Kas notiek kaimiņos?

Izstādē caur lupu var aplūkot latviešu tradīcijas

Jelgavas sabiedriskajā centrā apskatāma Latvijas Nacionālā kultūras centra izstāde «Saimes galds», kurā oriģināli atspoguļotas 38 latviešu dzīvās tautas tradīcijas.

Izstādes idejas autore ir scenogrāfe Patrīcija Baltiņa. Izstādē apmeklētāji aicināti apsēsties pie saklāta «saimes galda», paņemt rokā lupu un no abām pusēm aplūkot uz šķīvja uzlikto eksponātu. Tas atspoguļo kādu no 38 mūsu tautas tradīcijām, piemēram, informāciju par puzuriem un to darināšanu Jelgavā, sēņu vākšanu un izmantošanu, lībiešu kultūrtelpu un citām. «Mūsu nemateriālās kultūras vērtības šajā izstādē iespējams iepazīt mierīgā garā – pasēžot, palasot, apskatot attēlus,» skaidro Latvijas Nacionālā kultūras centra eksperte Gita Lancere. Viņa stāsta, ka izstādes ideja iegūta radošo ideju konkursā, kurā piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļas studenti un maģistranti. Uzvarējusī koncepcija izcēlusies ar idejas lakonismu, oriģinalitāti un funkcionalitāti.
Nemateriālais kultūras mantojums tiek nodots no paaudzes paaudzē, ļaujot izjust piederību gan savai dzimtai un kopienai, gan savai tautai. Nemateriālo kultūras mantojuma sarakstu veido paši tradīciju kopēji un Nemateriālā kultūras mantojuma padome, kas vērtē pieteikumus. Sešos gados Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļautas 38 vērtības, kuras aplūkojamas izstādē «Saimes galds».
Ekspozīcija bez maksas apskatāma Jelgavas Sabiedriskajā centrā līdz 31. jūlijam.
«Bauskas Dzīve» jau rakstījusi, ka iepriekš izstāde bija aplūkojama arī Viļa Plūdoņa muzejmājā «Lejenieki». ◆

Laikraksts «Zemgales Ziņas»
Foto – Izstādes apmeklētājiem no abām pusēm jāaplūko uz šķīvja uzliktais eksponāts.
Foto no www.jelgava.lv

Kokneses pilsētai savs karogs

Aizkraukles novada Koknese, kas pirms pāris gadiem ieguva pilsētas statusu, nolēmusi izveidot savu karogu. Ģerbonis tai jau ir, bet jau ilgāku laiku gaisā virmoja ideja par to, ka vajadzīgs arī karogs.

«Kokneses tūrisma informācijas centrā koknesieši bija izteikuši vēlmi iegādāties pilsētas karogu. Cilvēki svētku reizēs vēlētos pie mājām to svinīgi pacelt, tā kā doma gaisā virmojusi jau labu laiku. Pagājušajā gadā Valsts heraldikas komisijā tika oficiāli apstiprināts Kokneses pilsētas ģerbonis,» stāsta Aizkraukles novada tūrisma nodaļas vadītāja Anita Šmite. Tuvojoties pilsētas svētkiem, ideja par karogu tika aktualizēta. «Sazinājāmies ar Kokneses ģerboņa izstrādātāju Edgaru Simu. Viņš bija ļoti atsaucīgs un piekrita izstrādāt karoga skiču variantus. Ar apvienības pārvaldi izvēlējāmies piecus variantus, kurus nodevām publiskai balsošanai, un koknesieši izdarīja savu izvēli. Jaunie karogi būs iegādājami Kokneses tūrisma informācijas centrā. Būs pieejami gan masta karogi, gan kātiem paredzēti karogi,» saka Anita Šmite.
Kokneses pilsētas karogu paredzēts izmantot valsts svētkos, pilsētas svētkos, viesu apmeklējuma laikā un citos svarīgos notikumos. «Koknese ir Hanzas pilsēta, un mēs bieži dodamies ārpus Latvijas, kur pārstāvam seno pilsētu. Karogā var redzēt, ka Koknese ir sena pilsēta, tajā attēlota mūsu simbolika, un mēs būsim lepni Koknesi pārstāvēt ārpus Latvijas robežām ar savu karogu,» teic Anita Šmite. Tāpat arī koknesieši karogu var pacelt sev personīgi nozīmīgos svētkos. ◆

