas teritoriju, un nu atjaunojuši arī autobusu pieturu.

Laikraksts «Dzirkstele»

Daukstu pagasta bibliotēkas vadītāja Ingrīda Rubene stāsta, ka atjaunotajai Daukstu autobusu pieturai izveidots funkcionāls un estētiski pievilcīgs dizains, kas iekļaujas kopējā infrastruktūrā. Pieturas atjaunošanā iesaistīti 53 iedzīvotāji, tajā skaitā 11 bērni un jaunieši.

«Pirmajā talkā, kad sanācām kopā, spriedām, kā vizuāli varētu izskatīties pietura. Tā kā Daukstu apkaimē ir ļoti daudz dzērvju, tad bija skaidrs, ka būs dzērve. Tā ir viena, lai būtu minimālisms, un zīmējumu papildina Jāņa Plotnieka dzejas rindas par Daukstēm. Dzērvi zīmēja māksliniece Santa Kuprovska. Viņa pa vasaru te dzīvo. Darbi pie pieturas notika jūlijā, augustā. Esam norunājuši, ka bērniem ir dots tāds kā uzdevums vakaros atnākt un paskatīties, vai pie autobusu pieturas viss ir kārtībā, lai nav kaut kas izmētāts. Bet viss ir kārtībā un skaisti!» stāsta I. Rubene.

Kopējiem spēkiem atjaunotā pietura kļuvusi par pagasta lepnumu un simboliski arī par vietējās kopienas vienotības objektu. Daukstēnieši ar lepnumu rāda ciemiņiem kopīgi paveikto.

«Projekta mērķis – Daukstu ciema centra sakārtošana ir sasniegts. Ir veicināta piederības sajūta Daukstēm kā vietai, kur dzīvojam, bet bērni un jaunieši, strādājot kopā ar pieaugušajiem, apguva jaunas prasmes un izpratni par cieņu pret citu cilvēku darbu un saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi. Bērni un jaunieši ar prieku iesaistījās arī autobusu pieturas dizaina izstrādē, piedāvājot savas idejas un diskutējot ar mākslinieci par to, kā būs labāk un skaistāk. Notika divas lielas talkas, kurās tika veikta jumta demontāža un jaunu dēļu uzlikšana, pārējie bija komandu darbi, kurus vadīja vietējie speciālisti,» stāsta I. Rubene.

Bībeli var lasīt arī digitāli

Latvijas Bībeles Fonds digitalizējis Ernsta Glika pirmās Latviešu Bībeles 1694. gada izdevuma tekstu vecajā drukā, vēsta informācija sociālās vietnes «Facebook» EBībele lapā.

Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»

Teksts tagad ikvienam ir brīvi pieejams lasīšanai un izpētei EBībele platformā. Kā zināms, oriģināls atrodas Alūksnes Bībeles muzejā.

Kā uzsver Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretārs Valdis Tēraudkalns, alūksnieši var būt lepni par to, ko šeit paveicis Ernsts Gliks. «Tas ir svarīgi un nozīmīgi gan vēsturiski, gan kulturoloģiski, gan reliģiozi. Bībeles digitalizācija notiek jau gadiem. Digitalizācija ir dažādos portālos, un šis nav unikāls gadījums. Bībeles pieejamas digitāli, ir arī aplikācijas, kur to var lasīt izvēlētajā valodā,» informē V. Tēraudkalns.

Bībeles muzeja vadītāja Solveiga Selga uzskata, ka šāds digitalizēts variants cilvēkiem ir vajadzīgs: «Konkrēti, vecajā drukā lasāma Bībele vairāk ir kā simbols, vēstures liecība. Diemžēl veco druku lasa retais, skolās jau tādas lietas nemāca.» Bībeles muzejā interesi izrāda daudzi – gan no Latvijas, gan citām valstīm, īpaši vācieši. «Prieks, ka, sākoties mācībām, jau piesakās vairākas skolēnu grupas – šī ir iespēja jaunajai paaudzei vairāk izzināt visu par Ernstu Gliku,» pastāsta S. Selga.

