Kas notiek kaimiņos?

Finansējums bērnu zobārstniecībā ir, taču to saņemt nav viegli

Jelgavā valsts apmaksātus bērnu zobārstniecības pakalpojumus sniedz medicīnas kapitālsabiedrība «Optima 1», kas pierādījusi atbildīgu attieksmi pret pacientiem un finansējuma izlietojumu.

Laikraksta «Zemgales Ziņas»

Veselības iestāde medicīnisko aprūpi, ne tikai zobārsta pakalpojumus, primāri nodrošina bērniem un par valsts finansējumu, taču iespēju robežās par maksu pieņem arī pieaugušos. Jārēķinās, ka pašlaik te rindā pie bērnu zobārsta jāgaida līdz 2025. gada janvāra beigām.
Ilgāku laiku «Optima 1» zobārstniecības kabinets gan stāvēja tukšs, jo nebija speciālistu, kas pieņemtu pacientus. Nebija risinājuma, līdz sākās Krievijas uzbrukums Ukrainai.
«Ja tā vispār drīkst teikt, mums laimējās, jo pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pieteicās darbā ļoti pieredzējusi zobārste Halina Suranta, kurai nebija problēmu strādāt ar bērniem. Tā nu mūsu zobārstniecības kabinets atsāka darbu,» stāsta uzņēmuma valdes locekle Ingrīda Budrēvica. «Ar ukraiņu dakteres profesionalitāti esam ļoti apmierināti, jo kolēģe tiek galā ar jebkura vecuma bērniem, turklāt savu darbu padara godprātīgi.»
Īsi pēc tam, kad H. Suranta Jelgavā sāka darbu, zobārstniecības kabinetā uzstādīja digitālo rentgena aparātu.
Zobu higiēnistes aprūpe medicīnas kapitālsabiedrībā «Optima 1» bija pieejama visu laiku. «Esam lepni, jo mūsu higiēniste Ilze Kondrašova nesen tikusi pie jaunas aparatūras. Atliek tikai strādāt, ja pietiek finansējuma,» teic I. Budrēvica. Viņa piebilst, ka pati neatbalsta vispārējās anestēzijas izmantošanu bērnu zobārstniecībā.
Valdes locekle neslēpj, ka vēl lielākas problēmas ar bērnu zobārsta meklējumiem radās brīdī, kad bija jāpiesakās likumā noteiktajam finansējumam. Tā kā ārstniecības iestādē «Optima 1» vairākus gadus nav bijis bērnu zobārsta, tai nepienācās valsts finansējums. «Saņēmām atbildi, ka mūsu iestādei nauda par bērnu zobārstniecības pakalpojumiem nepienākas, jo tā nav ieplānota.» Vienīgi ar lielu neatlaidību un kolēģu atbal-
stu pārrunās kapitālsabiedrība 2023. gadam no septembra līdz decembrim finansējumu tomēr izcīnīja.
«Naudu piešķīra nedaudz, bet strādāt varēja,» atceras I. Budrēvica, «2024. gads nāca ar pārsteigumu. Izrādās, mūsu birokrātiskā sistēma nepieciešamo finansējumu nākamajam gadam aprēķina no iepriekšējā gadā izpildītā, kas mūsu gadījumā bija četri mēneši. Piešķīrums bija tik niecīgs, ka tikai vienu dienu nedēļā bērnu zobārsts varētu strādāt. Nekas neatlika, kā cīnīties par papildu finansējumu. Tas izdevās, un pārējo finansējumu saņēmām 2024. gada augustā, kad jau pamatīgi bijām pārstrādājuši kvotas, jo mūsu gadījumā finansējums bērnu zobārstniecībai ir kopā ar zobu higiēnistu. Lai kādas pūles tas prasīja, kopš augusta mums finansējums ir!» ◆

No Azerbaidžānas uz Gulbeni

Gulbenes novada jauniešu centrā «Bāze» un Stradu pagasta jauniešu centrā «Ligzda» kā Solidaritātes korpusa brīvprātīgā darbu sākusi 22 gadus vecā Sudaba Gulmammadova no Azerbaidžānas, kura šeit pieredzi gūs līdz pat nākamā gada jūnijam.
Laikraksts «Dzirkstele»

Sudaba pēc izglītības ir vēstures skolotāja, taču sapratusi, ka formālā izglītība viņu nebūt nesaista tik ļoti kā neformālā. «Sapratu, ka man nepieciešama pieredze un īpaši tāda, kādu sniedz dzīvošana ārzemēs. Ieraudzīju projekta pieteikumu Gulbenē un nolēmu doties uz šejieni. Tīmekļvietnē bija pieejami projekti arī no citām valstīm, taču man šķita, ka Latvijā nejutīšos tik sveši, jo arī šī ir postpadomju valsts,» stāsta Sudaba.
Viņa strādā kā brīvprātīgā ne tikai jauniešu centros, bet arī Stāķu pirmsskolas izglītības iestādē. «Jauniešu centrā veidoju aktivitātes bērniem un jauniešiem, bet bērnudārzā palīdzu skolotājiem un mācu bērniem angļu valodu. Trešdienās mēs kopā ar jaunatnes darbinieci Eviju Krivmani dodamies uz Stāķu pamatskolu, kur dejojam ar bērniem,» stāsta Sudaba. Katru reizi izmēģināta kāda cita deja, un viņa atzīst, ka ir mācījusies arī latviešu tautas dejas, taču tās šķiet gana sarežģītas.
«Veidojam starpkulturālos vakarus, tā ir iespēja vietējiem uzzināt ko vairāk par valstīm, no kurām nāk brīvprātīgie,» stāsta Sudaba.
Viņai ļoti patīk Latvijas daba, taču klimats, salīdzinot ar Azerbaidžānu, ir auksts, un pie tā ir grūti pierast. «Jūtu arī kultūras atšķirības un valodas barjeru, bet man patīk šejienes cilvēki, viņi šķiet draudzīgi,» stāsta Sudaba.
Brīvprātīgo kustība ir populāra arī Azerbaidžānā, tā norit ne tikai apmaiņas projektos, bet arī dažādu lielu pasākumu rīkošanā. ◆

Aizkraukles novada ceļos iegulda sešus miljonus

Aizkraukles novada ceļu uzlabošanā šogad ieguldīts ap sešiem miljoniem eiro, atjaunojot vairākus autoceļus visos pagastos, izņemot Neretu.

