Kas notiek kaimiņos?

Ar ābecēm ceļojumā pa visu pasauli

Likteņdārza Saieta namā Koknesē atklāta septembrim un skolas tēmai veltīta izstāde «Pasaules tautu ābeces» no unikālās Jura Cibuļa kolekcijas.

Laikraksts «Staburags»

Izstādes atklāšanā kolekcionārs viesus pa ābeču pēdām izveda cauri visai pasaulei. Ekspozīcija apskatāma līdz 1. novembrim.
Juris Cibuļs ir valodnieks, tulkotājs, publicists un skolotājs, kurš savā vaļaspriekā apvieno pa druskai no saviem darbiem — kolekcionē ābeces, kurās ir gan valodniecība, gan skola. To viņš dara vairāk nekā 40 gadus. Jura Cibuļa krātuvē ir 11 197 ābeces 1232 valodās. To skaits pastāvīgi aug, jo kolekcionārs aktīvi turpina savu vaļasprieku.
«Krāju valodas, un vienīgais veids, kā to darīt, ir krāt ābeces, jo lielākajai pasaules daļai nav rakstības. Savukārt lielākajai daļai tautu ar rakstību ir tikai viena vai divas grāmatas, un tā ir ābece, kā arī bībele,» saka kolekcionārs.
Jura Cibuļa krājumā ir visdažādāko tautu ābeces, bet izstādē Likteņdārzā ir tikai daļa no iespaidīgās kolekcijas. Ābece ir tautas gara un tā laika politiskās situācijas atspulgs. Tieši tāpēc šie izdevumi visā pasaulē ir tik dažādi – ir ābeces ar valsts prezidentiem vai citiem vadoņiem uz vāka un to lappusēs, tradicionālajiem tērpiem un ieražām. Uz bengāļu ābeces vāka attēlota skolotāja, kura ar rīksti cenšas bērnam iemācīt zināšanas. Uz latviešu un citu tautu ābeču vākiem attēlots gailis. Tas ir luterānisma simbols, un pirmās ābeces veidotas pēc vācu ābeču parauga. Gailis ir ticības un modrības simbols — gaismas saucējs, tāpēc tas arī mūsdienās palicis uz ābeces vāka.
Ābeces izdotas arī kolhozniekiem, kreiļiem, nedzirdīgajiem, antifašistiem un seksuālajām minoritātēm. Izstādē ir vismazākā ābece, ko var saskatīt tikai ar lupu! Juris Cibuļs atzīst, ka tās nešķiro, bet savā kolekcijā iekļauj ikvienu ābeci, ko izdevies iegūt, neraugoties, kādas tās ir. Viņu interesē visas, jo tās ir sava laikmeta liecinieces, un viņš nevar nosaukt vienu, kas būtu vērtīgāka par citām. ◆

Smiltenes novadā uzņem kriminālfilmu

Smiltenes novadā režisors Reinis Kalviņš ar studijas «Mistrus Media» komandu uzņem jaunu latviešu kriminālfilmu «Klajumā aiz meža».

Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Filmēšana jau notikusi Smiltenē un pie Niedrāja ezera Launkalnes pagastā, kā arī Gaujienā un apkārtnē. Atsevišķas epizodes vēl uzņems Raunā un Grundzālē. Kopā ar aktieriem masu skatos filmējas arī Smiltenes novada ļaudis.
Krimināldrāma «Klajumā aiz meža» stāstīs par 90. gadu sākuma noslēpumiem un to nospiedumiem mūsdienās. Kādas Latvijas mazpilsētas tuvumā purvā atrasts līķis, un izplatās ziņas, ka tās ir pirms 30 gadiem pazuduša pusaudža mirstīgās atliekas. Attiecību noskaidrošana un izmeklēšana uzjundī pagātnes noslēpumus un liek filmas varoņiem domāt, kā viņi atceras tā laika notikumus.
Filmā lomas atveido aktieri Kaspars Zvīgulis, Edgars Ozoliņš, Svetlana Stoļarova, Armands Berģis, Anda Reigase, Lauris Dzelzītis, Artis Drozdovs, Jānis Kirmuška, Māris Pūris un citi.
Ideja par mūsdienīgu filmu, kuras darbība norisinātos kādā no Latvijas reģionu pilsētām, režisoram Reinim Kalviņam bija jau ilgāku laiku, bet konkrētas aprises sižetam radās tad, kad viņš uzzināja par purva līķu fenomenu. Laiku pa laikam Eiropā uziet senas cilvēku mirstīgās atliekas, kas purva apstākļos ir iebalzamētas. Filmēšanas laukumā sastaptais režisors Reinis Kalviņš Smiltenes novada kā filmēšanas vietas izvēlei nosauc divus iemeslus. Bērnībā viņš pavadījis daudzas vasaras Smiltenē pie savas vecmāmiņas, un te joprojām dzīvo režisora tēvocis. Tomēr galvenais arguments filmēšanas vietas izvēlei bija cits.
«Filmēšanai mēs meklējām policijas iecirkņus. Policijas iecirknis Smiltenē bija ļoti pretimnākošs, par to viņiem liels paldies, un mums tas arī patika vizuāli. Ja jau mēs braucām šeit, tad bija doma filmēt ne tikai policijas iecirkni,» stāsta Reinis Kalviņš.
Plānots, ka uz kinoekrāniem filma nonāks 2025. gada nogalē. ◆

«Gulbenes autobuss» atlaidīs vairāk nekā 30 šoferus

Gulbenē un Alūksnes filiālē ar 1. novembri SIA «Gulbenes autobuss» plāno atbrīvot no darba kopumā vairāk nekā 30 šoferus.

