Kas notiek kaimiņos? Sāk sakopt Skrīveru dendroloģisko parku

Samazinās pasažieru skaits

SIA «Gulbenes Alūksnes bānītis» šogad desmit mēnešos pārvadājis 16 697 pasažierus, kas ir par 3% mazāk nekā tajā pašā periodā pērn, Sabiedriskā transporta padomes sēdē informēja Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāvji.
Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»

Kā atklāj uzņēmuma Pārvadājumu daļas vadītājs Raitis Melders, tas saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, pieaugošo inflāciju un ikdienas izdevumu palielināšanos.
«Bānītis vēl joprojām izpilda divus reisus dienā, bet ir samazinājies cilvēku skaits, kuri dzīvo bānīša dzelzceļa līnijas tuvumā un to izmanto. Ar tūrisma plūsmu sezonā gan viss ir kārtībā, bet skarbā realitāte rāda, ka vietējo iedzīvotāju ar katru gadu paliek arvien mazāk,» laikrakstam saka R. Melders.
Viņš norāda, ka sabiedriskā transporta pārvadājumi, autobusu satiksme Latvijā pašlaik ir reorganizācijas procesā, tādēļ pasažieriem ir zudusi uzticība tai. Tiek atcelti reisi, ir neskaidrība transporta kustības sarak-stos tuvākajam periodam, bet ļaudīm ir nepieciešama prognozējamība. «Iedzīvotājiem vajadzīgi sabiedriskā transporta pakalpojumi, kas ir droši, viņi vēlas zināt, ka vajadzīgajā galapunktā nonāks konkrētā laikā. Zinu cilvēkus jau cienījamos gados, kuri izvēlas nokārtot autovadītāja tiesības, iegādāties savu auto, lai būtu mobili,» saka R. Melders.
Tūrisma jomā pasažieru samazinājums vēl nav jūtams, tomēr uzņēmuma pārstāvis atgādina, ka dzīvojam ģeopolitiski nedrošā vietā, kas to ietekmē. «Diemžēl mums blakām ir lielais nedrošais kaimiņš, un tur mēs neko darīt nevaram. Tas negatīvi ietekmē galvenokārt tūristu plūsmu no Lielbritānijas un Vācijas. Nereti nākas aktīvi strādāt ar britiem un vāciešiem, lai iedrošinātu viņus apmeklēt mūsu valsti,» saka R. Melders. ◆

Sociālais uzņēmums «Visi Var» atver veikalu Smiltenē

Smiltenes Tūrisma informācijas centrā darbu uzsācis biedrības «Cerību spārni» sociālā uzņēmuma «Visi Var» labdarības veikals, kurā var iegādāties tādas preces, kādu citur pilsētā nav.
Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Visas veikalā izliktās lietas prasmīgu meistaru vadībā izgatavojuši cilvēki ar invaliditāti biedrības «Cerību spārni» dienas centros, specializētajās darbnīcās, tai skaitā daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā «Īve» Smiltenē un sociālā uzņēmuma «Visi Var» ražotnēs.
Piedāvājumā ir dažādas sveces, keramika, trauki, adījumi, galdauti, šalles, cepures, koka karotes, dēlīši, mīklas ruļļi un krājkasītes, kā arī rotas, atstarotāji, cepumi, tējas un citas lietas. Iegādātās preces turpat veikalā var iesaiņot dāvanai.
Sociālajam uzņēmumam «Visi Var» jau ir veikali Siguldā un Valkā. Trešais veikals Smiltenē atvērts, sadarbojoties ar biedrību «Cerību spārni», Smiltenes novada pašvaldību un Tūrisma informācijas centru.
Uzņēmuma «Visi Var» vadītāja Indra Seļuka stāsta, ka uz veikaliem nogādā produkciju no biedrības «Cerību spārni» dienas aprūpes centriem Bauskas, Cēsu, Siguldas un Smiltenes novadā un no uzņēmuma «Visi Var» šūšanas un kokapstrādes darbnīcām.
Ienākumus no «Visi Var» veikalos pārdotās produkcijas iegulda biedrības «Cerību spārni» specializētajās darbnīcās jauniem projektiem, aprīkojumam, materiāliem un darba vides labiekārtošanai, lai cilvēki ar invaliditāti varētu jēgpilni pavadīt laiku. ◆

Vēsturei atdzimt palīdz digitālie risinājumi

Viena no Jelgavas novada vēsturiskajām bagātībām ir muižas. Lielvircavas muižā vēstures atgriešanās sākās pirms trīs gadiem, kad no kādreizējā muižas īpašnieka barona fon Klopmana dzimtas pēcteča saņēma pirmo lielo deponējumu ar vēsturiskajiem priekšmetiem.
Laikraksts «Zemgales Ziņas»

