Kas notiek kaimiņos? Jelgavā turpina cīņu pret lielveikalu

Jelgavnieku cīņa par pļavu iepretim Jelgavas pilij netālu no Lielupes promenādes ilgst jau astoņus gadus.

Laikraksts «Zemgales Ziņas»

SIA «Auras centrs» kopš brīža, kad dažādu pirkšanas un pārdošanas darījumu rezultātā ieguva zemes gabalu starp Rīgas, Cukura un Peldu ielu, šeit vēlējies uzbūvēt tirdzniecības centru. Uz šādu ieceri jelgavnieki atbild ar protesta akcijām.
Pēdējais pikets notika 26. septembra vakarā, laikā, kad Rīgas ielā aiz Lielupes tilta veidojas satiksmes sastrēgumi. Jelgavniece Luīze Kalniņa norāda, ka jau pašreiz rītos un vakaros šajā vietā ir satiksmes problēmas, bet līdz ar iespējamo lielveikala izbūvi tās tikai pieaugs.
Protestētāji uzskata, ka Cukura ielā līdzās jelgavnieku iecienītajai promenādei jāizveido labiekārtots atpūtas parks. Biedrības «Lielupes parka un skvēra saglabāšana Cukura ielā 2, Jelgavā» valdes loceklis Gunārs Segliņš stāsta, ka situāciju varētu atrisināt, ja dome investoram šī zemes gabala vietā piedāvātu citu līdzvērtīgu. Viņaprāt, pilsētā tādu netrūkstot.
Maijā biedrība bija savākusi vairāk nekā 300 iedzīvotāju parakstu kolektīvajam iesniegumam. 27. septembra domes sēdē jautājums tika izskatīts, tomēr cerēto atbildi iedzīvotāji no deputātiem nesaņēma. Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods skaidro, ka apturēt iesākto teritorijas detālplānojuma izstrādi neesot lietderīgi.
Pēc iedzīvotāju iniciatīvas ar tiesas lēmumu Jelgavas valstspilsētas izsniegtā būvatļauja jau vienreiz atcelta. ◆

Zemessargiem Aizkrauklē jaunas mājas

Zemessardzes 55. kājnieku bataljons Aizkrauklē šogad ticis pie jaunām mājām. Lai gan bataljona karavīri un zemessargi tās pamazām apdzīvot sākuši jau kopš vasaras, svinīgi jaunās telpas atklātas tieši bataljona 33. gadadienas priekšvakarā.

Laikraksts «Staburags»

Pati būvniecība aizņēma divus gadus, taču ceļš līdz tās sākumam bijis krietni garāks. Bijušais bataljona komandieris Inguss Manfelds pastāstīja: «Kad pārņēmu šo bataljonu, vismaz pusgadu braukājām pa novadu un meklējām vietu, kur varētu tapt jaunā bāze. Tajā laikā vieta, kur tagad ir jaunā bāze, nemaz nebija pieejama. Tā nāca diezgan sarežģīti. Jāatzīst, ka pēc tam vēl apmēram gadu sagatavotie dokumenti bija kaut kur aizmirsušies, kamēr beigās tikām līdz projektēšanai. Bet pagājuši septiņi gadi, un bāze ir pat labāka, nekā sākumā domājām.»
Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns jaunās bāzes atklāšanā pateicās visiem, kas bija iesaistīti šī projekta īstenošanā. Zemessardze ir senākā un skaitliski lielākā bruņoto spēku vienība, kas darbojas visā atjaunotajā Latvijā, taču nevar lepoties ar jaunu un labu infrastruktūru. «Reizēm jūtamies kā jaunākais bērns ģimenē, kuram tiek vecāko brāļu un māsu mantas vai istaba, tāpēc ir ārkārtīgi liels prieks, ka Aiz-
krauklē zemessargiem ir sava jaunā māja,» sacīja K. Pudāns.
Zemessardzes 55. kājnieku bataljona bāze ir viena no nedaudzajām Latvijā, kas uzbūvēta pilnīgi no jauna, veidojot visu infrastruktūru atbilstoši NATO standartiem. «Katrs zemessargs, kurš izvēlas šo ceļu, dara to ar domu būt gatavam aizsargāt savas mājas. Un, atnākot uz šīm mājām, jūs satiekat arī savu otru ģimeni. Šī māja ir pārdomāta, mūsu uzdevumiem atbilstoši veidota. Pirmā bāze pēdējos gados, kas gandrīz pilnībā uzbūvēta atbilstoši mūsu vajadzībām, nevis salikta kopā no mantojumā palikušām daļām vairākos posmos. Veidota, lai varētu nodrošināt mūsu karavīriem un zemessargiem māju sajūtu, jo šī ir vieta, kur karavīri un zemessargi atgriežas pēc ilgstošām, sarežģītām mācībām,» simboliski salīdzināja brigādes ģenerālis. ◆

«Smiltenes piens» ieķīlā divas preču zīmes

Jauna komercķīla divu miljonu vērtībā reģistrēta AS «Smiltenes piens». Uzņēmums ieķīlājis divas savas preču zīmes – «Piena spēks» un «Smiltene Prieks baudīt!», informē «Lursoft».