Laikraksts «Dzirkstele»

Gulbenē plānots atlaist 17 darbiniekus. Lēmuma iemesls – uzņēmumam vairs nav valsts pasūtījuma pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem. Šo nišu konkursa kārtībā uz 10 gadiem ir pārņēmusi AS «Talsu autotransports».
«Atbilstoši likumdošanai, ja pakalpojums nav jānodrošina, tad notiek darbinieku atlaišanas process,» «Dzirkstelei» apstiprināja SIA «Gulbenes autobuss» valdes loceklis Gundars Kristapsons.
Tomēr viņš nejūtas nolaidis rokas un saka: «Uz bildi var dažādi skatīties, jo tie pārvadātāji, kuri jau kopš 2021. gada uz 10 gadu līguma pamata nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajos maršrutos, cieš milzīgus zaudējumus. Tas ir ne tikai saistībā ar karteļa skandālu. Jāņem vērā, cik maksā viens nobrauktais kilometrs. No tā veidojas visa bilde kopsummā. «Liepājas autobusu parka» zaudējumi ir vairāk nekā miljons eiro. «Daugavpils autobusu parkam» ir 300 000 eiro zaudējumi. Skaidrs, ka tik lielus zaudējumus no gada gadā nevar atļauties. Tas nozīmē, ka tā bilde visādi var pagrozīties. Skatīsimies.»
SIA «Gulbenes autobuss» turpinās pildīt Gulbenes novada pašvaldības pasūtījumus, kas iegūti publiskajos iepirkumos.
Jau rakstījām, ka uzņēmums pārvadā skolēnus speciālos maršrutos šajā un nākamajā mācību gadā, par to kopumā pašvaldība maksā 700 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). SIA «Gulbenes autobuss» nodrošinās arī pasažieru neregulāros pārvadājumus Gulbenes novada pašvaldības un tās iestāžu vajadzībām līdz 2025. gada 31. augustam, par to saņemot no pašvaldības 55 000 eiro bez PVN. ◆

Pašvaldība remontēs lietusūdens kolektorus

Pēc vētras un plūdiem, kas Jelgavu un apkārtni postīja jūlija beigās un pirmajās augusta dienās, pilsētā, laukos un mežos vēl aizvien ir aktuāla dabas stihijas seku novēršana.

Laikraksts «Zemgales Ziņas»

Šonedēļ lietavu plūdi Eiropas vidienē atgādina, ka līdzīga stihija var atkārtoties, turklāt nav prognozējams – kad. Intervijā Latvijas Radio Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods atklāj, ka līdz oktobra beigām pašvaldība ārpakalpojumā pārbaudīs visu lietus kanalizācijas sūkņu stacijas. Dabas stihijas laikā konstatēts, ka stacijām vajadzīga neatkarīga un plūdu gadījumā droša elektrības piegāde.
Pašvaldība plāno pārbūvēt trīs no septiņiem lietus kanalizācijas notekūdeņu kolektoriem, kas dabas stihijas pārbaudi pienācīgi neizturēja. Pašvaldībā vēlas panākt, lai spēcīgu lietavu gadījumā ūdens spētu aiztecēt uz citiem, mazāk piepildītiem kolektoriem. «Negalvošu, ka tie varēs tādu apjomu novērst, bet tas samazinās ietekmi,» teica J. Strods. Naudu darbiem pašvaldība cer saņemt no valsts atbalsta programmas. Kopā ar plānošanu kolektoru pārbūve varot aizņemt ne mazāk kā divarpus gadus.
Biedrības «Jelgavas attīstībai» vadītājs, ūdenssaimniecības inženieris Jānis Āboliņš uzteic Valsts uzgunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekus, kuri ātri novāca vētras gāztos kokus. Viņš piebilst – varēja novērot, kā atbildīgi privātmāju saimnieki, negaidot palīdzību, paši, cik iespējams, bija sagatavojušies un darbojās, lai novērstu dabas stihijas skādi.
«Meteorologi par dabas stihiju brīdināja. Tomēr Jelgavā daudzus tā pārsteidza. Pagājušajā nedēļā man gadījās būt darba komandējumā Polijas dienvidrietumos, Vroclavas apkārtnē. Vēl tikai sīki līņāja, kad mobilajā telefonā ar Latvijas pieslēgumu abi ar kolēģi saņēmām vairākkārtējus brīdinājumus, ka prognozēti lietavu plūdi. Tādēļ apdraudētajā vietā lieki neuzkavējāmies,» stāsta J. Āboliņš.
Latvijā ne nacionālā, ne reģionālā līmenī ārkārtējo situāciju apziņošanas sistēmā mobilo telefonu operatori nav iekļauti. Domājot par lietavu plūdiem nākotnē, J. Āboliņš teic, ka pilsētas parkos nāktos izrakt dīķus un ievelkas, kas ekstremālās situācijās uzņemtu lietavu ūdeņus. Asfaltētās un bruģētās virsmas taču lietus ūdeņus neuzņem. Pašvaldībā lēš, ka dabas stihija Jelgavā nodarījusi postījumus 13 miljonu eiro apmērā. ◆

#SIF_MAF_2024 Projekts «Mans pagasts, mana pilsēta» #manspagastsmanapilseta


Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».
Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.