Kas notiek kaimiņos? Jelgavā renovē pirmo 12 stāvu namu

Daudzdzīvokļu māja Jelgavā, Pasta ielā 34, ir pirmā valstī renovētā divpadsmitstāvu daudzdzīvokļu ēka.

Laikraksts «Zemgales Ziņas»

Nama renovācijas projekts ir saņēmis pateicības no Ekonomikas un Klimata un enerģētikas ministrijas, kā arī no Latvijas Būvinženieru savienības. 2024. gada konkursā par energoefektīvāko ēku Latvijā nams Pasta ielā 34 ir ieguvis Simpātiju balvu.
Taču ceļš līdz tam nav bijis viegls. «Lai saņemtu bankas kredītu mājas renovācijai, pietrūkst divu balsu,» 2022. gada janvārī «Ziņām» skaidrojot dramatisko situāciju dzīvokļu īpašnieku kolektīvā lēmuma pieņemšanā, teica mājas vecākais Viktors Valainis. Neatlaidīgi, ar «dzelzs nerviem» mājas padome tomēr panāca, ka 2023. gadā namu izdevās renovēt. Viss renovācijas process ilga divarpus gadus. Jau pērnās apkures sezonas pieredze pierādīja, ka ēkas energoefektivitāte ir augusi vairāk nekā divas reizes. To izjūt katrā dzīvoklī. Projektā sekmīgi sadarbojusies Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde, kas ir tās apsaimniekotāja, būvnieki SIA «Tools Vendors», kam jau bija laba pieredze vairāku daudzdzīvokļu māju siltināšanā Jelgavā, un paši dzīvokļu īpašnieki ar savu priekšstāvi V. Valaini. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību spēks ir vecumā 80+, taču viedajam vīram tas nebija šķēr-slis, lai vadītu projektu.
Domājot par to, kādēļ daudzdzīvokļu ēku renovācija Jelgavā, kā daudzviet Latvijā, virzās samērā lēni, viens no dzīvokļu īpašniekiem, būvinženieris Aleksandrs Smirnovs spriež, ka nav vienkārši cilvēkiem uzņemties lielākas finanšu saistības un būt patiesi atbildīgiem par savu īpašumu. Pirms nedēļas Latvijas Radio 1 raidījumā «Kā labāk dzīvot?» tika minēts, ka piecpadsmit gados Jelgavā ir renovētas 40 daudzdzīvokļu mājas. Taču pilsētā šādu māju ir vairāk par pieciem simtiem.
Tiek atzīts arī, ka renovāciju varētu veikt, piemērojot tipveida projektus. Par to, ka ilgtermiņā renovācija dzīvokļu īpašniekiem ir valsts atbalstīta un izdevīga, ka tā ir saskaņā ar Eiropas Savienībā īstenoto zaļo kursu, šaubīgo kļūst arvien mazāk. Domājot par mājas ilgmūžību, būvinženieris A. Smirnovs spriež, ka renovācija nama mūžu ir pagarinājusi vismaz otrtik. ◆

Gulbenes novadā vairāki jauni amatiermākslas kolektīvi

Šajā sezonā Gulbenes novada pašdarbnieku pulku papildinājuši vairāki jauni amatiermākslas kolektīvi – bērnu teātris Līgo pagastā, senioru tautas deju kolektīvs Rankā, jauniešu teātra studija Tirzā un citi.
Laikraksts «Dzirkstele»

Gulbenē rasta iespēja arī pašiem mazākajiem dejot gribētājiem (3–4 gadi) uzsākt tautisko deju apgūšanu.
Gulbenes novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska «Dzirkstelei» stāsta, ka pieprasījums pēc tautas dejām ir liels. Ir kolektīvi, kas maina statusu, piemēram, pārejot no vidējās paaudzes uz senioru deju kopu vai jaunieši uz vidējās paaudzes. Piemēram, Litenē «Ratenieki» būs senioru un vidējās paaudzes kolektīvi, jo tur ir daudz dejotāju.
«Līgo pagasta bērnu vecāki nāca un prasīja par teātri, tas nozīmē, ka bērni grib darboties, un tas ir pozitīvi. Ir kāds kolektīvs, kas arī beidz darbību, un kopumā skaita ziņā amatiermākslas kolektīvi ir tādā vienā līmenī. Pierādījies, ka pēc krīzēm, pandēmijas cilvēkiem ir vēl lielāka vēlēšanās sanākt kopā, saliedēties, darboties. Visos pagastos ir amatiermākslas kolektīvi, kuri brauc cits pie cita. Druvienas cilvēki brauc uz Lizumu vai Lizuma dejotāji uz Tirzu, vai Tirzas meitenes uz kori Jaungulbenē. Arī tā notiek. Taču ir arī sava pagasta patrioti. Un svētkos redzam, ka varam noorganizēt koncertu, kur uzstājas tikai mūsu kolektīvi,» stāsta S. Zdanovska. Viņa pati vada senioru amatierteātri Gulbenē. Ideja par senioru amatierteātri gaisā virmojusi jau pirms vairākiem gadiem, un tagad to ir izdevies arī īstenot. Senioru kolektīvs – tas ir īpašs, un izveidot standarta izrādi nevar, jādomā kaut kas specifisks. Turklāt īpašs apstāklis ir tas, ka Latvijā esot tikai viens senioru teātris. ◆

