www.bauskasdzive.lv
No Jelgavas diecēzes vadītāja amata šķīrās bīskaps Edvards Pavlovskis, kas vadīja Jelgavas katoļu diecēzi kopš 2011. gada, kad nomainīja šajā amatā bīskapu Antonu Justu.
Laikraksts «Zemgales Ziņas»
Bezvainīgās Jaunavas Marijas katoļu katedrālē Jelgavā 12. janvārī bija sirsnīgs dievkalpojums, kurā piedalījās Romas pāvesta sūtnis Baltijas valstīs arhibīskaps Georgs Gensvains, Romas katoļu baznīcas galva Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, kā arī vairāki citi augsta līmeņa garīdznieki.
Katoļu baznīcas informācijas aģentūra ziņo, ka pāvests Francisks ir pieņēmis E. Pavlovska atlūgumu, kurā viņš lūdz atbrīvot no bīskapa pienākumu pildīšanas. Atvadu runā bīskaps draudzei paskaidroja, ka viņam ir jāārstējas un tādēļ nevar pilnvērtīgi veikt līdzšinējos pienākumus. Šogad E. Pavlovskim apritēs
75 gadi. Baznīcas pārstāvji skaidro, ka tas ir vecums, kad parasti bīskapi dodas pensijā.
Rūpējoties par Jelgavas diecēzes pārvaldīšanu, pāvests Francisks ir nominējis Rīgas arhibīskapu metropolītu Z. Stankeviču par apustulisko administratoru Jelgavas diecēzē, līdz tiks izvēlēts jaunais bīskaps. Katoļu baznīcas informācijas aģentūra paskaidro, ka jauna bīskapa izraudzīšana var aizņemt ilgāku laiku.
Bīskaps emeritus E. Pavlovskis sarunā ar «Ziņām» paskaidroja, ka no diecēzes vadītāja amata pēc paša lūguma ir atbrīvots, bet Dievu lūgt ir katra cilvēka paša lieta. E. Pavlovskis arī paliek garīdznieks ar tiesībām vadīt dievkalpojumus un pieņemt grēksūdzes. ◆
Remonta laikā atklāj gleznojumu
Aizkraukles novada domes centrālās administrācijas ēkas iekštelpu remonta laikā strādnieki atklājuši vēstures liecību – lielizmēra sienas gleznojumu, kurā attēlots Pēteris Stučka.
Laikraksts «Staburags»
Pēteris Stučka bija viens no «Jaunās strāvas» līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors, kura vārdā pirms 58 gadiem nosauca pilsētu, kas tagad nes Aizkraukles vārdu.
Sienas gleznojums atrodas ēkas otrā stāva vestibilā pretī apspriežu telpai. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums atzīst, ka tas ir interesants atklājums. Atradumu plānots nofotografēt, dokumentēt un saglabāt arhīvā kā liecību, nododot to muzejam.
Kāds kungs, kuram padomju laikos darba kabinets bija šajā ēkā, atcerējās, ka gleznojums zem sienas paneļiem saglabājies četrus gadu desmitus. Cilvēku acīm tas esot pazudis 1980. gadu izskaņā – Atmodas laikā. Aculiecinieks atminas precīzi – gleznojumā redzams ozols, zem tā zara – Pēteris Stučka.
Mazliet vairāk par gleznojumu zina stāstīt Andris Antāns, Aizkraukles pilsētas domes priekšsēdētājs no 1992. līdz 2001. gadam. Viņš atminas, ka gleznojumu aizkrāsoja, un vēlāk remontdarbi attēlu paslēpa vēl pamatīgāk. «Pirmais, ko atceros – šajā telpā bija partijas bibliotēka. Sienas gleznojumu aizkrāsoja, un šajā vietā iekārtoja kabinetus sociālajam dienestam. Pēc gadiem septiņiem astoņiem ierīkoja pieņemšanas telpu,» atminas A. Antāns. ◆
Iecienīta laulību vieta – Stāmerienas pils
Gulbenes novadā pagājušajā gadā reģistrēti 119 mazuļi, no tiem 59 ir puikas un 60 meitenes. Tas ir par 18 mazuļiem mazāk nekā 2023. gadā, informē Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sandra Zuša.
Laikraksts «Dzirkstele»
Novadā populārākie zēnu vārdi pērn bijuši Kristers, Olivers un Reinis, meitenēm – Dārta un Sofija. S. Zuša stāsta, ka pēdējos gados vairs nav tik izteikta tendence likt mazuļiem divus vārdus. Pagājušajā gadā dot dubultvārdu saviem mazuļiem ir izvēlējušies 14 vecāki – puse zēniem un puse meitenēm.
Taču joprojām mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu. Pērn reģistrēti 288 miršanas gadījumi, tomēr tas ir par 19 mazāk nekā 2023. gadā. Mūžībā devušies divi cilvēki vecumā līdz 20 gadiem. Statistikas dati liecina, ka visvairāk miršanas gadījumu – 41 – ir vecumā no 71 līdz 80 gadiem.
Pērn Gulbenes novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēta 81 laulība, un tas ir par 15 laulībām vairāk nekā 2023. gadā. Ārpus Dzimtsarakstu nodaļas ir reģistrētas 23 laulības, no kurām visvairāk reģistrētas Stāmerienas pilī. Jaunlaulātie par kāzu ceremonijas vietu izvēlējušies arī Vecgulbenes muižas parku, Jaungulbenes muižas parku, Galgauskas estrādi, Litenes tējas namiņu, dzimtas mājas, kā arī viesu mājas.