Bībeli digitālā formātā lasa daudzi, jaunā paaudze tekstu uztver un izmanto vairāk digitāli. Šī ir lieliska iespēja, jo cilvēks, lasot šādi, varbūt sajūt vēlmi iegādāties Bībeli kā tipogrāfisku izdevumu savās mājās. Bet vairums informāciju mēs mūsdienās patērējam internetā, tas ir neizbēgami, secina V. Tēraudkalns. Ja neprot lasīt vecajā drukā, ir iespēja nomainīt burtu fontu – tāpēc vien digitālais variants ir laba iespēja.

Veido Latvijas senioru skolu tīklu

Lai smeltos pieredzi un visā Latvijā izveidotu senioru skolu tīklu, 18. septembrī Jelgavas Senioru biedrības mājā Dobeles ielā 62 gaidāmi viesi no deviņām pašvaldībām, kur šādas skolas jau darbojas.

Laikraksts «Zemgales Ziņas»

Biedrības vadītāja Ilga Antuža stāsta, ka 15. oktobrī Jelgavas Senioru universitāte uzsāks jau trešo mācību gadu. Pieteikušies 48 dalībnieki, kas vēlas uzlabot savu datorprasmi, mācīties svešvalodas, apgūt medijpratību, dziedāt, dejot vai sportot. I. Antuža paskaidro, ka mācību maksu sev vēlamajā priekšmetā sedz paši pensionāri. Viņasprāt, izveidojot Latvijas senioru skolu tīklu, varētu būt tā, ka vismaz daļēji mācības tiktu apmaksātas no publiskajiem līdzekļiem. «Valstij taču ir izdevīgi, ja seniori satiekas, radoši attīstās, nevis jūtas sabiedrības atstumti un slimo.»

Krāslavā senioru skola darbojas jau devīto gadu, bet vēl ir daudz pašvaldību, kur regulāras senioru apmācības pašlaik nenotiek. Latvijas senioru skolu tīkla izveidi Sabiedrības integrācijas fonds ir atbalstījis ar pusmiljonu vērtu projektu.

Valkas ģimenes ārstiem jaunas mājas

Pieci Valkas ģimenes ārsti savas prakses iekārtojuši jaunās, skaistās telpās, kuru apkārtne vairāk atgādina piemīlīgu spa ēku nevis ārstniecības iestādi.

Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Iepriekš ģimenes ārstu prakses atradās bijušajā Valkas slimnīcas ēkā, taču tai mainījās īpašnieks. Jaunajai īpašniecei biedrībai «Labāka rītdiena» ir sava attīstības vīzija un ieceres šo telpu izmantošanai. Proti, biedrība plānojusi paplašināt sociālās aprūpes centra «Ziemeļblāzma», kas paredzēts senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti, vietu skaitu. Tāpēc ģimenes ārstiem bija jāatstāj nomātās telpas.

Visās piecās ģimenes ārstu praksēs kopumā reģistrējušies ap sešiem tūkstošiem pacientu ne tikai no Valkas un apkārtējiem pagastiem, bet arī Valmieras novada Strenčiem. Līdz ar to, saņemot uzteikumu par telpu nomāšanu, par jaunām, piemērotām telpām ģimenes ārstu praksēm bija jāsāk domāt nekavējoties. Problēmas risināšanā iesaistījās arī Valkas novada pašvaldība. Pateicoties Valkā pazīstamam un cienītam uzņēmējam Imantam Šteinam, ģimenes ārsti nu ir pieejami jaunās telpās. Satiekoties visi ģimenes ārsti velta atzinīgus vārdus jauno telpu īpašniekam I. Šteinam, atklājot, ka pirms pārcelšanās viņš uzklausījis visas dakteru vēlmes. Pats arī uzstādījis nepieciešamās norādes, kurās informācija ir lieliem burtiem un labi saskatāma.

Apmeklētāji gan sākotnēji bažījušies, ka pēc pārcelšanās dakteri atrodas tālāk no pilsētas centra. Taču tie, kuri izmanto sabiedrisko transportu, kas kursē Valkas pilsētas teritorijā, var ērti aizbraukt līdz jaunajām prakšu vietām.

#SIF_MAF_2024 Projekts «Mans pagasts, mana pilsēta» #manspagastsmanapilseta


Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».
Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.