Laikraksts «Ziemeļlatvija»

«Lursoft IT» dati rāda, ka komercķīlas ņēmējs ir AS «Reģionālā investīciju banka».
Akciju sabiedrības (AS) «Smiltenes piens» valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova «Ziemeļlatvijai» skaidro, ka preču zīmes tika ieķīlātas, lai turpinātu investīcijas uzņēmuma konkurētspējas palielināšanai un tālākai attīstībai, kam sekos vairāku svarīgu ražošanas iekārtu nomaiņa. Pirmās iekārtas uzņēmums jau saņēmis, nākamās būs oktobrī un novembrī.
AS «Smiltenes piens» strādā, palielinot apgrozījumu, peļņu un ievērojami kāpinot savas saražotās produkcijas eksporta apjomu. Uzņēmuma apgrozījums pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājies par 11,57%, sasniedzot 26,9 miljonus eiro.
Domājot par eksporta apjomu palielināšanu, oktobrī AS «Smiltenes piens» ar savu produkciju piedalīsies starptautiskajā pārtikas izstādē «SIAL» Francijā, Parīzē. Izstāde norisināsies no 19. līdz 23. oktobrim. Plānots, ka tā pulcēs vairāk nekā 7000 dalībnieku un 285 000 profesionālo apmeklētāju no 200 pasaules valstīm. SIAL septiņos Latvijas nacionālajos kopstendos būs 49 Latvijas pārtikas ražotāji.
AS «Smiltenes piens» iepirkto izejvielu daudzums 2023. gadā sasniedza 33,9 tūkstošus tonnu, kas ir par 9,5% vairāk nekā pirms gada. Uzņēmuma pamatdarbībā galvenais akcents likts uz siera ražošanu, tiek attīstīti jauni produkti. Piemēram, šogad AS «Smiltenes piens» plāno palielināt apgrozījumu biezpiena desertu grupai, piedāvājot jaunus produktus šajā sērijā. ◆

Labiekārto «Zaļā dzelzceļa» taku

Turpinot attīstīt pārrobežu tūrisma produktu, vairākās pašvaldībās Latvijā un Igaunijā īsteno jaunu projektu «Zaļais dzelzceļš II». Paredzēts pilnveidot arī zaļā dzelzceļa posmu Apē līdz Igaunijas robežai.

Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»

Projektu vadītāja Daiga Bojāre stāsta, ka iepriekšējā projektā izdarīts vērtīgs darbs – izveidoti pastaigu un velo maršruti un rekonstruēts vēsturiskais dzelzceļa tiltiņš. Toreiz Apē izveidoja maršrutus divos virzienos – uz Valku/ Valgu pa bijušo dzelzceļa līniju un uz Alūksnes pusi pa apkārtceļu. Jaunajā projektā darbs notiek tikai vienā no tiem – uz Igaunijas pusi. Tas saistīts ar grūtībām iepriekšējā projektā, jo Alūksnes novadā zemes, kur kādreiz bija dzelzceļš, pieder privātpersonām. «Jaunajā projektā domājam par to, lai maršruts uz Valku un Valgu būtu pieejams ikvienam. Vienu darbu jau esam veikuši – uzklāts jauns segums celiņam līdz vēsturiskajam tiltiņam, un jau pašlaik novērojam, ka palielinājusies interese par tiltiņu un arī pastaigu taku izmanto vairāk,» stāsta D. Bojāre.
«Segumu pašā takā nav plānots mainīt, tas paliks dabīgs, kāds ir. Vien iespēju robežās kādās vietās segumu uzlabosim. Tas gan ir procesā, un konkrēti veicamie darbi vēl tiek precizēti,» stāsta
D. Bojāre un atklāj, ka projektā plānots izveidot interaktīvu pieturvietu jeb vizuālu instalāciju – vilciena siluetu. «Vilciens kādreiz ir braucis caur Api, tomēr ne visi cilvēki to zina. Kad stāstu, kur bija sliedes un brauca bānītis, brīnās, jo dzelzceļš nav saglabājies. Saglabājusies ir vien stacijas ēka, kas nav centrā,» skaidro
D. Bojāre. Lai būtu ērtāk un saprotamāk doties pastaigu un velo takā, tās sākumā tiks pilnveidots apgaismojums un tiks piedāvāts audiogids, kur noklausīties informāciju par zaļajiem dzelzceļiem un par Apes posmu, izvietos jaunas norādes, brīdinājuma zīmes, norobežojumus, kas norādīs pareizo virzienu. Sadarbībā ar partneriem plānots izgatavot jaunas kartes, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju, iespējams, piemēram, noskenējot QR kodu. ◆