«Stāmerienas pils joprojām ir iecienīta laulību reģistrācijas vieta ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, mūsu romantisma pērli izvēlas arī jaunie pāri no citiem novadiem,» saka S. Zuša. ◆
Dāvina autostāvvietas pulksteņus
Foto – Sandra Pētersone
Smiltenes bērnudārza «Pīlādzītis» grupa «Rūķi» sākuši jaunu akciju – bērni izgatavo autostāvvietas pulksteņus, ko dāvina autovadītājiem.
Laikraksts «Ziemeļlatvija»
Audzēkņi, skolotājas Inguna Slapjuma un Dagnija Bērziņa ar ģimenes locekļiem, kā arī skolotāju palīdze Svetlana Dišlere izgatavojuši 50 autostāvvietas pulksteņus – oriģinālus, laminētus, ar bērnu zīmējumiem skaisti dekorētus. Tie bērnu vecāki, kuri ved atvases uz «Pīlādzīti» un kuriem nebija autostāvvietas pulksteņa, saņēma bērnu darinātos pulksteņus dāvanā.
Stāvlaukumā pie pirmsskolas izglītības iestādes «Pīlādzītis» atbilstoši ceļazīmei automašīnu stāvēšanai var novietot tikai 15 minūtes, lai mazajā teritorijā no rītiem neveidotos sastrēgumi. Autovadītājam automobiļa salonā pie priekšējā stikla jānovieto informācija par laiku, kad transportlīdzeklis novietots stāvvietā.
Smiltenes novada pašvaldības policija lielāku vērību pievērš prevencijai jeb skaidrojošajam darbam, tāpēc vecākā inspektore Ieva Mūrmane, kura bija akcijas ierosinātāja, ir gandarīta par «Rūķu» grupiņas darba lielisko rezultātu – skaistajiem un ērtajiem auto pulksteņiem, ko saņēmuši autovadītāji, bet Ziemassvētkos – arī visi «Pīlādzīša» administrācijas un tehniskie darbinieki.
Akcijai gaidāms turpinājums. «Tagad katrs bērniņš mūsu grupiņā tādu pulksteni darinās savai ģimenei uz Ģimenes dienu. Ievas ideja ir jāatbalsta un jāturpina, jo tā ir zelta vērta. Arī tāpēc, ka bērni, darot darbiņu, mācās par satiksmes drošību un iepazīstas ar policijas darbu,» uzsver «Rūķu» grupiņas skolotāja Inguna Slapjuma.
Smiltenē autostāvvietas pulksteņi ir vajadzīgi arī stāvlaukumā pie pilsētas poliklīnikas, kur automašīnu var novietot stāvēšanai uz divām stundām. Stāvēšanas laika ierobežojums ir aktuāls arī citās pilsētās, tādēļ stāvvietas pulkstenis vajadzīgs katras mašīnas salonā. ◆
Alūksnes novadu iekļaus speciālajā ekonomiskajā zonā
Ministru kabinets apstiprinājis rīcības plānu Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025. – 2027. gadam, kurā līdz ar Latgales reģiona pašvaldībām iekļauts arī Alūksnes novads.
Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»
Rīcības plāna mērķis ir Latvijas Austrumu pierobežas attīstība. Lai reģiona ekonomisko konkurētspēju tuvinātu pārējiem novadiem, paplašinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm, plānā paredzēti virkne pasākumu un ieguldījumu. Plānots stiprināt drošību, atbalstīt ekonomisko attīstību un cilvēkresursu kapacitāti, skaidro Alūksnes novada pašvaldības pārstāve Evita Aploka.
Viens no panākumiem apstiprinātajā dokumentā ir Alūksnes novada iekļaušana Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā. «Iekļaušana Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā ir būtiska mūsu novada kā pierobežas teritorijas saimnieciskajai attīstībai un stiprināšanai. Tas nozīmē, ka speciālās ekonomiskās zonas atbalsts, atbilstoši kritērijiem, būs pieejams arī Alūksnes novada uzņēmumiem un potenciālajiem investoriem,» saka Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers. Viņš uzsver, ka pašvaldība gatava strādāt kopā ar kolēģiem no Latgales plānošanas reģiona un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas turpmākai procesa virzīšanai.
Pašvaldības vadība vienmēr uzsvērusi, ka Alūksnes novads ir Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža, līdz ar to Austrumu pierobežas stiprināšana tagadnes ģeopolitiskajos apstākļos prasa lielāku uzmanību. Tas uzsvērts arī nesenajā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas (JV) vizītē Alūksnē. «Tas ietver rūpes gan par pierobežas drošību, gan sociālo un ekonomisko stabilitāti, lai reģiona iedzīvotāji vēlētos šeit dzīvot un justos droši. Paldies valdībai par Alūksnes iekļaušanu rīcības plānā un pausto atbalstu Austrumu pierobežas reģionam,» saka Dz. Adlers. ◆
#SIF_MAF_2024 Projekts «Mans pagasts, mana pilsēta» #manspagastsmanapilseta
Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».
Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.
Reklāma