Ukrainā nogādā autobusu ar ziedojumiem un dāvanām

Vairākas nedēļas akcijā «No Aizkraukles novada līdz Ukrainas uzvarai» pa Aizkraukles novadu ceļoja īpašs autobuss, kurā tika vāktas mantas Ukrainas karavīru atbalstam.
Laikraksts «Staburags»

Arī pats 36 vietu autobuss, kas līdz tam bija Jaunjelgavas kultūras centra īpašumā, tika nodots brīvības cīnītāju rīcībā.
Atbalsta akcijas iniciatore ir Jaunjelgavas kultūras centra vadītāja Sandra Smona, kura arī pati sēdās pie autobusa stūres, lai aizgādātu to līdz Ukrainas robežai un nodotu Ukrainas armijas rīcībā. Lai to varētu paveikt, Sandra iepriekš gāja kursos un ieguva D kategorijas autovadītāja apliecību. Sandrai Smonai šis bija otrais brauciens uz Ukrainu, bet pirmais ar autobusu. Pirms došanās tālajā ceļā viņa atzinās, ka ir neliels uztraukums par tik liela transportlīdzekļa vadīšanu tik tālu, taču mierināja apziņa, ka ceļā dodas spēcīgi līdzbraucēji, par visiem galā tikšot.
Kopumā Aizkraukles novada pašvaldība Ukrainas karavīriem ziedoja trīs transporta līdzek-
ļus – autobusu un divas vieglās automašīnas. Savukārt iedzīvotāji un biedrības ziedoja kafiju, saldumus, kā arī konservus, bezrecepšu medikamentus, tika sagatavota pustonna ierakuma sveču un daudz kas cits. Uzņēmums «Skrīveru saldumi» uz Ukrainu nosūtīja 150 kilogramu savas produkcijas, no Iršiem atveda tik ļoti vajadzīgos aizsargtīklus. Katrs centās palīdzēt iespēju robežās. Bija daudz iedzīvotāju ar invaliditāti, sociāli mazaizsargāti cilvēki, kas vēlējās sniegt savu pienesumu labajam darbam.
Ukraiņi par latviešu vedumu bija pateicīgi un priecīgi. Pateicībā viņi uzdāvināja apgleznotu munīcijas čaulu, ko diemžēl pāri robežai pārvest neļāva. Ukrainas robežsargi uzstāja, ka piemiņas lietu poļi konfiscēs, jo tā ir vērtīga, tādēļ labāk to atstāt. Mājās izdevās atvest citas piemiņas lie-
tas – Krievijas kaujinieka mugursomu ar visu ekipējumu, krievu automašīnas numuru, cauršautu okupantu dronu, pašceptu maizi un Ukrainas karogu. ◆

Leģendu naktī varēs apskatīt Palmu māju Alūksnē

Visā Latvijā 26. oktobrī norisināsies Latvijas Piļu un muižu asociācijas rīkotais pasākums – Leģendu nakts. Tās mērķis ir izzināt un iepazīt Latvijas piļu un muižu kungu māju vēsturi un kultūras mantojumu un sniegt apmeklētājiem iespēju ieraudzīt šīs ēkas daudzveidīgā, izzinošā un radošā veidā.
Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»

Alūksnē šajā dienā varēs iepazīt Palmu mājas vēsturi un doties izzinošā ekskursijā.
Šogad Latvijas Piļu un muižu asociācijas organizētās «Leģendu nakts 2024» tēma ir vēstules, kas sevī glabā stāstus par notikumiem, rakstītāja domas un emocijas. Alūksnes Jaunā pils Leģendu naktī gaidīs apmeklētājus 26. oktobrī no pulksten 16 līdz 20 uz pasākumu «Pagātnes stāsti mākslas gaismā».
Leģendu nakts sarīkojumā Alūksnes novada muzejā, iepazīstot Palmu mājas vēsturi, tiks veidota laika līnija no fotogrāfijām un vēstulēm, ko papildinās stāstījums par mākslas vērtībām Palmu mājas arhitektūrā. Savukārt turpinājumā paredzēta ekskursija uz baronu fon Fītinghofu kādreizējo oranžēriju, lai kopā ar Alises Ģelzes ģimeni iepazītu ēkā saglabājušās kultūrvēstures liecības. Šī pasākuma daļa ir par maksu.
Vēlāk uz Alūksnes Jaunās pils sienas būs vērojama ebru mākslas projekcija ar Palmu mājas leģendu apvītajiem eksotiskajiem augiem un putniem «Palmu mājas leģenda Alūksnes Jaunajā pilī», ko mūzikas pavadījumā veidos māksliniece Anda Kolosova. Šī pasākuma daļa ir bez maksas, un tā notiek ar Alūksnes novada pašvaldības finansiālu atbalstu. ◆

#SIF_MAF_2024 Projekts «Mans pagasts, mana pilsēta» #manspagastsmanapilseta


Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».
Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.