Laikraksts «Staburags»

Lielākie darbi notikuši Jaunjelgavas apkaimē. Kopējā ieguldītā summa ir 3 miljoni eiro. Pārbūvēts ceļš Robežnieki–Bajāri–Aprāni Seces pagastā. Tam vien iztērēts 1,1 miljons eiro. Pārbūvēts ceļš Daudzese–Tapaskrogs četru kilometru garumā par pusmiljonu eiro. Par pusmiljonu eiro pārbūvēts Daudzeses pagasta ceļš Pelši–Strautiņi 3,7 kilometru garumā.
Kokneses pusē šogad atjaunots segums un notikusi dubultā virsmas apstrāde divos ceļa Bilstiņi–Atradze posmos – no šosejas A6 līdz viesu namam «Divas upes» un līdz Atradzes kapiem. Šie darbi izmaksāja 1,35 miljonus eiro. Turpat uzbūvēts jauns ceļš Pīlādžlaukos. Tam bija nepieciešami 200 tūkstoši eiro. Ceļš ir īss, tikai ap 250 metru, bet tas noderēs uzņēmējdarbības attīstībai. Plānots, ka tuvākajā laikā uz šo vietu pārcelsies kravu pārvadājumu uzņēmums, iespējams, šeit degvielas uzpildes staciju būvēs uzņēmums «Circle Ks».
Mazāk darīts šogad, bet turpmāk lielāki darbi paredzēti Skrīveru pagastā. Skrīverieši un pagasta viesi būs gandarīti, kad noslēgsies ceļa Klidziņa—Skrīveri remonts. Tam vajadzīgi 800 tūkstoši eiro, ko atvēlēs pašvaldība ilgi gaidītā gājēju celiņa ierīkošanai. Brauktuvi par valsts naudu remontēs uzņēmums «Latvijas valsts ceļi». Ar Eiropas finansējuma atbalstu Skrīveru centrā remontēs dzelzceļa stacijas laukumu un ielu, kas ved uz to no Daugavas ielas. Šeit plānots izveidot rotācijas apli, ierīkot interaktīvos stendus un soliņus.
Nozīmīgi uzlabojumi notikuši Daugavas ielā Pļaviņās, kas beidzot atvērta satiksmei pēc vairāk nekā gadu ilgušiem remontdarbiem par 2 miljoniem eiro.
Lielākā daļa pārbūvē ieguldītās naudas nāk no pašvaldības budžeta ar aizņēmumu Valsts kasē, daļa saņemta no Eiropas Savienības fondiem. Darbi jau saplānoti nākamajiem diviem gadiem. ◆

Smiltenes apkārtnes teikas apkopos grāmatā

Divu gadu garumā latviešu folkloras, dzīvesstāstu un digitālo humanitāro zinātņu pētniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociētā profesore Sanita Reinsone apkopo Smiltenes apkārtnes teikas.

Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Projekta gaitā apkopotas un sistematizētas vairāk nekā 1300 teikas, kas pierakstītas Smiltenē, Aumeisteros, Bilskā, Palsmanē, Mēros, Blomē, Launkalnē, Grund-zālē un citviet. Daudzas pierak-
stītas vietējā izloksnē, tāpēc tas ir viens no vērienīgākajiem Smiltenes apkārtnē runātās valodas fiksējumiem no simt gadus senas pagātnes.
Apkopojot un apstrādājot teiku materiālu, pētot arhīvus un avotus Smiltenes novadā, sagatavots manuskripts, ko plānots papildināt ar kartēm un citiem materiāliem un publicēt grāmatā «Smiltenes apkārtnes teikas», kas dienas gaismu varētu ieraudzīt nākamgad.
«Smiltene ir Latvijas zemākās mitoloģijas jeb tautas demonoloģijas epicentrs. Pateicoties vairākiem ļoti aizrautīgiem folkloras vācējiem 1920. un 1930. gados, Smiltenes apkārtnē fiksēts ļoti daudz teiku par vadātājiem, raudātājiem, lietuvēniem, žņaudzējiem, raganām, velniem, ērmiem, ķēmiem, vilkatām, pūķiem, vilcēm, nogrimušām naudas mucām, mald-ugunīm un citām savādām parādībām. Latviešu folkloras krātuvē un digitālajā arhīvā garamantas.lv glabājas simtiem tumšo teiku un ticējumu no Smiltenes apkārtnes,» stāsta
S. Reinsone.
Projekta gaitā viņa pārliecinājusies, ka latviešiem ir unikāls teiku mantojums un teju katrā vietā var atrast neatkārtojamus stāstus, kas ceļas no apkārtnes ainavām un ieražām. ◆

#SIF_MAF_2024 Projekts «Mans pagasts, mana pilsēta» #manspagastsmanapilseta

Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».
Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.