Laikraksts «Staburags»

Drustu baznīcā atjaunotas ērģeles

Smiltenes novada Drustu luterāņu baznīcā ar VIII vēsturisko ērģeļu svētku «Latvija – ērģeļu zeme» koncertu atklātas restaurētās ērģeles.
Kā stāsta Drustu draudzes priekšniece Ieva Lejmalniece, pasākuma laikā atklātas 1901. gadā būvētās un nupat atjaunotās ērģeļmeistara Emīla Martina ērģeles. To prospekts ir viens no diviem līdz šim zināmajiem saglabātajiem ērģeļbūvētāja Johana Buherta būvēto ērģeļu prospektiem. Pats instruments – tradicionāli un laikmetam atbilstoši būvētas pneimatiskās traktūras ērģeles ar Aug. Laukhuff fabrikā izgatavotām metāla stabulēm. Tā minēts Latvijas ērģeļu katalogā.
I. Lejmalniece atklāj, ka vēsturisko ērģeļu restaurācijas darbus veica SIA «Ērģeļu darbnīcas» meistars Alvis Melbārdis. Finansiālie līdzekļi ērģeļu atjaunošanai gūti, pateicoties dalībai projektu konkursos, kā arī ziedojumiem baznīcai. «Lai atjaunotu vēsturiskās ērģeles, mums izdevās piesaistīt finansiālos līdzekļus no dažādiem avotiem, tostarp no Nākotnes atbalsta fonda, Smiltenes novada pašvaldības. Bija arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas finansiālā palīdzība dievnama atjaunošanai, daļa līdzekļu – arī no Drustu draudzes ziedojumiem,» pamato draudzes priekšniece. ◆

Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Top dokumentāla filma par Donātu Veikšānu un orķestri

Žurnāliste Lauma Ozola, kura jau sevi pieteikusi dokumentālajā kino, tagad veido filmu par ilggadēju Gulbenes mūzikas skolas pedagogu, pūtēju orķestra diriģentu Donātu Veikšānu.

«Filma ir mana dāvana. Zvanīju skolotājam dzimšanas dienā, kad viņam palika 75 gadi, un apsveicu, sakot, ka vēlos uzdāvināt dokumentālo filmu. Filmas ideja ir mana, arī orķestra salidojums ir mana iniciatīva, pati arī meklēju sponsorus. Filma būs par Veikšāna mūzikas mūžu, par gadiem, kuri pavadīti diriģējot,» stāsta Lauma.
Viņas kā režisores un filmas autores galvenais uzdevums ir izstāstīt skolotāja vērienīgo mūzikas mūžu, parādot viņa personību un plašo sirdi. «Vēlos, lai šī ir filma, kuru vēlamies noskatīties atkal un atkal, sanākot visiem kopā arī pēc gadiem divdesmit. Diriģents savā karjerā ir paveicis nenovērtējamu darbu, izskolojot pūtēju plejādi un ne tikai. Pa šiem gadiem mūzikas skolas orķestris, ko viņš tolaik vadīja, ierakstīja trīs kompaktdiskus, kas ir atskaite par ieguldīto darbu mēģinājumos. Tie ir bijuši neskaitāmi koncerti mājās, kā arī ārpus Latvijas. Skolotājs mūs veda pasaulē. Nemaz nerunājot par konkursiem, skatēm, no kurām Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris vairākas reizes pārbrauca ar augstākajiem punktiem, aiz sevis atstājot mūzikas vidusskolu orķestrus. Turklāt skolotājs daudziem ir bijis arī kā tēvs, kas, manuprāt, komentārus vairs neprasa,» atklāj režisore. ◆

Laikraksts «Dzirkstele»

#SIF_MAF_2024 Projekts «Mans pagasts, mana pilsēta»

Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».

Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.