Šī gada augustā muiža saņēma vēl vienu kravu, kurā, tostarp, bija vērienīgs sudrablietu klāsts, kas nu jau apskatāms jaunizveidotajā sudraba lietu kabinetā. Lielvircavas muižas tūrisma pakalpojumu attīstības speciālists Roberts Grinbergs stāsta, ka tagad informāciju par deponējumā esošajiem priekšmetiem var uzzināt arī interaktīvajā ekrānā.
Vēl spilgtāku iespaidu par dzīvi senajā Lielvircavas muižā radīs īpašs digitālais risinājums «Abpus logam». R. Grinbergs skaidro, ka tajā var vērot, kāda aptuveni bijusi aina muižas teritorijā 19. gadsimta beigās.
«Digitālajā logā redzams parks, aptuveni tāds, kāds šeit kādreiz bijis, pa kuru pastaigājas dāmas laikmetam atbilstošos tērpos. Vasarā atradām piemērotus laika apstākļus, lai brīvā dabā varētu filmēt. No Lielvircavas muižas loga filmējām dāmas, kas gadsimtam atbilstošos tērpos pārvietojas pa šo dārzu. Pārējais, protams, ir datorgrafika, lai slēptu tās apkārt esošās mūsdienu būves,» pastāsta R. Grinbergs.
Digitālo risinājumu atklāšanas pasākuma apmeklētāji pirmoreiz varēja apskatīt arī kādu jaunu tērpu, kas darināts pēc Leonharda Šorera 18. gadsimtā gleznotā portreta oriģināla. Šādu kleitu valkājušas māsas fon Korfas.
Savukārt Lielplatones muižā ar digitālās projekcijas palīdzību atdzimušas senās tāfelklavieres, pie kurām sēž Ferencs Lists un spēlē 19. gadsimta mūziku. Lielplatones tūrisma punkta vadītāja Ingūna Pranka skaidro, ka ideja radusies, jo muižā vienmēr skanējusi mūzika un atrodas vēsturiskas tāfelklavieres: «Baroni, kuri šeit dzīvojuši, ir bijuši ļoti muzikāli. Tāfelklavieres mazajā salonā tā vien ir aicinājušas spēlēt, bet diemžēl tās nav restaurētas un reāli spēlēt nevar. Līdz ar to radās šī ideja.»
Pianiste Aurēlija Šimkus salīdzina mūsdienu koncertinstrumentus ar tāfelklavierēm, kas ir daudz mazākas: «Šis instruments ir tik ļoti trausls un tik ļoti intīmai atmosfērai radīts. Apbrīnojami.» ◆

Sāk sakopt Skrīveru dendroloģisko parku

Katru gadu «Latvijas valsts mežu» apsaimniekoto Skrīveru dendroloģisko parku uztur kārtībā, bet šogad sākta papildu rekonstrukcija, apkopjot stādījumus un uzlabojot infrastruktūru.
Laikraksts «Staburags»

Pēc «Latvijas valsts mežu» (LVM) pasūtījuma Skrīveru dendroloģiskā parka izpēte, novērtējums un rekonstrukcijas plāna izstrāde notika Daugavpils Universitātes speciālistu vadībā. Augstskola uzvarēja uzņēmuma izsludinātajā iepirkumā.
Darba grupā bija kvalificēti un pieredzējuši eksperti ar dendroloģijas, entomoloģijas, ainavu arhitektūras un parku apsaimniekošanas zināšanām. Komandu vadīja dendroloģijas eksperts, bioloģijas doktors Pēteris Evarts-Bunders.
«Rekonstrukcijas plāns izstrādāts, analizējot parka stāvokli, vēsturisko attīstību un uzklausot interesentu, pašvaldības un valsts institūciju pārstāvju ieteikumus tālākai apsaimniekošanai. Tas paredz, kuri darbi jādara ātrāk, un tos mēs sākām jau šogad. Darīti arī apsaimniekošanas darbi,» skaidro LVM Vidusdaugavas reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Belickis.
Viens no steidzamākajiem darbiem šoruden ir ir 110 vecu koku sakopšana, ko paveica profesionāli, sertificēti arboristi. Netālu no ieejas celiņa malā slejas jauns koka namiņš – tas ir viens no šī gada darbiem parka rekonstrukcijas plānā. Tā ir tualete, kas aizstās līdzšinējo plastmasas kabīni.
«Parks ir liels, apmeklētāju daudz, un bez labierīcībām neiztikt. Pēdējos gados mums bija vienošanās ar pašvaldību, ka tā izvieto sezonālo pārvietojamo tualeti, taču tagad uzbūvētas pastāvīgas labierīcības, kurās varēs iekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Namiņš speciāli būvēts dziļāk parkā, nevis automašīnu stāvlaukumā, jo tas domāts parka apmeklētājiem, nevis garāmbraucējiem,» skaidro LVM pārstāvis. ◆

Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».
Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.